Otra Laiku 7
1 Kad nu Salamans bija beidzis to lūgšanu, tad uguns krita no debesīm un norija tos dedzināmos upurus un kaujamos upurus, un Tā Kunga godība piepildīja to namu.
Solomon lawkthuih boeng pacoengah, van hoiah hmai krak tathuk moe, angbawnhaih ah tathlang ih hmuennawk to hmai mah kang boih; to naah im to Angraeng lensawkhaih hoiah koi.
2 Un priesteri nevarēja ieiet Tā Kunga namā, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Tā Kunga namu.
Angraeng lensawkhaih hoiah im to koi pongah, Angraeng imthung ah qaimanawk akun o thai ai.
3 Un kad visi Israēla bērni redzēja to uguni nokrītam un Tā Kunga godību nonākam pār to namu, tad tie nometās uz savu vaigu pie zemes uz grīdu un pielūdza un teica To Kungu, ka Viņš labs, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Im nuiah krah tathuk hmai hoi Angraeng lensawkhaih to Israel caanawk mah hnuk o naah, long ah akuep o moe, bok o; Angraeng to saphaw o; Anih loe hoih; anih tahmenhaih loe dungzan khoek to cak, tiah thuih o.
4 Un ķēniņš un visi ļaudis upurēja upurus Tā Kunga priekšā.
To pacoengah singpahrang hoi kaminawk boih mah Angraeng hmaa ah angbawnhaih to sak o.
5 Un ķēniņš Salamans upurēja divdesmit divi tūkstošus vēršus un simts divdesmit tūkstoš avis. Tā ķēniņš un visi ļaudis iesvētīja Dieva namu.
Solomon siangpahrang mah angbawn haih hanah maitaw sang pumphae hnetto, tuu sang cumvaito pacoengah sing hnetto paek; to tiah siangpahrang hoi kaminawk boih mah Sithaw ih im tathlanghaih to sak o.
6 Un priesteri stāvēja savā kalpošanā un Leviti ar Tā Kunga spēlējamiem rīkiem, ko ķēniņš Dāvids bija taisījis, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi, ar Dāvida dziesmām, ko tie dziedāja, un priesteri pūta ar trumetēm viņiem pretī, un viss Israēls stāvēja.
Qaimanawk loe angmacae ih tok to sak o; Angraeng tahmenhaih loe dungzan ah cak poe pongah, Levi acaengnawk loe Angraeng ih ahmin saphaw hanah, David mah Angraeng pakoeh han sak ih congca katoeng tamoi to kruek o moe, David ih saam laa to sak o; qaimanawk mah mongkah uengh o naah, Israel kaminawk boih angdoet o.
7 Un Salamans svētīja to iekšpagalmu Tā Kunga nama priekšā, jo viņš tur upurēja dedzināmos upurus un pateicības upuru taukus. Jo tas vara altāris, ko Salamans bija taisījis, nevarēja saņemt tos dedzināmos upurus un ēdamos upurus un taukus.
Solomon loe angmah sak ih sumkamling hmaicam pongah hmai angbawnhaih, canghum angbawnhaih, angdaeh moithawk angbawnhaih sak hanah acaeh ai pongah, Angraeng im hmaa ah kaom, longhma to ciimsak pacoengah, to ahmuen ah hmai angbawnhaih, canghum angbawnhaih, moithawk angbawnhaihnawk to a sak.
8 Un Salamans tanī laikā svinēja svētkus septiņas dienas, un viss Israēls līdz ar viņu, varen liela draudze, no Hamatas līdz Ēģiptes upei.
Solomon loe a taengah kaom Israel caanawk boih hoi ni sarihto thung poih to sak; kami paroeai pop o moe, Hammath vangpui akunhaih ahmuen hoi Izip vapui khoek to kami koi o.
9 Un astotā dienā tie turēja svētku sapulci, jo to altāri tie iesvētīja septiņas dienas, ir svētkus tie turēja septiņas dienas.
Ni tazetto naah, rangpui amkhuenghaih to sak o; ni sarihto thung hmaicam angbawnhaih to sak o pacoengah, poih to ni sarihto thung sak o let bae.
10 Bet divdesmit trešā dienā, septītā mēnesī viņš tos ļaudis atlaida uz viņu mājām, priecīgus un ar labu prātu par to labumu, ko Tas Kungs bija darījis Dāvidam un Salamanam un Saviem Israēla ļaudīm.
David, Solomon hoi angmah ih Israel kaminawk khaeah Angraeng hoihhaih to amtuengsak pongah, anghoe o moe, kami boih khrah sarihto haih, ni pumphae thumto naah angmacae ohhaih kahni im ah amlaemsak.
11 Tā Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu; un viss ko Salamans bija iedomājies taisīt Tā Kunga namā un savā paša namā, tas viņam izdevās.
Solomon mah Angraeng im hoi siangpahrang im to sak pacoeng boih, Angraeng im hoi siangpahrang im sak atimhaih doeh pacoeng king.
