Otra Laiku 8
1 Un pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uztaisījis Tā Kunga namu un savu namu,
Pea naʻe hoko ʻo pehē ʻi he ngataʻanga ʻoe taʻu ʻe uofulu ʻaia naʻe langa ai ʻe Solomone ʻae fale ʻo Sihova, pea mo hono fale ʻoʻona,
2 Tad Salamans izbūvēja tās pilsētas, ko Hirams Salamanam bija devis, un lika Israēla bērniem tur dzīvot.
Naʻe langa ʻe Solomone ʻae ngaahi kolo ʻaia naʻe toe ʻomi ʻe Helami kia Solomone, pea naʻa ne fakakakai ia ʻe he fānau ʻa ʻIsileli.
3 Pēc tam Salamans cēlās uz HamatCovu un to pārvarēja.
Pea naʻe ʻalu ʻa Solomone ki Hamatisopa, mo ne ikuna ia.
4 Viņš arī uztaisīja Tadmoru tuksnesī un visas labības pilsētas, ko viņš Hamatā būvēja.
Pea naʻa ne langa ʻa Tatimoa ʻi he toafa, pea mo e ngaahi kolo tukunga meʻa, ʻaia naʻa ne langa ʻi Hamati.
5 Viņš arī uztaisīja kalna- un Lejas-BetOronu, stipras pilsētas ar mūriem, vārtiem un aizšaujamiem,
Naʻa ne langa foki ʻa Pete-holoni ki ʻolunga, mo Pete-Holoni ki lalo, ko e ongo kolo tau, naʻe ai hono ngaahi ʻā, mo e ngaahi matapā, mo e ngaahi songo:
6 Un Baēlatu un visas labības pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas ratu un jātnieku pilsētas un visas Salamana prieka pilis, ko tam bija prieks taisīt Jeruzālemē un uz Lībanus un visās zemēs viņa valstībā.
Mo Pealati, pea mo e ngaahi kolo tukunga meʻa ʻaia naʻe ʻia Solomone, pea mo e ngaahi kolo naʻe ʻi ai ʻae ngaahi saliote, mo e ngaahi kolo naʻe nofo ai ʻae kau heka hoosi, pea mo ia kotoa pē naʻe fie langa ʻe Solomone ʻi Selūsalema, pea ʻi Lepanoni, pea ʻi he potu kotoa pē ʻa hono puleʻanga.
7 Visus atlikušos ļaudis no Hetiešiem un Amoriešiem un Fereziešiem un Hiviešiem un Jebusiešiem, kas nebija no Israēla,
Pea ʻilonga ʻae kakai kotoa pē naʻe kei toe ʻoe kakai Heti, mo e kakai ʻAmoli, mo e kakai Pelesi, mo e kakai Hevi, mo e kakai Sepusi, ʻakinautolu naʻe ʻikai ʻo ʻIsileli,
8 Šo bērnus, kas pēc tiem tai zemē bija atlikuši, ko Israēla bērni nebija izdeldējuši, tos Salamans spieda pie klausības līdz šai dienai.
Ko ʻenau fānau, ʻaia naʻe tupu ki mui ʻiate kinautolu ʻi he fonua, ʻakinautolu naʻe ʻikai fakaʻauha ʻe he fānau ʻa ʻIsileli, ko kinautolu ia naʻe puleʻi ʻe Solomone ke fai ʻae tukuhau ʻo aʻu mai ki he ʻaho ni.
9 Bet no Israēla bērniem Salamans neņēma kalpus pie sava darba, bet tie bija karavīri un virsnieki pār viņa bruņiniekiem un viņa ratu un jātnieku virsnieki.
Ka naʻe ʻikai ngaohi ʻe Solomone ha taha ʻi he fānau ʻa ʻIsileli ke tamaioʻeiki ke fai ʻene ngāue: ka ko e kau tangata ki he tau, mo e houʻeiki ʻo ʻene kau matāpule, mo e kau pule ki heʻene ngaahi saliote mo ʻene kakai heka hoosi.
10 Un virsuzraugu ķēniņam Salamanam bija divsimt un piecdesmit, kas pār tiem ļaudīm valdīja.
Pea ko kinautolu ni naʻe ʻeiki hake ʻi he kau matāpule ʻo Solomone ko e tuʻi, ʻio, ʻae toko uangeau ma nimangofulu, naʻe fai ʻae pule ki he kakai.
11 Un Salamans veda Faraona meitu no Dāvida pils tai namā, ko viņš tai bija taisījis. Jo viņš sacīja: manai sievai nebūs Israēla ķēniņa Dāvida namā dzīvot, tāpēc ka tā vieta ir svēta, kur Tā Kunga šķirsts nācis.
