< Otra Laiku 24 >

1 Joas bija septiņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Cibea, no Bēršebas.
Siangpahrang ah oh nathuem ah Joash loe saning sarihto oh boeh; anih mah Jerusalem to saning quipalito thung uk. Anih ih amno loe Beersheba ih kami Zibiah.
2 Un Joas darīja, kas Tam Kungam labi patika, kamēr priesteris Jojada dzīvoja.
Jehoiada qaima ah oh nathung, Joash loe Angraeng mikhnukah hmuen kahoih to sak.
3 Un Jojada tam ņēma divas sievas, un tās dzemdināja dēlus un meitas.
Jehoiada loe zu hnetto bok moe, capa hoi canunawk to sak.
4 Pēc tam Joas apņēmās savā sirdī, atjaunot Tā Kunga namu.
Saning nazetto maw oh pacoengah, Joash loe Angraeng ih im pathoep hanah poekhaih a tawnh.
5 Un viņš sapulcināja priesterus un Levitus un uz tiem sacīja: izejiet Jūda pilsētās un sakrājiet naudu no visa Israēla, atkal apkopt sava Dieva namu gadu no gada; un steidzaties ar šo lietu. Bet Leviti nesteidzās.
Anih mah qaima hoi Levi acaengnawk to nawnto pakhueng moe, na Sithaw ih im pakhraih hanah, Judah vangpuinawk boih ah caeh oh loe, Israel acaengnawk mah saning kruek paek han koi tamut to cong oh, hae hmuen hae vaihiah sah o roep ah, tiah a naa. Toe Levi acaengnawk mah sah o roep ai.
6 Un ķēniņš aicināja augsto priesteri Jojadu, un uz to sacīja: kāpēc tu neesi raudzījis uz Levitiem, ka tiem no Jūda un Jeruzālemes bija sakrāt to meslu naudu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, nospriedis, ka Israēla draudzei jādod priekš saiešanas telts?
Siangpahrang mah qaima Jehoiada to kawk moe, Hnukung Kahni im hanah, Angraeng ih tamna Mosi hoi Israel kaminawk mah sak ih baktih toengah, Tipongah tamut cong hanah Levi acaengnawk to Jerusalem vangpui hoi Judah prae boih ah na caehsak ai loe?
7 Jo bezdievīgā Atalija un viņas dēli Dieva namu postījuši, un visas svētās dāvanas no Tā Kunga nama izlietojuši Baāliem.
Nongpata kasae Athaliah ih capanawk mah Sithaw ih im to muk o moe, im ah tathlangh o ih kaciim hmuennawk to Baal hanah paek o pongah, im to pakhraih han angai boeh, tiah a naa.
8 Tad ķēniņš pavēlēja taisīt šķirstu, un to likt ārā pie Tā Kunga nama vārtiem.
Siangpahrang lokpaekhaih baktih toengah, nihcae mah thingkhong maeto sak o moe, Angraeng ih im khongkha tasa bangah suek o.
9 Un Jūdā un Jeruzālemē izsauca, lai Tam Kungam atnes meslu naudu, ko Mozus, tas Dieva kalps, Israēlim tuksnesi bija nospriedis.
Sithaw ih tamna Mosi mah praezaek ah, Israel kaminawk khaeah hmuenmae to cong o baktih toengah, Angraeng khaeah tamut to sin oh, tiah Judah hoi Jerusalem kaminawk khaeah a thuih pae.
10 Tad visi lielkungi un visi ļaudis priecājās un atnesa un iemeta tai šķirstā, kamēr tas tapa pilns.
Angraengnawk hoi kaminawk boih anghoe o, phoisa to sin o moe, boeng ai karoek to thingkhong thungah pacaeng o.
11 Kad nu bija laiks, Levitiem šķirstu atnest pie ķēniņa celtiem uzraugiem, un kad redzēja, ka daudz naudas bija iekšā, tad ķēniņa skrīveris, un augstā priestera uzraugs, nāca un iztukšoja to šķirstu, un to ņēma un atkal nonesa savā vietā; tā tie darīja ikdienas un sakrāja daudz naudas.
