Otra Laiku 34
1 Astoņus gadus Josija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.
[約史雅登極]約史雅登極時才八歲，在耶路撒冷作王凡三十一年。
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.
他行了上主視為正義的事，走了他祖先達味所走的路，不偏左，也不偏右。[宗教改革]
3 Jo savas valdīšanas astotā gada, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.
他在位第八年，雖然年幼，就已經開始尋求他祖先達味的天主；在位第十二年，就已開始清潔猶大和耶路撒冷，除去高丘、木偶、彫像和鑄像。
4 Un priekš viņa acīm Baālu altāri tapa salauzīti, un tos saules stabus tur virsū viņš nocirta, un tās Ašeras un tos elku tēlus un tās lietās bildes viņš salauzīja un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.
他看著人把巴耳的丘壇拆毀，他親自打碎丘壇上的香爐，將木偶、彫像和鑄像打碎，磨成粉末，撒在祭祀偶像的人的墳上；
5 Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.
在祭壇上焚燒了邪神司祭的骨骸，這樣潔淨了猶大和耶路撒冷。
6 Arī pa Manasus un Efraīma un Sīmeana pilsētām līdz Naftalum, pa viņu posta vietām visapkārt,
他在默納協、厄弗辣因、西默盎、以迄納斐塔里各城和期周圍四郊，也行了同樣的事：
7 Viņš nolauzīja tos altārus, un tās Ašeras, un tos elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Israēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
拆毀丘壇，將木偶和彫像打碎，將以色列全境內所有的太陽柱都砍倒；然後回了耶路撒冷。[重修聖殿]
8 Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad to zemi un to namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Safanu, Acalijas dēlu, un Maāseju, pilsētas virsnieku, un Joaku, Joakasa dēlu, to kancleri, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.
約史雅在位第十八年，進行清潔各地和聖殿時，派阿匝里雅的兒子沙番，城尉瑪阿色雅和約阿哈次的兒子約阿黑御史，去修理他的天主上主的聖殿。
9 Un tie nāca pie tā augstā priestera Hilķijas, un tiem deva to naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko leviti, tie sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Efraīma un no visiem Israēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.
他們便去見大司祭希耳克雅，將獻於天主殿宇的銀錢當面交給他。這些銀錢是守門的肋未人，由默納協、厄弗辣因和以色列全體遺民，以及猶大、本雅明和耶路撒冷居民那裏收來的。
10 Un tie to deva tiem darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un tie darba vedēji to deva tiem strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.
他們再轉交給監督上主殿內工作的人，這些人發給在上主殿內工作和修理殿宇的人，
11 Un tie to deva tiem amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus tiem namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.
即發給木匠和泥水匠，或購買鑿好的石頭和作木架及棟樑的木材，來修理歷代猶大王失修的建築。
12 Un tie vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jakats un Obadija, leviti no Merarus bērniem, un Mešulams no Kehāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi tie leviti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,
這些工人都勤於操作，監管他們工作的監督是默辣黎族的肋未人雅哈特與敖巴狄雅，和刻哈特族的則加黎雅與默叔藍；尚有精於樂器的肋未人，
13 Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi leviti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.
兼管搬運的人，督促做各種工作的人。肋未人中還有些作書記，作職員，作門丁的。[法律書的發現]
14 Un kad tie to naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Hilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.
人們將獻於上主殿宇的銀錢拿出來的時候，大司祭希耳克雅發現了上主藉梅瑟所頒布的法律書。
15 Un Hilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Safanu: es esmu atradis to bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Safanam to grāmatu.
希耳克雅告訴書記沙番說：「我在上主殿內發現了法律書。」遂將書交給了沙番。
16 Un Safans nesa to grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.
沙番帶著那卷書去見君王，向君王回報說：「凡陛下命你僕人所辦的事，都已照辦了。
17 Un tie izbēruši to naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši tiem darba vedējiem un strādniekiem.
已將上主殿內所有的銀錢倒出來，交在監督和工人的手裏了。」
18 Un skrīveris Safans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Hilķija man ir devis grāmatu; un Safans no tās lasīja ķēniņam priekšā.
書記沙番繼而向君王報告說：「大司祭希耳克雅還交給我一卷書。」沙番就在君王面前朗誦了那書。
19 Kad nu ķēniņš dzirdēja tos bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
君王一聽了法律上的話，就撕裂了自己的衣服，
20 Un ķēniņš pavēlēja Hilķijam un Aīkamam, Safana dēlam, un Abdonam, Mihas dēlam, un skrīverim Safanam, un Azajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:
立即吩咐希耳克雅、沙番的兒子阿希甘、米加的兒子阿貝冬、書記沙番和君王的臣僕阿撒雅說：「
21 Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem iekš Israēla un Jūda, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.
你們快去為我，為以色列的遺民和猶大，詢問上主關於所發現的這書上的話，因為我們的祖先沒有遵守上主的話，未照這書上所記載的去行，所以上主才向我們大發憤怒。」[胡耳達女先知的神諭]
22 Tad Hilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Uldas, Šaluma, Takeata dēla Azras dēla, tā drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē, ) un to uz viņu runāja.
希耳克雅和君王所派的人，去見胡耳達女先知，她是掌管禮服的沙隆的妻子─沙隆是哈色辣的孫子，堤刻瓦的兒子。胡耳達住在耶路撒冷新區；他們對她說明來意，
23 Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt tam vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:
她就回答他們說：「上主以色列的天主這樣說：你們回報那派你們來見我的人說：
24 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus tos lāstus, kas tai grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;
上主這意說：我必要使在猶大王前所讀的書中記載的災禍和一切詛咒，降在這地和這地上的居民身上，
25 Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, Mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.
因為他們捨棄了我，向別的神焚香；他們所做的，無不惹我動怒，所以我的怒火要向這地方發作，總不熄滅。
26 Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis.
至於那派你們來求問上主的猶大王，你們要這樣對他說：上主以色列的天主這樣說：因為你聽了這些話，
27 Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams Viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies Manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.
因為你一聽了我指著這地和這地上的居民所說的話，你的心就已感化，在上主面前自卑自賤，撕裂了你的衣服，在我面前痛哭，我也應允了你：上主的斷語。
28 Redzi, Es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi glabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu to ļaunumu, ko Es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.
我要使你與你祖先團聚，你要安歸你的墳墓；你的眼睛見不到我在這地上和這些居民身上要降的災禍。」他們回去，將她說的話報告給君王。[重立盟約]
29 Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.
君王於是派人召集猶大和耶路撒冷所有的長老來；
30 Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un levitiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un priekš viņu ausīm tapa lasīti visi derības vārdi no tās grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.
君王同所有的猶大人，耶路撒冷的居民、司祭、肋未人、全體人民，不分貴賤，都上到上主的殿內，在上主殿內，將尋獲的約書上的一切話，讀給他們聽。
31 Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam pakaļ staigāt un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus un darīt tos derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.
君王站在高台上，在上主面前立約，要全心全意服從上主，遵守他的誡命，他的典章和他的法律，履行這書上所載的盟約的話；
32 Un viņš uzņēma tai derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.
他使所有的耶路撒冷的人都接受這盟約。於是耶路撒冷的居民都按照上主，他們祖先天主的盟約而行。
33 Un Josija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Israēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas iekš Israēla atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.
約史雅將以色列子民各地的一切可恥之物除去，使所有在以色列的人，都奉事上主他們的天主。約史雅王在世時，他們從未離棄上主，他們祖先的天主。
