Otra Laiku 34
1 Astoņus gadus Josija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.
約西亞登基的時候年八歲，在耶路撒冷作王三十一年。
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.
他行耶和華眼中看為正的事，效法他祖大衛所行的，不偏左右。
3 Jo savas valdīšanas astotā gada, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.
他作王第八年，尚且年幼，就尋求他祖大衛的上帝。到了十二年才潔淨猶大和耶路撒冷，除掉邱壇、木偶、雕刻的像，和鑄造的像。
4 Un priekš viņa acīm Baālu altāri tapa salauzīti, un tos saules stabus tur virsū viņš nocirta, un tās Ašeras un tos elku tēlus un tās lietās bildes viņš salauzīja un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.
眾人在他面前拆毀巴力的壇，砍斷壇上高高的日像，又把木偶和雕刻的像，並鑄造的像打碎成灰，撒在祭偶像人的墳上，
5 Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.
將他們祭司的骸骨燒在壇上，潔淨了猶大和耶路撒冷；
6 Arī pa Manasus un Efraīma un Sīmeana pilsētām līdz Naftalum, pa viņu posta vietām visapkārt,
又在瑪拿西、以法蓮、西緬、拿弗他利各城，和四圍破壞之處，都這樣行；
7 Viņš nolauzīja tos altārus, un tās Ašeras, un tos elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Israēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
又拆毀祭壇，把木偶和雕刻的像打碎成灰，砍斷以色列遍地所有的日像，就回耶路撒冷去了。
8 Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad to zemi un to namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Safanu, Acalijas dēlu, un Maāseju, pilsētas virsnieku, un Joaku, Joakasa dēlu, to kancleri, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.
約西亞王十八年，淨地淨殿之後，就差遣亞薩利雅的兒子沙番、邑宰瑪西雅、約哈斯的兒子史官約亞去修理耶和華－他上帝的殿。
9 Un tie nāca pie tā augstā priestera Hilķijas, un tiem deva to naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko leviti, tie sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Efraīma un no visiem Israēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.
他們就去見大祭司希勒家，將奉到上帝殿的銀子交給他；這銀子是看守殿門的利未人從瑪拿西、以法蓮，和一切以色列剩下的人，以及猶大、便雅憫眾人，並耶路撒冷的居民收來的。
10 Un tie to deva tiem darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un tie darba vedēji to deva tiem strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.
又將這銀子交給耶和華殿裏督工的，轉交修理耶和華殿的工匠，
11 Un tie to deva tiem amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus tiem namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.
就是交給木匠、石匠，買鑿成的石頭和架木與棟樑，修猶大王所毀壞的殿。
12 Un tie vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jakats un Obadija, leviti no Merarus bērniem, un Mešulams no Kehāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi tie leviti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,
這些人辦事誠實，督工的是利未人米拉利的子孫雅哈、俄巴底；督催的是哥轄的子孫撒迦利亞、米書蘭；還有善於作樂的利未人。
13 Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi leviti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.
他們又監管扛抬的人，督催一切做工的。利未人中也有作書記、作司事、作守門的。
14 Un kad tie to naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Hilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.
他們將奉到耶和華殿的銀子運出來的時候，祭司希勒家偶然得了摩西所傳耶和華的律法書。
15 Un Hilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Safanu: es esmu atradis to bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu.
希勒家對書記沙番說：「我在耶和華殿裏得了律法書。」遂將書遞給沙番。
16 Un Safans nesa to grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.
沙番把書拿到王那裏，回覆王說：「凡交給僕人們辦的都辦理了。
17 Un tie izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši tiem darba vedējiem un strādniekiem.
耶和華殿裏的銀子倒出來，交給督工的和匠人的手裏了。」
18 Un skrīveris Safans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Hilķija man ir devis grāmatu; un Safans no tās lasīja ķēniņam priekšā.
書記沙番又對王說：「祭司希勒家遞給我一卷書。」沙番就在王面前讀那書。
19 Kad nu ķēniņš dzirdēja tos bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
王聽見律法上的話，就撕裂衣服，
20 Un ķēniņš pavēlēja Hilķijam un Aīkamam, Safana dēlam, un Abdonam, Mihas dēlam, un skrīverim Safanam, un Azajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:
吩咐希勒家與沙番的兒子亞希甘、米迦的兒子亞比頓、書記沙番，和王的臣僕亞撒雅說：
21 Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem iekš Israēla un Jūda, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.
「你們去為我、為以色列和猶大剩下的人，以這書上的話求問耶和華；因我們列祖沒有遵守耶和華的言語，沒有照這書上所記的去行，耶和華的烈怒就倒在我們身上。」
22 Tad Hilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Uldas, Šaluma, Takeata dēla Azras dēla, tā drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē, ) un to uz viņu runāja.
於是，希勒家和王所派的眾人都去見女先知戶勒大。戶勒大是掌管禮服沙龍的妻，沙龍是哈斯拉的孫子、特瓦的兒子。戶勒大住在耶路撒冷第二區；他們請問於她。
23 Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:
她對他們說：「耶和華－以色列的上帝如此說：『你們可以回覆那差遣你們來見我的人說，
24 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus tos lāstus, kas tai grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;
耶和華如此說：我必照着在猶大王面前所讀那書上的一切咒詛，降禍與這地和其上的居民；
25 Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, Mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.
因為他們離棄我，向別神燒香，用他們手所做的惹我發怒，所以我的忿怒如火倒在這地上，總不熄滅。』
26 Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis.
然而差遣你們來求問耶和華的猶大王，你們要這樣回覆他說：『耶和華－以色列的上帝如此說：至於你所聽見的話，
27 Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams Viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies Manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
就是聽見我指着這地和其上居民所說的話，你便心裏敬服，在我面前自卑，撕裂衣服，向我哭泣，因此我應允了你。這是我－耶和華說的。
28 Redzi, Es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi glabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu to ļaunumu, ko Es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.
我必使你平平安安地歸到墳墓，到你列祖那裏，我要降與這地和其上居民的一切災禍，你也不致親眼看見。』」他們就回覆王去了。
29 Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.
王差遣人招聚猶大和耶路撒冷的眾長老來。
30 Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un levitiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un priekš viņu ausīm tapa lasīti visi derības vārdi no tās grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
王和猶大眾人，與耶路撒冷的居民，並祭司利未人，以及所有的百姓，無論大小，都一同上到耶和華的殿；王就把殿裏所得的約書念給他們聽。
31 Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam pakaļ staigāt un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus un darīt tos derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.
王站在他的地位上，在耶和華面前立約，要盡心盡性地順從耶和華，遵守他的誡命、法度、律例，成就這書上所記的約言；
32 Un viņš uzņēma tai derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.
又使住耶路撒冷和便雅憫的人都服從這約。於是耶路撒冷的居民都遵行他們列祖之上帝的約。
33 Un Josija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Israēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas iekš Israēla atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.
約西亞從以色列各處將一切可憎之物盡都除掉，使以色列境內的人都事奉耶和華－他們的上帝。約西亞在世的日子，就跟從耶和華－他們列祖的上帝，總不離開。