Levi acaengnawk mah to phoisa to hmuenmae patunghaih ahmuen ah suek o; phoisa loe paroeai pop pongah, siangpahrang toksah angraeng hoi qaima ih toksah angraengnawk to angzoh o; nihcae mah phoisa to lak o, thingkhong to loe angmah ahmuen ah suek o let. Ni thokkruek to tiah a sak o pongah, phoisa paroeai hak o.
12 Un ķēniņš un Jojada to deva tiem darba vedējiem pie Tā Kunga nama darba, un tie saderēja akmeņu cirtējus un amatniekus, Tā Kunga namu atjaunot, arī dzelzs un vara kalējus, atkal uzkopt Tā Kunga namu.
Siangpahrang hoi Jehoiada mah to phoisa to Angraeng im thungah toksah kaminawk khaeah paek hoi moe, Angraeng ih im pathoep hanah, param long sah kop kami, thing aat thaih kaminawk to thlai o; sum hoi sumkamling sui thaih kaminawk doeh Angraeng ih im sak hanah thlai o.
13 Un tie strādnieki darīja savu darbu un darbs veicās caur viņu roku, un tie Dieva namu atkal iztaisīja pareizi un to uzkopa.
Toksah kaminawk loe katoengah toksak o pongah, Angraeng ih im loe tangsuek nathuem ih baktiah pathoep o moe, cak o sak let.
14 Kad tie to nu bija pabeiguši, tad tie atnesa atlikušo naudu pie ķēniņa un Jojadas, un par to lika rīkus taisīt Tā Kunga namam, rīkus kalpošanai un upurēšanai un bļodas un zelta un sudraba traukus; un tie upurēja vienmēr dedzināmos upurus Tā Kunga namā, kamēr Jojada dzīvoja.
Toksak boeng pacoengah loe kamtlai tangka to siangpahrang hoi Jehoiada khaeah paek o let; kamtlai to ih phoisa hoiah Angraeng ih im thungah toksak naah patoh koi sui, sumkanglung, laom sabaenawk, angbawnhaih laom sabaenawk, kathlahnawk, laom sabaenawk to a sak o; Jehoiada hing thung, Angraeng ih im thungah boeng thai ai hmai angbawnhaih to a sak o.
15 Un Jojada palika vecs un bija savu laiku nodzīvojis un nomira; simts un trīsdesmit gadus viņš bija vecs, kad nomira.
Jehoiada loe mitong parai moe, saning cumvai, quithumto phak naah duek.
16 Un to apraka Dāvida pilī pie ķēniņiem, jo viņš Israēlim bija labu darījis, ir Dievam, ir viņa namam.
Anih loe Israel prae thungah Sithaw hoi Angraeng ih im hanah hmuen kahoih to sak pongah, David vangpui thungah, siangpahrang salakah aphum o.
17 Bet kad Jojada bija nomiris, tad Jūda lielkungi nāca un metās zemē ķēniņa priekšā; un ķēniņš uz tiem klausījās.
Jehoiada duek pacoengah, Judah angraengnawk loe siangpahrang bok hanah angzoh o. To naah siangpahrang mah nihcae ih lok to tahngaih pae.
18 Un tie atstāja Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu, un kalpoja Ašerām un elkiem. Tad dusmība nāca pār Jūdu un Jeruzālemi šā viņu nozieguma dēļ.
Nihcae loe ampanawk ih Angraeng Sithaw im to caeh o taak moe, Asherah thing tlim ih krangnawk to bok o; to tiah zaehaih to a sak o pongah, Sithaw palungphuihaih Judah hoi Israel nuiah phak.
19 Un viņš tiem sūtīja praviešus, tos atkal atgriezt pie Tā Kunga, un tie gan deva liecību pret viņiem, bet šie savas ausis neatvēra.
Angraeng angmah khaeah kawk let hanah, nihcae khaeah tahmaanawk to patoeh, tahmaanawk mah thuih pae o, toe tahngai o ai.
20 Bet Tā Kunga Gars nāca uz Zahariju, priestera Jojadas dēlu. Tas uzkāpa kādā augstā vietā ļaužu priekšā un uz tiem sacīja: tā Dievs saka: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga baušļus? Tas jums nebūs par labu! Jūs To Kungu esat atstājuši, Viņš jūs arīdzan atstās.