Pea naʻe ʻohake ʻe Solomone ʻae ʻofefine ʻo Felo mei he Kolo ʻo Tevita ki he fale naʻa ne langa moʻona: he naʻa ne pehē, “ʻE ʻikai nofo ʻa hoku uaifi ʻi he fale ʻo Tevita ko e tuʻi ʻo ʻIsileli, koeʻuhi ʻoku tapu ʻae ngaahi potu kuo hoko ki ai ʻae puha ʻoe fuakava ʻa Sihova.”
12 Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš priekšnama priekšā bija uztaisījis,
Pea naʻe toki ʻatu ʻe Solomone ʻae ngaahi feilaulau tutu kia Sihova ʻi he feilaulauʻanga ʻo Sihova, ʻaia naʻa ne fokotuʻu ʻi he ʻao ʻoe hūʻanga fale fakamalumalu,
13 Ikkatrā dienā savu tiesu upurēdams, itin kā Mozus bija pavēlējis, svētdienās un jaunos mēnešos un svētkos, trīs reiz gadskārtā, neraudzētās maizes svētkos un nedēļu svētkos un lieveņu svētkos.
ʻo hangē ko e lau naʻe fai ki he ʻaho taki taha, ko e feilaulau ʻo hangē ko e fekau ʻa Mōsese, ʻi he ngaahi ʻaho tapu, pea ʻi he ngaahi māhina foʻou, pea ʻi he ngaahi kātoanga molumalu, ke liunga tolu ʻi he taʻu ʻi he kātoanga ʻoe mā taʻefakalēvani, pea ʻi he kātoanga ʻoe ngaahi uike, pea ʻi he kātoanga ʻoe ngaahi fale fehikitaki.
14 Un viņš iestādīja pēc sava tēva Dāvida likuma priesteru kārtas, kā tiem bija kalpot, un Levitus, kopt savu kopjamo, slavēt un kalpot priesteru priekšā, kas katrai dienai piekrita, arī vārtu sargus pēc savas kārtas pie ikkatriem vārtiem, jo tā bija Dāvida, Tā Dieva vīra, pavēle.
Pea hangē ko e fekau ʻa ʻene tamai ko Tevita, naʻa ne tuʻutuʻuni ʻae ngaahi lakanga ʻoe kau taulaʻeiki ki heʻenau ngāue, mo e kau Livai ki heʻenau ngāue ʻanautolu, ke hiva mo tauhi ʻi he ʻao ʻoe kau taulaʻeiki, ʻo hangē ko ia naʻe totonu ke fai ʻi he ʻaho kotoa pē: ko e kau leʻo matapā foki ʻi honau ngaahi lakanga ki he matapā kotoa pē: he naʻe pehē ʻae fekau ʻa Tevita ko e tangata ʻae ʻOtua.
15 Un no ķēniņa pavēles par priesteriem un Levitiem viņi neatkāpās ne kādā lietā, arī ne pie tām mantām.
Pea naʻe ʻikai fai kehe ʻakinautolu mo e fekau ʻae tuʻi ki he kau taulaʻeiki mo e kau Livai ʻi ha meʻa ʻe taha, pe ʻi he meʻa ki he ngaahi koloa.
16 Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no tās dienas, kad Tā Kunga namam lika pamatu, līdz kamēr to pabeidza un Tā Kunga nams pavisam bija gatavs.
He naʻe fai ʻae tokonaki ki he ngāue ʻa Solomone ki he ʻaho naʻe ʻai ʻae tuʻunga ʻoe fale ʻo Sihova, ʻo fai ʻo aʻu ki hono fakaʻosi. Pea naʻe fakaʻosi lelei ʻae fale ʻo Sihova.
17 Tad Salamans gāja uz EceonĢeberu un uz Elotu jūrmalā, Edoma zemē.
Pea naʻe toki ʻalu ʻa Solomone ki Esioni kepa, pea mo ʻEloti, ʻi he matātahi ʻoe fonua ʻo ʻItomi.
18 Un Hirams tam sūtīja caur saviem kalpiem lielas laivas, un kalpus, kas jūru pārzināja, un tie gāja ar Salamana kalpiem uz Ofiru un atveda no turienes četrsimt un piecdesmit talentus zelta un to nesa ķēniņam Salamanam.
Pea naʻe ʻatu ʻe Helami ʻae ngaahi vaka kiate ia ʻi heʻene kau tamaioʻeiki, mo e kau tamaioʻeiki naʻe poto ʻi he folau: pea naʻa nau ʻalu fakataha mo e kau tamaioʻeiki ʻa Solomone ki Ofeli, pea naʻa nau ʻave mei ai ʻae koula ko e taleniti ʻe fāngeau mo e nimangofulu, mo nau ʻomi ia ki he tuʻi ko Solomone.
