Otra Laiku 5
1 Un Salamans nonesa visas sava tēva Dāvida svētītās lietas un sudrabu un zeltu un visus traukus un nolika pie tām Dieva nama mantām.
Angraeng ih im hanah Solomon mah toksak pacoeng boih naah, ampa David mah paek ih hmuennawk boih to lak moe, sui, sumkanglung hoi kalah hmuennawk boih to, Sithaw ih hmuenmae pakuemhaih ahmuen ah a suek.
2 Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visu cilšu priekšniekus, tos tēvu namu virsniekus starp Israēla bērniem, uz Jeruzālemi, Tā Kunga derības šķirstu uz augšu nest no Dāvida pilsētas, tā ir Ciāna.
Solomon mah David ih vangpui, Zion vangpui hoiah Angraeng lokkamhaih thingkhong to angzawn hanah, Israel zaehoikungnawk, acaeng lu koeknawk, Israel acaeng zaehoikungnawk to Jerusalem ah kawk boih.
3 Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa svētkos. Tas bija tas septītais mēnesis.
To pongah Israel kaminawk loe khrah sarihto naah sak ih poih niah, siangpahrang khaeah angzoh o boih.
4 Un visi Israēla vecaji atnāca, un Leviti pacēla to šķirstu.
Israel kacoehtanawk angzoh o boih moe, Levi acaengnawk mah thingkhong to angzawn o.
5 Un to šķirstu un saiešanas telti tie uznesa augšām līdz ar visām svētām lietām, kas bija teltī, tās priesteri un Leviti uznesa augšām.
Angraeng ih thingkhong, kaminawk amgkhuenghaih kahni im, kahni imthung ah kaom kaciim hmuennawk to angzawn o boih; qaimanawk hoi Levi acaengnawk mah angzawn o.
6 Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies tā šķirsta priekšā, upurēja avis un vēršus, ko liela pulka dēļ nevarēja ne skaitīt, ne rēķināt.
Solomon siangpahrang hoi Angraeng ih thingkhong hmaa ah amkhueng Israel kaminawk boih mah, kroek laek ai, paroeai kapop tuu hoi maitawtaenawk to angbawnhaih ah paek o.
7 Un priesteri nesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšnamā, tai visusvētākā vietā apakš tiem ķerubru spārniem.
Qaimanawk mah kaom tangcae lok baktih toengah, Angraeng lokkamhaih thingkhong to im thung ih hmuenciim, Kaciim Koek ahmuen, cherubimnawk ih pakhraeh tlim ah suek o.
8 Un tie ķerubi izplēta savus spārnus pār tā šķirsta vietu, un tie ķerubi apklāja to šķirstu un viņa kārtis no virsas.
Thingkhong suekhaih ahmuen loe Cherubim ih pakhraeh mah khuk khoep; thingkhong hoi angzawnhaih cung doeh cherubim mah khuk hmoek.
9 Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami visusvētās vietas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tas tur bija līdz šo dienu.
Angzawnhaih cung loe sawk parai pongah, athung ih hmuenciim hma hoiah amtueng; toe tasa bang hoiah loe amtueng ai; vaihni ni khoek to to ahmuen ah oh vop.
10 Tai šķirstā nekā nebija iekšā kā vien tie divi galdi, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas Kungs derību derēja ar Israēla bērniem, kad tie bija izgājuši no Ēģiptes zemes.
Israel caanawk Izip prae thung hoi tacawt o pacoengah, Angraeng mah nihcae hoi lokmaihaih to sak, to naah Mosi mah Horeb ah suek ih thlung kangphaek daek hnetto khue ai ah loe, thingkhong thungah tidoeh om ai.
11 Un notikās, kad tie priesteri no tās svētās vietas izgāja, jo visi priesteri, kas atradās, bija svētījušies, tā ka tās kārtas netapa turētas,
To pacoeng ah qaimanawk loe hmuenciim hoiah amlaem o; naa bang ih qaima maw, kawbaktih qaima maw, tiah pathlaenghaih om ai ah, to ahmuen ah kaom qaimanawk boih loe ciimcai ah oh o.
12 Un Leviti ar visiem tiem, kas bija apakš Asafa un Hemana un Jedituna un viņu bērniem un brāļiem, ar nātnu drēbēm apģērbti, ar pulkstenīšiem un somastabulēm un koklēm, stāvēja pret altāra rīta pusi, un ar tiem kādi simts un divdesmit priesteri, kas pūta ar trumetēm;
Laasah Levi acaengnawk, Asaph, Heman, Jeduthun hoi anih ih caanawk, angmah ih nawkamyanawk boih loe, puu ngan kahni kanglung to angkhuek o; hmaicam ni angyae bangah angdoet o moe, cingceng bohhaih hoiah congca katoengnawk to kruek o; cumvai pumphaeto mongkah ueng qaimanawk mah nihcae to angdoet o haih;
13 Un tie vienā skaņā pūta un dziedāja, tā ka bija viena vienīga balss, kas To Kungu teica un slavēja; - kad tie nu balsi pacēla ar trumetēm un pulkstenīšiem un citiem spēlējamiem rīkiem, To Kungu slavēt, ka Viņš labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi, - tad tas nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni,
mongkah ueng kaminawk hoi laasah kaminawk nawnto amhong o, lok maeto hoiah Angraeng to saphaw o moe, anghoehaih lok a thuih o; mongkahnawk, cingcengnawk hoi kalah congca tamoinawk to kruek o moe, tha hoi Angraeng to saphaw o; Anih loe hoih; Anih ih amlunghaih loe dungzan khoek to cak, tiah hang o naah, Angraeng ih im to tamai mah khuk khoep:
14 Ka tie priesteri nevarēja stāvēt tā mākoņa dēļ nedz kalpot, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
tamai mah khuk hmoek pongah, qaimanawk doeh toksak han angdoe o thai ai boeh; to tiah im loe Angraeng lensawkhaih hoiah koi.
