Otra Laiku 23

1 Bet septītā gadā Jojada iedrošinājās un cēla derību ar tiem virsniekiem pār simtiem, Azariju, Jeroama dēlu, un Ismaēli, Johanana dēlu, un Azariju, Obeda dēlu, un Maāseju, Adajas dēlu, un Elizavatu, Sihrus dēlu.

Na i te whitu o nga tau ka whakanuia e Iehoiara he kaha mona; i riro hoki i a ia nga rangatira rau, a Ataria tama a Ierohama, a Ihimaera tama a Iehohanana, a Ataria tama a Opere, a Maaheia tama a Araia, a Erihapata tama a Tikiri, hei hoa mona, me a rawa ki te kawenata.

2 Un tie gāja pa Jūdu apkārt un sapulcināja Levitus no visām Jūda pilsētām un Israēla tēvu namu virsniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.

Na haereerea ana e ratou a Hura a taka noa, huihuia ana e ratou nga Riwaiti i roto i nga pa katoa o Hura, ratou ko nga upoko o nga whare o nga matua o Iharaira, a haere ana ratou ki Hiruharama.

3 Un visa draudze derēja derību Dieva namā ar ķēniņu, un viņš uz tiem sacīja: redzi, ķēniņa dēlam būs būt par ķēniņu, tā kā Tas Kungs runājis par Dāvida dēliem.

Na ka whakarite kawenata te whakaminenga katoa ki te kingi i roto i te whare o te Atua. I mea ano ia ki a ratou, Nana, hei kingi te tama a te kingi, hei pera me ta Ihowa i korero ai mo nga tama a Rawiri.

4 To nu jums būs darīt: Trešdaļa no jums, kam svētdienā krīt kārta, no priesteriem un Levitiem, lai vakti tur pie durvīm.

Ko tenei ta koutou e mea ai; ko te tuatoru o nga wehenga o koutou e haere mai ana i te hapati, ara o nga tohunga, o nga Riwaiti, hei kaitiaki mo nga kuwaha;

5 Un trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, un trešdaļa pie Pamatu vārtiem. Un visi ļaudis lai stāv Tā Kunga nama pagalmā.

Ko tetahi o nga wehenga e toru hei te whare o te kingi; ko tetahi o nga wehenga e toru hei te kuwaha o te turanga; ko te iwi katoa hoki hei nga marae o te whare o Ihowa.

6 Bet nevienam nebūs Tā Kunga namā ieiet, kā vien priesteriem un Levitiem, kas kalpo; tie var ieiet, jo tie ir svēti, bet visi ļaudis lai tur Tā Kunga vakti.

Kaua ia tetahi e tomo ki te whare o Ihowa, ko nga tohunga anake, ratou ko te hunga o nga Riwaiti e minita ana; ko ratou e haere ki roto, no te mea he tapu ratou. Ko te iwi katoa ia hei tiaki i nga mea a Ihowa.

7 Un Leviti lai stājās visapkārt ap ķēniņu, ikkatrs ar savu ieroci rokā, un kas namā ieiet, tam būs mirt, bet jums būs būt pie ķēniņa, kad tas ieiet un iziet.

Na me karapoti te kingi e nga Riwaiti a tawhio noa; hei tona ringa ano te patu a tenei, a tenei; a ki te tomo tetahi ki te whare, me whakamate. Hei te taha tonu koutou o te kingi i tona haerenga mai, i tona haerenga atu.

8 Un Leviti un visa Jūda valsts darīja pēc visa, ko priesteris Jojada bija pavēlējis, un ikviens ņēma savus vīrus, kam svētdienā krita kārta un kam svētdienā kārta beidzās. Jo priesteris Jojada tiem kārtniekiem neļāva aiziet.

Na ka meatia e nga Riwaiti, e Hura katoa nga mea katoa i whakahaua e Iehoiara tohunga; a ka mau ratou ki ana tangata, ki ana tangata, ki nga mea e haere ana ki roto i te hapati, ki te hunga ano e haere atu ana ki waho i te hapati; kihai hoki a Ie hoiara tohunga i tuku i nga wehenga kia haere.

9 Un priesteris Jojada deva tiem virsniekiem pār simtniekiem šķēpus un priekšturamās bruņas un tās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bijušas, kas bija Dieva namā.

A i homai e Iehoiara tohunga ki nga rangatira rau nga tao, nga pukupuku, me nga whakapuru tao a Kingi Rawiri; i roto hoki era i te whare o te Atua.

10 Un viņš nostādīja visus ļaudis, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, līdz altārim un namam visapkārt ap ķēniņu.

I whakaturia ano e ia te iwi katoa, me a ratou patu i te ringa o tenei, o tenei, i te koki ki matau o te whare, tae noa ki te koki ki maui o te whare, ki nga taha o te aata, o te whare, hei karapoti mo te kingi.

11 Un tie izveda to ķēniņa dēlu un viņam uzlika kroni un tam deva to liecības grāmatu un to cēla par ķēniņu. Un Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!

