Otra Laiku 27
1 Jotams bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, un viņa mātei bija vārds Jeruza, Cadaka meita.
Jotám je bil star petindvajset let, ko je začel kraljevati in v Jeruzalemu je kraljeval šestnajst let. Ime njegove matere je bilo Jerúša, Cadókova hči.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tā kā viņa tēvs Uzija bija darījis, bez vien ka tas Tā Kunga svētā namā neiegāja. Bet tie ļaudis vēl noziedzās.
Delal je to, kar je bilo pravilno v Gospodovih očeh, glede na vse to, kar je delal njegov oče Uzíjah. Vendar ni vstopil v Gospodov tempelj. Ljudstvo pa je še počelo izprijeno.
3 Šis uztaisīja Tā Kunga namā augšvārtus, arī pie Ofel mūra viņš daudz būvēja.
Zgradil je visoka velika vrata Gospodove hiše in na obzidju Ofele je mnogo gradil.
4 Viņš uztaisīja arīdzan pilsētas Jūda kalnos, un mežos viņš taisīja pilis un torņus.
Poleg tega je zgradil mesta v Judovih gorah in v gozdovih je zgradil gradove in stolpe.
5 Viņš arī karoja ar Amona bērnu ķēniņu un tos pārvarēja, un Amona bērniem tai gadā tam bija jādod simts talentu sudraba un desmit tūkstoš koru kviešu un desmit tūkstoš koru miežu; to viņam Amona bērni atnesa arī otrā un trešā gadā.
Boril se je tudi s kraljem Amóncev in prevladal zoper njih. Amónovi otroci so mu isto leto dali sto talentov srebra, sto tisoč mer pšenice in deset tisoč [mer] ječmena. Toliko so mu Amónovi otroci plačali tako drugo leto kakor tretje leto.
6 Tā Jotams palika spēcīgs, jo viņš staigāja taisni Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
Tako je Jotám postal mogočen, ker je pripravil svoje poti pred Gospodom, svojim Bogom.
7 Un kas vēl par Jotamu stāstāms, un viņa kari un viņa ceļi, redzi, tie rakstīti Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā.
Torej preostala izmed Jotámovih dejanj in vse njegove vojne in njegove poti, glej, zapisane so v knjigi Izraelovih in Judovih kraljev.
8 Viņš bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus.
Star je bil petindvajset let, ko je začel kraljevati in v Jeruzalemu je kraljeval šestnajst let.
9 Un Jotams aizmiga pie saviem tēviem, un viņu apraka Dāvida pilī, un Ahazs, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Jotám je zaspal s svojimi očeti in pokopali so ga v Davidovem mestu in namesto njega je zakraljeval njegov sin Aház.
