< Otra Laiku 33 >

1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,
Manasseh teh siangpahrang a tawk nah kum 12 touh a pha teh, Jerusalem vah kum 35 touh a bawi.
2 Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
Hahoi, BAWIPA mithmu vah hawihoehnae, Isarelnaw e hmalah BAWIPA ni a pâlei e naw ni a sak e panuettho e hno hah a sak.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.
Bangkongtetpawiteh, a na pa Hezekiah ni raphoe e hmuenrasang hah bout a pathoup, Baal hanelah thuengnae a sak. Thingmeikaphawknaw kalvan kaawm e naw hai a bawk awh teh thaw a tawk pouh awh.
4 Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.
Jerusalem vah ka min yungyoe ao han, BAWIPA ni a dei e hmuen BAWIPA im dawk khoungroe hah a sak.
5 Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.
BAWIPA e im thongma kahni touh dawk kalvan kaawm e naw pueng hanelah thuengnae a sak.
6 Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.
Amae capa hah Hinnom yawn dawk hmaisawi thuengnae lah a sak. Kahraikawnae hoi ânnae hah a hno teh, khueyuenaw, hmauinaw haiyah kâ a poe. BAWIPA lungkhuek sak nahanlah a hmaitung vah yonnae a sak.
7 Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Es Savu vārdu iecelšu mūžīgi.
Cathut ni Devit hoi a capa Solomon koe, hete im Jerusalem kho Isarel miphunnaw thung hoi ka rawi e naw koe ka min teh yungyoe hoi ka o sak han.
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko Es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.
Kaie kâlawknaw hoi kâpoelawknaw pueng, phunglamnaw hoi tarawi hane naw, Mosi hno lahoi kâpoe e naw hah na tarawi pawiteh, mintoenaw koe ka poe tangcoung e ram thung hoi Isarelnaw e khok teh ka cetsak mahoeh, telah a dei e, Cathut e im dawkvah ama ni sak e meikaphawk hah a ta.
9 Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Manasseh ni JUdah taminaw hoi Jerusalem e taminaw hah yonnae a sak sak. Hat toteh, BAWIPA ni Isarelnaw e hmalah a raphoe e miphunnaw hlak yonnae hoe kapap lah a sak awh.
10 Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.
BAWIPA ni Manasseh hoi a taminaw koevah, Lawk ouk a dei ei, banglahai ngai awh hoeh.
11 Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
Hatdawkvah, BAWIPA ni Assiria ransa kahrawikungnaw a patoun teh, Manasseh hah pâkhing um a man awh teh, sumbawtarui hoi a pâkhi awh teh, Babilon lah a hrawi awh.
12 Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva
Puenghoi kângairu lah ao toteh, BAWIPA hah a tawng teh, mintoenaw e Cathut hmalah puenghoi a kârahnoum.
13 Un lūdza Viņu. Un Viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.
A ratoumnae teh, BAWIPA ni a thai pouh teh, Jerusalem kho amae uknaeram lah bout a hrawi. Hahoi Manasseh ni Jehovah teh Cathut doeh tie hah a panue.
14 Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ofelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.
Hahoi teh Devit khopui alawilae Gihon kanîloumlae ayawn koe tanga longkha kâennae totouh rapan a sak. Ophel rapan teh rasang poung lah a sak. Judah kho rapan katawnnaw koe tarankahawi e kahrawikungnaw a hruek.
15 Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.
Hahoi BAWIPA im dawk kaawm e ramlouk e cathutnaw hoi meikaphawknaw pueng hah a takhoe. BAWIPA e im rahim hoi Jerusalem e thuengnae a sak e naw pueng hah kho alawilah he a tâkhawng.
16 Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam.
Hahoi BAWIPA hanlah thuengnae khoungroe a sak teh, roum thuengnae hoi lunghawilawkdeinae a sak teh, Judahnaw hah Isarelnaw e BAWIPA Cathut e thaw tawk hanelah kâ a poe.
17 Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.
Taminaw teh hmuen rasang poung koe thuengnae a sak awh eiteh, amamae BAWIPA Cathut koe doeh a sak awh.
18 Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Israēla ķēniņu stāstos.
Manasseh tawksaknae thung dawk hoi kaawm rae naw, Cathut koevah a ratoumnae hoi Isarel BAWIPA Cathut min lahoi profet ni ahni koevah lawk a dei e dawkvah, khenhaw. Isarel siangpahrangnaw e lairui cauk dawk thut lah ao nahoehmaw.
19 Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.
A ratoumnae hoi Cathut ni a lungmanae kong hoi a kârahnoum hoehnahlan yonnae pueng hoi hmuenrasang a sak teh, thingmeikaphawk a sak e naw pueng, khenhaw! Hozai cauk dawk thut lah ao.
20 Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
Hahoi Manasseh teh a mintoenaw koe a i teh, ama im vah a pakawp. Hahoi a capa Ammon ni a yueng lah a uk.
21 Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.
Ammon siangpahrang a tawk nah 22 touh a pha teh, Jerusalem vah kum 2 touh a bawi.
22 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.
A na pa Manasseh ni a sak e patetlah BAWIPA e hmaitung hawihoehnae a sak. A na pa Manasseh ni a sak e meikaphawknaw koevah, Ammon ni thuengnae a sak teh, thaw a tawk pouh.
23 Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, tā kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.
A na pa Manasseh ni a kârahnoum e patetlah BAWIPA hmaitung kârahnoum ngai hoeh. Ammon teh hoehoe a payon.
24 Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.
A sannaw ni a youk awh teh, ama im vah a thei awh.
25 Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Josiju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.
Hatei Ammon ka youk e taminaw teh khocanaw ni he a thei awh. Hahoi khocanaw ni a capa Josiah teh a yueng lah siangpahrang a tawk sak awh.

< Otra Laiku 33 >