Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 7
1 Kad nu mums ir tādas apsolīšanas, tad, mīļie, lai paši šķīstamies no visas apgānīšanas pie miesas un pie gara un lai topam pilnīgi svēti iekš Dieva bijāšanas.
Having then these promises, beloved, let us cleanse ourselves from all pollution of flesh and spirit, perfecting holiness in the fear of God.
2 Klausiet mūs: mēs nevienam neesam pāri darījuši, nevienu postījuši, nevienu piekrāpuši.
Receive us into your hearts; we have wronged no one, we have corrupted no one, we have defrauded no one.
3 Es to nesaku, jūs notiesādams. Jo es jau esmu sacījis: jūs esat mūsu sirdīs, ka kopā mirstam un kopā dzīvojam.
I am not saying this to condemn you; for I have said before, that ye are in our hearts to die with you and to live with you.
4 Man ir liela drošība uz jums, man ir daudz ko slavēt par jums; es esmu ļoti iepriecināts, es esmu pārpārim prieka pilns visās mūsu bēdās.
Great is my confidence toward you, great is my glorying on your account; I am filled with comfort, I overflow with joy in all our trouble.
5 Jo kad mēs nonācām Maķedonijā, tad mūsu miesai nebija nekādas atvieglošanas, bet mēs bijām visai apbēdināti: no ārienes ķildas, no iekšienes bailes.
For indeed when we had come into Macedonia, our flesh had no rest, but we were troubled on every side; without were fightings, within were fears.
6 Bet Dievs, kas pazemīgos iepriecina, mūs ir iepriecinājis caur Titus atnākšanu;
But God, that comforteth those who are brought low, comforted us by the coming of Titus;
7 Un nevien caur viņa atnākšanu, bet arī caur to iepriecināšanu, ar ko viņš par jums bija iepriecināts, ka tas mums teica jūsu ilgošanos, jūsu raudāšanu, jūsu sirds karstumu par mani, tā ka es jo vairāk priecājos.
and not by his coming only, but by the comfort with which he was comforted in regard to you, when he told us of your earnest desire, your mourning, your zeal in my behalf; so that I rejoiced the more.
8 Jo jebšu es jūs esmu noskumdinājis caur to grāmatu, taču tas man nav žēl; kad man arī bija žēl, (jo es redzu, ka šī pati grāmata jūs ir noskumdinājusi, lai arī tikai uz mazu brīdi, )
For though I caused you sorrow with the letter, I do not regret it, though I did regret it; for I perceive that that letter caused you sorrow, though it was but for a short time.
9 Tad es tagad priecājos, ne par to, ka jūs tapāt noskumdināti, bet par to, ka jūs noskumdināti uz atgriešanos; jo jūs dievišķi tapāt skumdināti, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu.
Now I rejoice, not that ye were made sorrowful, but that your sorrow produced repentance. For the sorrow which ye felt had respect to God, that ye might in nothing receive injury from me.
10 Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.
For sorrow before God worketh repentance to salvation never to be regretted; but the sorrow of the world worketh death.
11 Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tapāt noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums ir padarījusi, kādu aizbildināšanos, kādu apskaišanos, kādu bijāšanos, kādu ilgošanos, kādu karstumu, kādu sodīšanu! Visnotaļ jūs esat parādījušies šķīsti šinī lietā.
For behold this very thing, that your sorrow had respect to God; what earnestness it wrought in you; yea, what clearing of yourselves, yea, what indignation, yea, what fear, yea, what longing desire, yea, what zeal, yea, what readiness to punish! In every thing ye showed yourselves to be pure in the matter.
12 Jebšu es jums esmu rakstījis, taču tas nav tā dēļ, kas netaisnību darījis, nedz tā dēļ, kam netaisnība darīta, bet tādēļ, lai jūsu čaklība par mums parādītos pie jums Dieva priekšā.
Although, then, I wrote to you, it was not on account of him that did the wrong, nor of him who suffered wrong; but that your earnestness for us might be made manifest to you in the sight of God.
13 Tāpēc mēs esam iepriecināti; bet pie šīs mūsu iepriecināšanas vēl ļoti daudz vairāk esam priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.
Therefore we have been comforted; but in our comfort we rejoiced still more on account of the joy of Titus, because his spirit has been refreshed by you all;
14 Jo kad es kaut kā jūs esmu viņam slavējis, tad es neesmu palicis kaunā; bet tā kā es visas lietas jums esmu runājis ar patiesību, tāpat arīdzan mūsu slavēšana Titus priekšā bija patiesība.
for if in anything I have boasted to him of you, I am not put to shame; but as we spoke all things to you in truth, so also our boasting, which we made before Titus, was found to be truth;
15 Un viņa sirds prāts gauži uz jums stāv, kad tas piemin visu jūsu paklausību, kā jūs viņu esat uzņēmuši ar bijāšanu un drebēšanu.
and his affection is more abundant toward you, while he remembers the obedience of you all, how with fear and trembling ye received him.
16 Tad nu es priecājos, ka visās lietās jums varu uzticēties.
I rejoice that in every thing I have confidence in you.
