Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 6
1 Bet mēs arīdzan kā palīgi lūdzam, ka jūs Dieva žēlastību velti nedabūjat.
Therefore, as God’s fellow workers, we also appeal to you not to receive his loving kindness in vain.
2 Jo Viņš saka: “Pieņēmīgā laikā Es tevi esmu paklausījis un pestīšanas dienā tev par palīgu nācis.” Redzi, tagad ir tas labais pieņēmīgais laiks; redzi, tagad ir tā pestīšanas diena.
For he says – ‘At the time for acceptance I listened to you, and on the day of deliverance I helped you.’ Now is the time for acceptance! Now is the day of deliverance!
3 Mēs nevienā lietā nedodam nekādu apgrēcību, lai amats netop lamāts.
Never do we put an obstacle in anyone’s way, so that no fault may be found with our ministry.
4 Bet ikkatrā lietā mēs sevi pašus darām pieņēmīgus, tā kā Dieva kalpi: iekš daudz paciešanām, iekš bēdām, iekš spaidīšanām, iekš bailībām.
No, we are trying to commend ourselves under all circumstances, as God’s assistants should – in many an hour of endurance, in troubles, in hardships, in difficulties,
5 Iekš sitieniem, iekš cietumiem, iekš trokšņiem, iekš darbiem, iekš nomodām, iekš gavēšanām,
in floggings, in imprisonments, in riots, in toils, in sleepless nights, in hunger;
6 Iekš šķīstības, iekš atzīšanas, iekš lēnprātības, iekš laipnības, iekš Svētā Gara, iekš neviltotas mīlestības,
by purity, by knowledge, by patience, by kindliness, by holiness of spirit, by unfeigned love;
7 Iekš patiesības vārda, iekš Dieva spēka, caur taisnības bruņām pa labo un kreiso pusi,
by the message of truth, and by the power of God; by the weapons of righteousness in the right hand and in the left;
8 Caur godu un negodu, caur slavu un neslavu, kā viltnieki, un tomēr patiesīgi,
amid honor and disrepute, amid slander and praise; regarded as deceivers, yet proved to be true;
9 Tā kā nepazīstami un tomēr pazīstami, tā kā mirdami, un redzi, mēs dzīvojam, tā kā pārmācīti un ne nonāvēti,
as unknown, yet well-known; as at death’s door, yet, see, we are living; as chastised, yet not killed;
10 Tā kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi, tā kā nabagi, bet darīdami daudz bagātus, tā kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.
as saddened, yet always rejoicing; as poor, yet enriching many; as having nothing, and yet possessing all things!
11 Mūsu mute ir atvērusies uz jums, ak Korintieši, mūsu sirds ir atdarījusies!
We have been speaking freely to you, dear friends in Corinth; we have opened our heart;
12 Neslēpjat mums savas bēdas! Bet jūs tās gan slēpjat savā sirds dziļumā.
there is room there for you, yet there is not room, in your love, for us.
13 Bet par atmaksu prasu no jums kā no saviem bērniem, lai jūsu sirds arīdzan atdarās.
Can you not in return – I appeal to you as I should to children – open your hearts to us?
14 Nevelciet svešu jūgu ar neticīgiem, jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kāda biedrība ir gaismai ar tumsību?
Do not enter into inconsistent relations with those who reject the faith. For what partnership can there be between righteousness and lawlessness? Or what has light to do with darkness?
15 Kā saskan Kristus ar Belialu? Jeb kāda daļa ir ticīgam ar neticīgu?
What harmony can there be between Christ and Belial? Or what can those who accept the faith have in common with those who reject it?
16 Un kāda līdzība ir Dieva namam ar elkadieviem? Jo jūs esat Tā dzīvā Dieva nams; tā kā Dievs sacījis: “Es iekš tiem gribu mājot un viņu starpā staigāt, un gribu būt viņu Dievs, un viņi būs Mani ļaudis.”
What agreement can there be between a temple of God and idols? And we are a temple of the living God. That is what God meant when he said – ‘I will live among them, and walk among them; and I will be their God, and they will be my people.
17 Tas Kungs saka: “Tāpēc izejiet no viņu vidus un atšķiraties un neaiztiekat neko, kas ir nešķīsts; tad Es jūs gribu pieņemt.”
Therefore “Come out from among the nations, and separate yourselves from them,” says the Lord, “And touch nothing impure; and I will welcome you;
18 “Un Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām, to Tas Kungs saka, Tas Visuvaldītājs.”
and I will be a father to you, and you will be my sons and daughters,” says the Lord, the Ruler of all.’
