Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 12

1 Lielīties man gan nekā nepalīdz, - tomēr es nu gribu runāt par to, ko Tas Kungs man devis redzēt un parādījis.

2 Es pazīstu vienu cilvēku iekš Kristus; priekš četrpadsmit gadiem (vai tas miesā bijis, nezinu, jeb vai tas ārā no miesas bijis, nezinu, Dievs to zina) tas ir tapis aizrauts trešā debesī.

3 Un es pazīstu to tādu cilvēku (vai tas miesā bijis, jeb vai tas ārā no miesas bijis, es nezinu, Dievs to zina),

4 Ka tas ir aizrauts paradīzē un ir dzirdējis neizsakāmus vārdus, ko runāt cilvēkam nav brīv.

5 Par to tādu es gribu lielīties, bet par sevi pašu nelielīšos kā vien ar savu nespēcību.

6 Jo ja es gribētu lielīties, tad tomēr es nebūtu neprātīgs, jo es sacītu patiesību; bet es atturos no tā, lai neviens no manis nedomā vairāk pār to, ko tas pie manis redz, jeb ko tas no manis dzird.

7 Un lai es to augsto parādīšanu dēļ nepaaugstinājos, tad man miets ir dots miesās, proti sātana eņģelis, kam mani būs sist ar dūrēm, lai es augsti neturos.

8 Tādēļ es To Kungu trīs reiz esmu lūdzis, lai tas no manis atstātos.

9 Un Viņš uz mani ir sacījis: “Tev pietiek Mana žēlastība; jo Mans spēks iekš nespēcīgiem varens parādās.” Tad nu jo labāki lielīšos ar savu nespēcību, lai Kristus spēks pie manis mājo.

10 Tāpēc man ir labs prāts iekš vājībām, iekš nievāšanām, iekš bēdām, iekš vajāšanām, iekš bailēm - Kristus dēļ. Jo kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.

11 Lielīdamies esmu palicis par nesaprašu: jūs mani esat spieduši. Jo man nācās, no jums tapt teiktam, jo es nebūt neesmu bijis mazāks nekā tie jo augstie apustuļi, lai gan es neesmu nekas.

12 Apustuļa zīmes jūsu starpā ir padarītas visā pacietība, ar zīmēm un brīnumiem un spēkiem.

13 Jo kādā lietā jūs esat bijuši mazāki par citām draudzēm, bez vien, ka es priekš sevis jūs neesmu apgrūtinājis? Piedodiet man, ka es jums tā esmu pāri darījis!

14 Redzi, es esmu gatavs trešo reizi nākt pie jums, un jūs neapgrūtināšu; jo es nemeklēju to, kas jums pieder, bet jūs pašus. Jo bērniem nebūs mantas krāt priekš vecākiem, bet vecākiem priekš bērniem.

15 Un es labprāt pats maksāšu un par maksu pats gribu doties par jūsu dvēselēm; jebšu es jūs pārlieku mīlēdams gan maz topu mīlēts.

16 Lai nu ir, ka es jums neesmu bijis par grūtību; bet gan gudrinieks būdams jūs ar viltu esmu ķēris.

17 Vai caur kādu no tiem, ko pie jums esmu sūtījis, es jums mantu esmu izkrāpis?

18 Es Titu esmu lūdzis un to brāli līdz sūtījis; vai Titus jums ko izkrāpis? Vai neesam staigājuši tanī pašā garā? Vai ne tanīs pašās pēdās?

19 Vai jūs atkal domājiet, ka mēs pie jums aizbildinājāmies? Mēs runājam Dieva priekšā iekš Kristus; bet, mani mīļie, viss tas notiek jums par uztaisīšanu.

20 Jo es bīstos, ka es nākdams jūs neatradīšu tādus, kā es gribu, un ka es netapšu atrasts tāds, kā jūs gribat: ka tik nav jūsu starpā bāršanās, nīdēšanās, dusmības, ienaids, aprunāšanas, apmelošanas, uzpūšanās, trokšņi;

21 Ka mans Dievs mani nepazemo, kad atkal pie jums nākšu, un man nav jāraud par daudziem, kas papriekš ir grēkojuši un nav atgriezušies no nešķīstības un maucības un visas nešķīstas būšanas, ko tie darījuši.