Pāvila 2. Vēstule Korintiešiem 1
1 Pāvils, caur Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, un Timotejs tas brālis, Dieva draudzei, kas ir Korintū, un visiem svētiem pa visu Akaju:
Paul, an apostle of Jesus Christ, by the will of God, and Timothy my brother, to the church of God which is in Corinth, with all the saints that are in all Achaia:
2 Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.
grace be to you and peace from God our Father, and from the Lord Jesus Christ.
3 Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, Tas apžēlošanas Tēvs un visas iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
Blessed be the God and Father of our Lord Jesus Christ, the Father of mercies, and the God of all comfort,
4 Ka mēs tos, kas ir visādās bēdās, varam iepriecināt ar to iepriecināšanu, ar ko mēs paši no Dieva topam iepriecināti.
who con soles us in all our afflictions, so that we are able to comfort those who are in any affliction, with the comfort with which we ourselves are comforted by God.
5 Jo, ka Kristus ciešanas pie mums vairojās, tāpat arī mūsu iepriecināšana caur Kristu vairojās.
For as the sufferings for the Christ abound in us, so also through Christ abounds our consolation.
6 Bet kad mēs topam apbēdināti, taču tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu, kas spēcīga rādās to pašu bēdu paciešanā, ko arī mēs ciešam. Vai, kad mēs topam iepriecināti, tad tas jums ir par iepriecināšanu un pestīšanu. Un mūsu cerība par jums ir stipra.
And if we are afflicted, it is for your consolation and salvation, which salvation is effected by your patient endurance of the same sufferings that we also suffer; (and our hope in you is steadfast; ) or if we are consoled, it is for your comfort and salvation;
7 To zinām, ka itin kā jums ir daļa pie ciešanas, tāpat arī pie iepriecināšanas.
because we know, that as you are partakers of the sufferings, so also you shall be partakers of the comfort.
8 Jo negribam jums slēpt, brāļi, savas bēdas, kas mums notikušas Āzijā, ka mēs pārlieku bijām apgrūtināti, vairāk nekā mēs spējām, tā ka jau vairs necerējām dzīvot.
For we do not wish you to be ignorant, brethren, concerning our affliction which came upon us in Asia, that we were exceedingly oppressed, beyond our strength, so that we despaired even of life.
9 Bet mēs paši pie sevis nopratām, ka mums bija jāmirst, lai nepaļaujamies uz sevi pašiem, bet uz Dievu, kas miroņus uzmodina;
But we have in ourselves the sentence of death, that we may not trust in ourselves, but in God, who raises the dead;
10 Tas mūs no tādas nāves ir izrāvis un izrauj; uz Viņu ceram, ka Tas mūs arī vēl izraus.
who delivered us from so great a death, and does still deliver us: in whom we have confidence, that he will continue to deliver us,
11 Arī caur jūsu piepalīdzību ar lūgšanām par mums, lai par to mums notikušo žēlastību arī notiek no daudz ļaudīm daudz pateikšanas par mums.
if you also unite in prayer for our aid, that the favor bestowed on us, through the intercession of many persons, may cause thanks to be given by many for us.
12 Jo šī ir mūsu slava, mūsu zināmas sirds liecība, ka mēs iekš vientiesības un Dieva skaidrības, ne iekš miesīgas gudrības, bet iekš Dieva žēlastības esam turējušies pasaulē un visvairāk pret jums.
For the ground of our rejoicing is this: the testimony of our conscience that we have lived in the world more―abundantly, indeed, for you―in sincerity and godly purity, not in carnal wisdom, but in the grace of God.
13 Jo mēs cita nekā jums nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt, jeb arī saprotat; un es ceru, ka jūs arī pavisam sapratīsiet:
For we write to you nothing else than what you recognize, or even acknowledge; and which I hope you will acknowledge to the end;
14 Tā kā jūs kaut cik mūs jau esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, itin kā arī jūs esat mūsu gods Tā Kunga Jēzus dienā.
as some of you also acknowledge us, that we are the cause of your rejoicing, even as you, also, are of ours, in the day of the Lord Jesus.
15 Un tādā uzticībā es jau papriekš gribēju pie jums nākt, ka jūs atkal dabūtu kādu žēlastību,
And in this confidence I intended to go to you before, that you might have a second benefit;
16 Un caur jums iet uz Maķedoniju un atkal no Maķedonijas nākt pie jums, un no jums pavadīts tapt uz Jūdu zemi.
and by you, to pass through into Macedonia, and to come again to you from Macedonia, and be conducted by you into Judea.
17 Vai tad nu to apņemdamies neapdomīgi esmu darījis? Jeb vai pēc miesas prāta to apņemos, ko apņemos, ka pie manis būtu „jā jā“arī „nē nē“?
In forming this purpose, did I, therefore, behave with levity? or do I purpose what I purpose, according to the flesh, that there may be with me, yes yes, and no, no?
18 Bet Dievs ir uzticīgs, ka mūsu vārdi uz jums nav bijuši jā un nē.
But God is true; for our preaching to you was not yes and no:
19 Jo Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas jūsu starpā caur mums ir sludināts, caur mani un Silvanu un Timoteju, nebija jā un nē, bet jā ir bijis iekš Viņa;
for the Son of God, Jesus Christ, who was preached among you by us, by me and Sylvanus and Timothy, was not yes and no, but in him was yes.
20 Jo cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir iekš Viņa jā un iekš Viņa Āmen, Dievam par godu caur mums.
For whatever promises of God there are, are in him yes, and in him amen, to the glory of God by us.
21 Bet Tas, kas mūs un jūs stiprina iekš Kristus, un kas mūs ir svaidījis, Tas ir Dievs;
For he who establishes us with you in Christ, and has anointed us, is God,
22 Tas mūs arī ir apzieģelējis un devis Tā Gara ķīlu mūsu sirdīs.
who has also set his seal upon us, and given us the earnest of the Spirit in our hearts.
23 Bet es Dievu piesaucu par liecinieku savai dvēselei, ka es tādēļ vien vēl neesmu nācis uz Korintu, ka es jūs saudzētu.
But I call on God as a witness against my soul, that wishing to spare you, I did not go to Corinth;
24 Ne tā kā mēs valdām par jūsu ticību, bet mēs esam jūsu prieka palīgi; jo jūs stāvat ticībā.
not that we are lords over your faith, but fellow-workers for your joy: for by faith you stand.
