Otra Laiku 23
1 Bet septītā gadā Jojada iedrošinājās un cēla derību ar tiem virsniekiem pār simtiem, Azariju, Jeroama dēlu, un Ismaēli, Johanana dēlu, un Azariju, Obeda dēlu, un Maāseju, Adajas dēlu, un Elizavatu, Sihrus dēlu.
V sedmem letu se je Jojadá okrepil in vzel poveljnike nad stotimi: Jerohámovega sina Azarjája, Johanánovega sina Jišmaéla, Obédovega sina Azarjája, Adajájevega sina Maasejája in Zihríjevega sina Elišafáta v zavezo z njim.
2 Un tie gāja pa Jūdu apkārt un sapulcināja Levitus no visām Jūda pilsētām un Israēla tēvu namu virsniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.
Ti so šli naokoli po Judu in zbrali Lévijevce iz vseh Judovih mest in vodje Izraelovih očetov ter prišli v Jeruzalem.
3 Un visa draudze derēja derību Dieva namā ar ķēniņu, un viņš uz tiem sacīja: redzi, ķēniņa dēlam būs būt par ķēniņu, tā kā Tas Kungs runājis par Dāvida dēliem.
Vsa skupnost je sklenila zavezo s kraljem v Božji hiši. Rekel jim je: »Glejte, kraljev sin bo kraljeval, kakor je Gospod rekel o Davidovih sinovih.
4 To nu jums būs darīt: Trešdaļa no jums, kam svētdienā krīt kārta, no priesteriem un Levitiem, lai vakti tur pie durvīm.
To je stvar, ki jo boste storili: ›Tretjina izmed vas, ki vstopi na šabat, od duhovnikov in od Lévijevcev, boste vratarji vrat,
5 Un trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, un trešdaļa pie Pamatu vārtiem. Un visi ļaudis lai stāv Tā Kunga nama pagalmā.
tretjina bo pri kraljevi hiši in tretjina pri temeljnih velikih vratih, vse ljudstvo pa bo na dvorih Gospodove hiše.
6 Bet nevienam nebūs Tā Kunga namā ieiet, kā vien priesteriem un Levitiem, kas kalpo; tie var ieiet, jo tie ir svēti, bet visi ļaudis lai tur Tā Kunga vakti.
Toda nihče naj ne pride v Gospodovo hišo, razen duhovnikov in tistih, ki služijo od Lévijevcev; oni bodo vstopili, kajti oni so sveti, toda vse ljudstvo bo Gospodova straža.
7 Un Leviti lai stājās visapkārt ap ķēniņu, ikkatrs ar savu ieroci rokā, un kas namā ieiet, tam būs mirt, bet jums būs būt pie ķēniņa, kad tas ieiet un iziet.
Lévijevci bodo naokoli obdali kralja, vsak mož s svojim orožjem v svoji roki in kdorkoli drug pride v hišo, bo usmrčen, toda vi bodite s kraljem, ko vstopa in ko gre ven.
8 Un Leviti un visa Jūda valsts darīja pēc visa, ko priesteris Jojada bija pavēlējis, un ikviens ņēma savus vīrus, kam svētdienā krita kārta un kam svētdienā kārta beidzās. Jo priesteris Jojada tiem kārtniekiem neļāva aiziet.
Tako so Lévijevci in ves Juda storili glede na vse stvari, ki jih je duhovnik Jojadá zapovedal ter vzeli vsak mož svoje može, ki so vstopali na šabat, s tistimi, ki so na šabat odhajali ven, kajti duhovnik Jojadá ni odpustil skupin.
9 Un priesteris Jojada deva tiem virsniekiem pār simtniekiem šķēpus un priekšturamās bruņas un tās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bijušas, kas bija Dieva namā.
Poleg tega je duhovnik Jojadá poveljnikom izročil stotine sulic, oklepe in ščite, ki so bili [od] kralja Davida, ki so bili v Božji hiši.
10 Un viņš nostādīja visus ļaudis, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, līdz altārim un namam visapkārt ap ķēniņu.
Postavil je vse ljudstvo, vsakega moža s svojim orožjem v svoji roki, od desne strani templja, do leve strani templja, vzdolž oltarja in templja, naokoli kralja.
11 Un tie izveda to ķēniņa dēlu un viņam uzlika kroni un tam deva to liecības grāmatu un to cēla par ķēniņu. Un Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!
