Otra Laiku 33
1 Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,
Manasseh loe siangpahrang ah oh naah saning hatlai hnetto ni oh vop; anih mah Jerusalem to saning quipangato uk.
2 Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
Angraeng mah Israel kaminawk hmaa ah vah pae phaeng ih, Sithaw panoek ai kaminawk mah sak o ih panuet thok hmuennawk baktiah, Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to a sak.
3 Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.
Ampa Hezekiah mah phraek tangcae hmuensangnawk to a sak let; Baal bokhaih hmaicamnawk to a sak let moe, Asherah thingnawk to a tling let; van ih cakaehnawk hmaa ah akuep o moe, a bok o.
4 Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.
Angraeng mah, Jerusalem ah Ka hmin om poe tih, tiah thuih ih ahmuen, Angraeng imthung ah kadueh sithaw bokhaih hmaicamnawk to a sak.
5 Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.
Angraeng ih longhma hnetto ahmuen ah doeh, cakaehnawk hanah hmaicamnawk to a sak pae.
6 Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.
Hinnom capa ih azawn ah a capanawk to hmai angbawnhaih ah a paek; atue pakoep moe, angzo han koi hmuen to a khet, lung aahhaih, miklet khethaih, kadueh pakhra kawkhaih, taqawk hoi mauih akun thaihaih hmuennawk doeh a sak. Angraeng palungphuisak hanah a mikhnukah kasae hmuennawk to a sak.
7 Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Es Savu vārdu iecelšu mūžīgi.
Sithaw mah David hoi a capa Solomon khaeah, Israel acaengnawk boih thungah, ka qoih ih Jerusalem vangpui thungah kaom, hae im thungah dungzan khoek to ka hmin ka suek han, tiah thuih ih ahmuen, Angraeng Sithaw im ah angmah sak ih krang maeto a suek:
8 Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko Es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.
Nihcae khaeah ka thuih ih lok baktih, Mosi khaeah ka paek ih kaalok baktih toengah, Israel kaminawk mah acoehaih hoiah pazui o nahaeloe, nihcae ampanawk khaeah ka paek ih prae thung hoiah nihcae ih khok to ka tahruet pae mak ai, tiah a thuih pae.
9 Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
Toe Manasseh mah Judah hoi Jerusalem ih kaminawk to loklam amkhraengsak, Israel caanawk hmaa ah Angraeng mah amrosak ih, Sithaw panoek ai kaminawk pongah kasae kue hmuen to a sak.
10 Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.
Angraeng mah Manasseh hoi angmah ih kaminawk khaeah lokthuih pae, toe nihcae mah tahngai pae o ai.
11 Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
To pongah Angraeng mah nihcae tuk hanah, Assyria siangpahrang ih misatuh angraengnawk to patoeh pae; nihcae mah Manasseh to soekhring thungah naeh o moe, khok ah thlongthuk pae o pacoengah, Babylon ah caeh o haih.
12 Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva
Patangkhang naah ampanawk ih Sithaw hmaa ah poek sanghaih to pahnaem moe, angmah ih Angraeng Sithaw khaeah tahmenhaih a hnik.
13 Un lūdza Viņu. Un Viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.
Anih khaeah lawkthuih naah, Angraeng mah lawkthuihaih hoi tahmen hnikhaih to tahngaih pae; to pongah anih to angmah ih prae, Jerusalem ah caeh haih let. To naah Manasseh mah Angraeng loe Sithaw ni, tiah panoek.
14 Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ofelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.
To pacoengah David vangpui tasa bang, Gihon vangpui niduem bang ih tanga khongkha khoek to, Ophel misa abuephaih ahmuen taeng khoek to, kasang parai sipae to a sak; Judah prae thung ih kacak vangpuinawk ohhaih ahmuen kruekah, misatuh kaminawk to a suek.
15 Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.
Sithaw panoek ai kalah acaeng kaminawk ih sithawnawk to vah king moe, Angraeng imthung hoiah krangnawk to takhoe boih; Angraeng im ohhaih mae nui hoi Jerusalem vangpui ah a sak ih hmaicamnawk doeh, vangpui tasa bangah a vah boih.
16 Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam.
To pacoengah anih mah Angraeng ih hmaicam to sak pakhraih; angdaeh angbawnhaih hoi anghoe angbawnhaih to a sak moe, Israel Angraeng Sithaw ih toksak hanah Judah kaminawk hanah lokpaek.
17 Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.
Toe kaminawk loe kasang ahmuennawk ah angbawnhaih sak toengtoeng vop, toe to angbawnhaih loe angmacae Angraeng Sithaw khae khue ah ni a sak o.
18 Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Israēla ķēniņu stāstos.
Manasseh siangpahrang ah oh nathung sak ih hmuennawk, angmah ih Sithaw khaeah lawkthuihaih hoi Israel Angraeng Sithaw ih ahmin hoiah tahmaanawk mah anih khaeah thuih pae ih loknawk boih loe, Israel siangpahrangnawk ih cabu thung ah tarik o.
19 Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.
Anih lawkthuihaih kawng, anih lawkthuihaih Sithaw mah tahngaih paehaih kawng, a sakpazae ih hmuen hoi kasang ahmuennawk sakhaih kawng, Asherah thing hoi krangnawk sakhaih kawng, anih mah poek pahnaemhaih tawn ai naah sak ih hmuennawk boih loe, tahmaanawk ih cabu thungah tarik o.
20 Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
Manasseh loe ampanawk khaeah anghak moe, siangpahrang angmah ih imthung ah aphum o. Anih zuengah a capa Amon to siangpahrang ah oh.
21 Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.
Amon loe siangpahrang ah oh naah, saning pumphae hnetto oh moe, Jerusalem ah saning hnetto thung siangpahrang tok to a sak.
22 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.
Ampa Manasseh mah sak ih baktih toengah, anih mah doeh Angraeng mikhnukah kahoih ai hmuen to sak; Manasseh mah sak ih krangnawk to Amon mah bok moe, angbawnhaih to a sak.
23 Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, tā kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.
Toe ampa Manasseh baktiah, Angraeng hmaa ah poek pahnaem ai, kanung aep zaehaih to a sak.
24 Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.
Amon angmah ih tamnanawk mah anih to hum han pacaeng o moe, angmah ih siangpahrang imthung ah a hum o.
25 Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Josiju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.
Toe prae kaminawk mah Amon siangpahrang hum kaminawk to hum o boih; anih zuengah a capa Josiah mah prae to uk.
