Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 2
1 Bet es pie sevis esmu apņēmies nenākt atkal pie jums ar skumdināšanu.
Bvt I determined thus in my selfe, that I would not come againe to you in heauinesse.
2 Jo ja es jūs noskumdināju, kas tad ir, kas mani iepriecina, ja ne tas, kas no manis bija noskumdināts?
For if I make you sorie, who is he then that shoulde make me glad, but ye same which is made sorie by me?
3 Un to jums esmu rakstījis, lai man nākot nebūtu jānoskumst par tiem, par kuriem man bija priecāties, un es stipri ceru no jums visiem, ka mans prieks arī jums visiem prieks.
And I wrote this same thing vnto you, lest when I came, I should take heauines of them, of whom I ought to reioyce: this confidence haue I in you all, that my ioye is the ioye of you all.
4 Jo iekš daudz bēdām un sirds bailēm ar daudz asarām jums esmu rakstījis; ne, lai jūs noskumstat, bet lai nomaniet to ļoti lielo mīlestību, ko es uz jums turu.
For in great affliction, and anguish of heart I wrote vnto you with many teares: not that yee should be made sorie, but that ye might perceiue the loue which I haue, specially vnto you.
5 Bet ja kas skumdinājis, tad tas nav mani skumdinājis, bet lai pāri nedaru, kaut cik jūs visus.
And if any hath caused sorowe, the same hath not made mee sorie, but partly (lest I should more charge him) you all.
6 Šim tādam jau pietiek šī pārmācīšana, kas tam no daudziem ir notikusi.
It is sufficient vnto the same man, that hee was rebuked of many.
7 Tā, ka jums turpretī jo vairāk pienākas piedot un iepriecināt, ka tas nenonīkst no pārlieku lielas noskumšanas.
So that nowe contrariwise yee ought rather to forgiue him, and comfort him, lest the same shoulde bee swalowed vp with ouermuch heauinesse.
8 Tāpēc jums lūdzu, ka jūs gribētu viņam parādīt mīlestību.
Wherefore, I pray you, that you woulde confirme your loue towards him.
9 Jo tāpēc arī esmu rakstījis, lai es nomanītu jūsu prātu, vai jūs visās lietās esat paklausīgi.
For this cause also did I write, that I might knowe the proofe of you, whether yee would be obedient in all things.
10 Kam jūs piedodat, tam es arīdzan piedodu; jo ja es arī kādam ko esmu piedevis, tad tam jūsu dēļ esmu piedevis priekš Kristus vaiga, lai no sātana netopam pievilti.
To whome yee forgiue any thing, I forgiue also: for verely if I forgaue any thing, to whome I forgaue it, for your sakes forgaue I it in the sight of Christ,
11 Jo viņa domas mums nav nezināmas.
Lest Satan should circumuent vs: for we are not ignorant of his enterprises.
12 Bet kad es nācu Troadā Kristus evaņģēliju sludināt, un durvis man bija atvērtas iekš Tā Kunga, tad savā garā nevarēju apmierināties, tāpēc ka neatradu Titu, savu brāli,
Furthermore, when I came to Troas to preach Christs Gospell, and a doore was opened vnto me of the Lord,
13 Bet no tiem atvadījies aizgāju uz Maķedoniju.
I had no rest in my spirit, because I founde not Titus my brother, but tooke my leaue of them, and went away into Macedonia.
14 Un pateicība Dievam, kas mums allaž dod uzvarēt iekš Kristus un Savas atzīšanas labo smaržu caur mums izlaiž visās malās!
Now thankes be vnto God, which alwaies maketh vs to triumph in Christ, and maketh manifest the sauour of his knowledge by vs in euery place.
15 Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam pie tiem, kas top izglābti, un pie tiem, kas pazūd.
For wee are vnto God the sweete sauour of Christ, in them that are saued, and in them which perish.
16 Šiem gan nāves smarža uz nāvi, bet viņiem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas ir derīgs uz to?
To the one we are the sauour of death, vnto death, and to the other the sauour of life, vnto life: and who is sufficient for these things?
17 Jo mēs neesam kā daudzi, kas ar Dieva vārdu kā ar preci pieviļ, bet mēs runājam itin kā no skaidrības, kā no Dieva puses Dieva priekšā iekš Kristus.
For wee are not as many, which make marchandise of the woorde of God: but as of sinceritie, but as of God in ye sight of God speake we in Christ.