To naah Sithaw ih Muithla loe qaima Jehoiada capa Zekariah nuiah phak; anih loe kaminawk hmaa ah angdoet moe, Sithaw mah hae tiah thuih; Khosak hoihaih oh han ai ah, tipongah Angraeng lokpaekhaih to na aek o loe? Angraeng na caeh o taak boeh pongah, Angraeng mah doeh na caeh o taak tih boeh, tiah a naa.
21 Un tie cēlās pret viņu un to nomētāja akmeņiem pēc ķēniņa pavēles Tā Kunga nama pagalmā.
Toe nihcae mah anih to hum hanah pacaeng o lat; siangpahrang lokpaekhaih rang hoiah anih to Angraeng ih im longhmaa ah thlung hoiah vah o mat.
22 Tā ķēniņš Joas nepieminēja to žēlastību, ko viņa tēvs Jojada tam bija parādījis, bet nokāva viņa dēlu. Un mirdams tas sacīja: Tas Kungs to redzēs un piemeklēs.
Zekariah ampa Jehoiada mah anih nuiah tawnh ih tahmenhaih to Joash siangpahrang mah panoek pae ai, a capa to hum pae ving. Anih mah duek tom naah, Angraeng mah hnu nasoe loe, na nuiah lokcaek nasoe, tiah a naa.
23 Kad nu gads bija pagājis, tad Sīriešu kara spēks cēlās pret viņu; un tie nāca pret Jūdu un Jeruzālemi un nogalināja no tiem ļaudīm visus ļaužu virsniekus, un sūtīja visu savu laupījumu Damaskus ķēniņam.
Saning boenghaih bangah loe, Joash tuk hanah Syria misatuh kaminawk Judah hoiah Jerusalem ah angzoh o moe, zaehoikung kacoehtanawk to hum o boih; a lak o ih hmuennawk to angmacae ih Damasaka siangpahrang khaeah pat o boih.
24 Un jebšu Sīriešu spēks mazā pulkā atnāca, taču Tas Kungs tiem nodeva rokā ļoti lielu kara spēku, tāpēc ka šie bija atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu; un Joasu tie sodīja.
Syria misatuh kaminawk loe kami zetta ni angzoh o; Judahnawk loe ampanawk ih Angraeg Sithaw to pahnawt o ving pongah, Angraeng mah pop parai misatuh kaminawk to nihcae ban ah paek; to pongah Syria kaminawk mah Joash to danpaek o.
25 Un kad šie no viņa atkal aizgāja, (jo šie viņu pameta ļoti ievainotu, ) tad viņa kalpi pret viņu sacēlās priestera Jojadas bērnu asiņu dēļ, un to nokāva viņa gultā, ka tas nomira. Un to apraka Dāvida pilī, bet ķēniņa kapos to neraka.
Misanawk anih khae hoi amlaem pacoengah, Joash loe paroeai patangkhang; qaima Jehoiada capa to a hum pongah, angmah ih tamnanawk mah anih to hum hanah pacaeng o; anih loe angmah ih iihkhun nuiah hum o moe, duek; anih loe David vangpui thungah aphum o; toe siangpahrangnawk ih taprong ah aphum o ai.
26 Un šie ir, kas pret viņu bija sacēlušies: Zabads, Amonietes Zimeatas dēls, un Jozabads, Moabietes Zimrites dēls.
Anih hum kami hnik loe, Amon acaeng Shimeath capa Zabad hoi Moab acaeng Shimrith capa Jehozabad.
27 Bet viņa dēli un viņa meslu-naudas krājums un Dieva nama uzkopšana, redzi, tas viss rakstīts ķēniņu grāmatas rakstos. Un viņa dēls Amacīja palika par ķēniņu viņa vietā.
Anih capanawk ih kawng, hmuen kazit phawhhaih kawng, Sithaw ih im pathoephaih kawngnawk loe siangpahrang toksakhaih ruici cabu thungah tarik o. Anih zuengah a capa Amaziah mah prae to uk.

< Otra Laiku 24 >