Otra Laiku 8
1 Un pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uztaisījis Tā Kunga namu un savu namu,
Solomon mah saning pumphaeto thung, angmah im hoi Angraeng ih im to sak naah,
2 Tad Salamans izbūvēja tās pilsētas, ko Hirams Salamanam bija devis, un lika Israēla bērniem tur dzīvot.
Humram mah Solomon han paek ih vangpui to a sak moe, Israel kaminawk to to ahmuen ah ohsak.
3 Pēc tam Salamans cēlās uz HamatCovu un to pārvarēja.
Solomon mah Hamath-Zobah vangpui to tuk moe, a lak.
4 Viņš arī uztaisīja Tadmoru tuksnesī un visas labības pilsētas, ko viņš Hamatā būvēja.
Praezaek ah Tadmor vangpui to a sak moe, hmuenmae patunghaih avangnawk doeh, Hammath vangpui ah a sak.
5 Viņš arī uztaisīja kalna- un Lejas-BetOronu, stipras pilsētas ar mūriem, vārtiem un aizšaujamiem,
Soloman mah sipaenawk, khongkhanawk hoi khongkha takraenghaih kaom, kacak parai aluek bang ih Berth-Horon hoi aloih bang ih Berth-Horon vangpui to a sak;
6 Un Baēlatu un visas labības pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas ratu un jātnieku pilsētas un visas Salamana prieka pilis, ko tam bija prieks taisīt Jeruzālemē un uz Lībanus un visās zemēs viņa valstībā.
Baalath vangpui, hmuenmae suekhaih vangpui, hrangleeng suekhaih vangpui, hrang angthueng kaminawk ohhaih vangpui, Jerusalem, Lebanon hoi a ukhaih prae thung boih ah, a sak koeh ih hmuennawk to sak boih.
7 Visus atlikušos ļaudis no Hetiešiem un Amoriešiem un Fereziešiem un Hiviešiem un Jebusiešiem, kas nebija no Israēla,
Hit kami, Amor kami, Periz kami, Hiv kami, Jebus kaminawk ih,
8 Šo bērnus, kas pēc tiem tai zemē bija atlikuši, ko Israēla bērni nebija izdeldējuši, tos Salamans spieda pie klausības līdz šai dienai.
acaeng loe prae thungah caeh o taak, Israel kaminawk mah nihcae to hum ai; toe to kaminawk to Solomon mah vaihni ni khoek to tamut paeksak.
9 Bet no Israēla bērniem Salamans neņēma kalpus pie sava darba, bet tie bija karavīri un virsnieki pār viņa bruņiniekiem un viņa ratu un jātnieku virsnieki.
Solomon mah Israel kaminawk to toksahkung tamna ah suem ai; toe nihcae to misatuh kami, misatuh angraeng, hrangleeng hoi misatuh kami, hrang hoi misatuh angraeng ah a suek.
10 Un virsuzraugu ķēniņam Salamanam bija divsimt un piecdesmit, kas pār tiem ļaudīm valdīja.
To kaminawk loe Solomon siangpahrang ih toksah angraeng kalen ah oh o; kami ukkung angraeng cumvai hnet, quipangato a suek.
11 Un Salamans veda Faraona meitu no Dāvida pils tai namā, ko viņš tai bija taisījis. Jo viņš sacīja: manai sievai nebūs Israēla ķēniņa Dāvida namā dzīvot, tāpēc ka tā vieta ir svēta, kur Tā Kunga šķirsts nācis.
Solomon mah Faro canu to David vangpui thung hoiah lak moe, siangpahrang mah anih han sak pae ih im ah a caeh haih; Angraeng lokkamhaih thingkhong akunhaih ahmuen loe ciimcai pongah, ka zu loe Israel siangpahrang, David ohhaih im ah om mak ai, tiah a thuih.
12 Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš priekšnama priekšā bija uztaisījis,
Solomon loe im hmaa ah, a sak ih Angraeng hmaicam pongah, angbawnhaih to sak.
13 Ikkatrā dienā savu tiesu upurēdams, itin kā Mozus bija pavēlējis, svētdienās un jaunos mēnešos un svētkos, trīs reiz gadskārtā, neraudzētās maizes svētkos un nedēļu svētkos un lieveņu svētkos.
Mosi mah paek ih lok baktih toengah, ni thokkruek, Sabbath ni, khrah kangtha ni, saningto thung sak ih poih thumto ah kaom, taeh thuh ai ih poih, azarh kruek sak ih poih hoi kahni im poih niah doeh, angbawnhaih to a sak.
14 Un viņš iestādīja pēc sava tēva Dāvida likuma priesteru kārtas, kā tiem bija kalpot, un Levitus, kopt savu kopjamo, slavēt un kalpot priesteru priekšā, kas katrai dienai piekrita, arī vārtu sargus pēc savas kārtas pie ikkatriem vārtiem, jo tā bija Dāvida, Tā Dieva vīra, pavēle.
Ampa David mah thuih ih lok baktih toengah, qaimanawk hanah a sak o han koi tok to paek moe, ni thokkruek angaihaih baktih toengah, Levi acaengnawk loe Sithaw saphawhaih bangah zaehoikung ah oh o; Sithaw kami David mah thuih ih lok baktih toengah, khongkha toep kaminawk doeh khongkha ah angmacae ih tok to sak o.
15 Un no ķēniņa pavēles par priesteriem un Levitiem viņi neatkāpās ne kādā lietā, arī ne pie tām mantām.
Kawbaktih kawng pongah maw, to tih ai boeh loe hmuenmae conghaih kawng pongah maw, siangpahrang mah qaimanawk hoi Levi acaengnawk khaeah thuih ih lok to amkhraeng ai ah a sak o.
16 Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no tās dienas, kad Tā Kunga namam lika pamatu, līdz kamēr to pabeidza un Tā Kunga nams pavisam bija gatavs.
Solomon mah sak atim baktih toengah, Angraeng im sak amtong tangsuek hoi boeng khoek to, Angraeng ih im to sak o moe, a sak pacoeng o.
17 Tad Salamans gāja uz EceonĢeberu un uz Elotu jūrmalā, Edoma zemē.
To pacoengah Solomon loe Edom prae, tuipui taengah kaom, Ezion-Geber ah caeh.
18 Un Hirams tam sūtīja caur saviem kalpiem lielas laivas, un kalpus, kas jūru pārzināja, un tie gāja ar Salamana kalpiem uz Ofiru un atveda no turienes četrsimt un piecdesmit talentus zelta un to nesa ķēniņam Salamanam.
Huram mah tuipui kawng panoek, angmah ih kaminawk hoi palongpuinawk to a tamnanawk hoi nawnto Solomon khaeah patoeh; nihcae loe Solomon ih tamnanawk hoi nawnto Ophir vangpui ah caeh o moe, Solomon siangpahrang hanah, sui boengloeng cumvai pali, quipangato sinh pae o.