Katahi ka whakaputaina e ratou te tama a te kingi, potaea iho ki a ia te karauna; a homai ana te whakaaturanga ki a ia, na whakakingitia ana ia e ratou; a na Iehoiara ratou ko ana tama ia i whakawahi, me ta ratou karanga, Kia ora te kingi.

12 Kad nu Atalija to ļaužu kliegšanu dzirdēja, kas bija saskrējuši un ķēniņu slavēja, tad viņa nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā.

A, no te rongonga o Ataria i te nge o te iwi e rere ana, e whakamoemiti ana ki te kingi, ka haere ia ki te iwi, ki te whare o Ihowa.

13 Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja savā vietā pie durvīm un lielkungi un taurētāji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes, un dziedātāji ar saviem rīkiem pavadīja tās slavas dziesmas. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sacīja: dumpis, dumpis!

A ka titiro ia, na ko te kingi e tu ana i te taha o tona pou i te tomokanga, ko nga rangatira ano me nga tetere i te taha o te kingi; a ko te iwi katoa o te whenua e koa ana, e whakatangi ana i nga tetere; ko nga kaiwaiata hoki e whakatangi ana i nga mea rangi waiata, e arahi ana i te waiata whakamoemiti. Katahi ka haehae a Ataria i ona kakahu, ka karanga, He he, he he, te whakatakotoria nei!

14 Bet priesteris Jojada lika iziet tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to ārā no nama caur rindām, un kas viņai ies pakaļ, to būs ar zobenu nokaut. Jo tas priesteris bija sacījis: nenokaujiet to Tā Kunga namā.

Na ka whakaputaina e Iehoiara tohunga nga rangatira rau, nga kaitohutohu ope ki waho, a ka mea ia ki a ratou, Mauria mai ia ki waenganui i nga rarangi; a ko te tangata e whai i muri i a ia, whakamatea ki te hoari; i mea hoki te tohunga, Kaua ia e whakamatea i roto i te whare o Ihowa.

15 Un tie tai deva ceļu atkāpdamies uz abējām pusēm, un kad tā ieejot pa tiem zirgu vārtiem nāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nokāva.

Heoi whakawateatia ana he haerenga mona; na ka tae ia ki te tomokanga o te kuwaha hoiho i te taha o te whare o te kingi, whakamatea iho ki reira.

16 Un Jojada derēja derību starp sevi un visiem ļaudīm un ķēniņu, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis.

Na ka whakaritea e Iehoiara he kawenata, he mea nana, na te iwi katoa, ratou ko te kingi, kia meinga ratou hei iwi ma Ihowa.

17 Tad visi ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja un viņa altārus, un sadauzīja viņa bildes un nokāva Matanu, Baāla priesteri, altāru priekšā.

Na haere ana te iwi katoa ki te whare o Paara, wahia iho e ratou; mongamonga noa i a ratou ana aata, ona ahua; patua iho hoki e ratou a Matana tohunga o Paara ki mua i nga aata.

18 Un Jojada iecēla atkal par uzraugiem pie Tā Kunga nama priesterus, tos Levitus, ko Dāvids bija atšķīris Tā Kunga namam, upurēt Tam Kungam dedzināmos upurus, kā Mozus bauslībā rakstīts, ar prieku un ar dziesmām pēc Dāvida likuma.

I whakarite kaitirotiro ano a Iehoiara mo te whare o Ihowa, he mea wehea nei e Rawiri ki roto ki te whare o Ihowa hei whakaeke i nga tahunga tinana a Ihowa, ko te mea hoki ia i tuhituhia i roto i te ture a Mohi; me te koa ano ratou, me te waiata; ko ta Rawiri hoki ia i whakarite ai.

19 Un viņš iecēla vārtu sargus pie Tā Kunga nama vārtiem, ka neviens tur neieietu, kas kaut kādas lietas dēļ nešķīsts.

I whakaturia ano e ia he kaitiaki kuwaha mo nga kuwaha o te whare o Ihowa, kei haere ki roto te tangata e poke ana i tetahi mea.

20 Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un varenos un ļaužu lielkungus, arī visus zemes ļaudis, un noveda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja caur augšējiem vārtiem ķēniņa namā, un sēdināja ķēniņu uz valstības krēslu.

Na tikina ana e ia nga rangatira rau, nga tangata nunui, ratou ko nga kawana o te iwi, ko te iwi katoa ano hoki o te whenua, a mauria iho ana e ratou te kingi i te whare o Ihowa ki raro; na haere ana ratou na to runga kuwaha ki te whare o te kin gi, a whakanohoia ana te kingi ki te torona o te kingitanga.

21 Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima pēc tam, kad Ataliju bija nokāvuši ar zobenu.

Heoi koa tonu te iwi katoa o te whenua, a marire noa iho te pa: a patua ana e ratou a Ataria ki te hoari.