12 Un Tas Kungs parādījās Salamanam naktī un uz to sacīja: Es esmu paklausījis tavu lūgšanu un šo vietu izredzējis Sev par upuru namu.
Aqum ah anih khaeah Angraeng amtueng pae moe, anih khaeah, Lawk na thuihaih lok to ka thaih moe, hae ahmuen loe kai khaeah angbawnhaih sakhaih ahmuen ah ka qoih boeh.
13 Redzi, kad Es debesis aizslēgšu, ka lietus nebūs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem zemi noēst, vai kad Es sūtīšu mēri Saviem ļaudīm,
Kho angzoh han ai ah, van thok to ka khah, to tih ai boeh loe prae paro hanah pakhuhnawk to lok ka paek, to tih ai boeh loe kaimah ih kaminawk khaeah takhi sae hoi nathaih ka patoeh moe,
14 Un Mani ļaudis, pār kuriem Mans vārds ir saukts, pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu un atgriezīsies no saviem ļauniem ceļiem, tad Es no debesīm gribu klausīt un piedot viņu grēkus un dziedināt viņu zemi.
ka hmin hoi kawk ih, kaimah ih kaminawk mah, poek pahnaemhaih hoi lawkthuihaih hoiah ka mikhmai to pakrong o moe, a caeh o haih loklam kasae hoiah amlaem o let naahaloe, nihcae ih lok to van hoiah ka tahngaih moe, nihcae zaehaih to ka tahmen pae han; a prae doeh ngan ka tuisak han.
15 Tad nu Manas acis būs atvērtas, un Manas ausis klausīsies uz to lūgšanu šinī vietā.
Ka mik padai moe, hae ahmuen ah lawkthuihaih lok to ka tahngaih pae han.
16 Jo Es nu esmu izredzējis šo namu un to svētījis, ka Manam vārdam tur būs būt mūžīgi, un Manas acis un Mana sirds tur būs vienmēr.
Hae ahmuen ah ka hmin oh poe hanah, hae im hae ka qoih moe, ciimsak boeh; ka mik hoi ka palungthin loe to ahmuen ah om poe tih.
17 Un nu, ja tu staigāsi Manā priekšā, kā tavs tēvs Dāvids staigājis, un darīsi, kā Es tev esmu pavēlējis, un turēsi Manus likumus un Manas tiesas,
Nang doeh nam pa David baktiah ka hmaa ah na caeh, ka thuih ih loknawk to na pazui boih moe, ka lokcaekhaih hoi ka paek ih loknawk to na pazui boih nahaeloe,
18 Tad Es apstiprināšu tavu valstības krēslu, itin kā Es derību esmu derējis ar tavu tēvu Dāvidu, sacīdams: tev nekad netrūks vīra, kas valdīs pār Israēli.
Israel kaminawk ukkung apet mak ai, tiah nam pa David hoiah ka sak ih lokmaihaih baktih toengah, siangpahrang anghnuthaih angraeng tangkhang to kang caksak han, tiah a naa.
19 Bet ja jūs atkāpsities un atstāsiet Manus likumus un Manus baušļus, ko Es jums esmu devis, un iesiet un kalposiet svešiem dieviem un metīsities zemē priekš tiem,
Toe ka paek ih loknawk hoi ka thuih ih loknawk to na pahnawt moe, loklam kalah bangah nang qoi taak, kalah sithawnawk to na bok moe, a tok to na sak pae nahaeloe,
20 Tad Es tos izsakņošu no Savas zemes, ko Es tiem esmu devis, un atmetīšu no Sava vaiga šo namu, ko Es esmu svētījis Savam vārdam, un to darīšu par sakāmu vārdu un apsmieklu starp visām tautām.
ka paek ih ka prae thung hoiah nihcae to tangzuun hoi nawnto ka phong moe, ka hmin hanah ka ciimsak ih hae im doeh ka pahnawt sut han; ka hmaa hoi kang haek moe, minawk mah patahhaih lok thuih koi kaom ah kang sak han.
21 Un par šo namu, kas tik augsts bijis, visiem, kas iet garām, būs iztrūcināties un sacīt: kāpēc Tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?
Pakoeh ah kaom, hae im taengah caeh kaminawk boih dawnrai o ueloe, tipongah hae prae hoi hae im loe Angraeng mah hae tiah sak loe? tiah thui o tih.
22 Tad sacīs: tāpēc ka tie atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos izvedis no Ēģiptes zemes, un ir turējušies pie citiem dieviem un priekš tiem metušies zemē un tiem kalpojuši, - tādēļ Viņš pār tiem vedis visu šo ļaunumu.
To naah minawk mah, Nihcae loe Izip prae thung hoiah angmacae ih ampanawk zaehoikung, Angraeng Sithaw to pahnawt o moe, kalah sithawnawk to bok o pacoengah, a tok to sak pae o pongah, hae patangkhanghaihnawk boih, hae kaminawk nuiah kraksak, tiah thui o tih, tiah a naa.