Potem so privedli ven kraljevega sina in nanj položili krono in mu izročili pričevanje ter ga postavili [za] kralja. Jojadá in njegovi sinovi so ga mazilili ter rekli: »Živel kralj.«
12 Kad nu Atalija to ļaužu kliegšanu dzirdēja, kas bija saskrējuši un ķēniņu slavēja, tad viņa nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā.
Torej ko je Ataljá zaslišala hrup ljudstva teči in slaviti kralja, je prišla k ljudstvu v Gospodovo hišo.
13 Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja savā vietā pie durvīm un lielkungi un taurētāji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes, un dziedātāji ar saviem rīkiem pavadīja tās slavas dziesmas. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sacīja: dumpis, dumpis!
Pogledala je in glej, kralj je stal pri svojem stebru ob vhodu in princi ter trobente poleg kralja. Vse ljudstvo dežele se je veselilo in trobilo s trobentami, tudi pevci z glasbenimi instrumenti in tisti, ki so učili peti hvalo. Potem je Ataljá pretrgala svoja oblačila in rekla: »Izdaja, izdaja.«
14 Bet priesteris Jojada lika iziet tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to ārā no nama caur rindām, un kas viņai ies pakaļ, to būs ar zobenu nokaut. Jo tas priesteris bija sacījis: nenokaujiet to Tā Kunga namā.
Potem je duhovnik Jojadá privedel ven poveljnike nad stotimi, ki so bili postavljeni nad vojsko in jim rekel: »Odpeljite jo iz dosega in kdorkoli ji sledi, naj bo umorjen z mečem. Kajti duhovnik je rekel: ›Ne umorite je v Gospodovi hiši.‹«
15 Un tie tai deva ceļu atkāpdamies uz abējām pusēm, un kad tā ieejot pa tiem zirgu vārtiem nāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nokāva.
Tako so nanjo položili roke in ko je prišla do vhoda velikih konjskih vrat, ob kraljevi hiši, so jo tam usmrtili.
16 Un Jojada derēja derību starp sevi un visiem ļaudīm un ķēniņu, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis.
Jojadá je sklenil zavezo med seboj, med vsem ljudstvom in med kraljem, da bi bili Gospodovo ljudstvo.
17 Tad visi ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja un viņa altārus, un sadauzīja viņa bildes un nokāva Matanu, Baāla priesteri, altāru priekšā.
Potem je vse ljudstvo odšlo k Báalovi hiši, jo porušilo, razbilo njene oltarje in njene podobe na koščke in pred oltarji usmrtilo Báalovega duhovnika Matána.
18 Un Jojada iecēla atkal par uzraugiem pie Tā Kunga nama priesterus, tos Levitus, ko Dāvids bija atšķīris Tā Kunga namam, upurēt Tam Kungam dedzināmos upurus, kā Mozus bauslībā rakstīts, ar prieku un ar dziesmām pēc Dāvida likuma.
Jojadá je določil tudi službe Gospodove hiše po roki Lévijevih duhovnikov, ki jih je David porazdelil v Gospodovi hiši, da darujejo Gospodove žgalne daritve, kakor je to zapisano v Mojzesovi postavi, z razveseljevanjem in prepevanjem, kakor je bilo to odrejeno po Davidu.
19 Un viņš iecēla vārtu sargus pie Tā Kunga nama vārtiem, ka neviens tur neieietu, kas kaut kādas lietas dēļ nešķīsts.
Postavil je vratarje pri velikih vratih Gospodove hiše, da nihče, ki je bil nečist v katerikoli stvari, ne bi vstopil.
20 Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un varenos un ļaužu lielkungus, arī visus zemes ļaudis, un noveda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja caur augšējiem vārtiem ķēniņa namā, un sēdināja ķēniņu uz valstības krēslu.
Vzel je poveljnike izmed stotih, plemiče in voditelje izmed ljudstva in vse ljudstvo dežele ter kralja privedel dol iz Gospodove hiše in prišli so skozi velika vrata v kraljevo hišo ter kralja postavili na prestol kraljestva.
21 Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima pēc tam, kad Ataliju bija nokāvuši ar zobenu.
Vse ljudstvo dežele se je veselilo in mesto je bil mirno, potem ko so Ataljo umorili z mečem.
