Otra Laiku 23
1 Bet septītā gadā Jojada iedrošinājās un cēla derību ar tiem virsniekiem pār simtiem, Azariju, Jeroama dēlu, un Ismaēli, Johanana dēlu, un Azariju, Obeda dēlu, un Maāseju, Adajas dēlu, un Elizavatu, Sihrus dēlu.
Jehoiada loh kum rhih khuiah thaa a huel tih yakhat mangpa rhoek taengah, Jeroham capa Azariah taengah, Jehohanan capa Ishmael taengah, Obed capa Azariah taengah, Adaiah capa Maaseiah taengah, Zikhri capa Elishaphat taengah paipi neh amah taengla a loh.
2 Un tie gāja pa Jūdu apkārt un sapulcināja Levitus no visām Jūda pilsētām un Israēla tēvu namu virsniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.
Te phoeiah Judah te a hil uh tih Judah khopuei tom lamkah Levi rhoek khaw, Israel napa rhoek kah a lu rhoek khaw a coi uh phoeiah Jerusalem la mael uh.
3 Un visa draudze derēja derību Dieva namā ar ķēniņu, un viņš uz tiem sacīja: redzi, ķēniņa dēlam būs būt par ķēniņu, tā kā Tas Kungs runājis par Dāvida dēliem.
Hlangping boeih long khaw Pathen im ah manghai neh paipi a saii uh. Te vaengah amih te, “Manghai capa he BOEIPA loh David koca ham a thui vanbangla manghai pai saeh.
4 To nu jums būs darīt: Trešdaļa no jums, kam svētdienā krīt kārta, no priesteriem un Levitiem, lai vakti tur pie durvīm.
Hekah hno he saii uh. Nangmih Sabbath vaengah aka pawk khosoih rhoek neh Levi hlopthum khuikah te cingkhaa thoh tawt la om saeh.
5 Un trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, un trešdaļa pie Pamatu vārtiem. Un visi ļaudis lai stāv Tā Kunga nama pagalmā.
Hlopthum ah pakhat te manghai im ah, hlopthum ah pakhat bal te khoengim vongka ah saeh. Pilnam pum he BOEIPA im kah vongup ah om saeh.
6 Bet nevienam nebūs Tā Kunga namā ieiet, kā vien priesteriem un Levitiem, kas kalpo; tie var ieiet, jo tie ir svēti, bet visi ļaudis lai tur Tā Kunga vakti.
Khosoih rhoek neh Levi rhoek khuikah aka thotat ham bueng phoeiah tah BOEIPA im la kun uh boel saeh. Amih tah amamih khaw a cim dongah kun uh saeh. Tedae pilnam boeih long tah BOEIPA kah a kuek te ngaithuen uh saeh.
7 Un Leviti lai stājās visapkārt ap ķēniņu, ikkatrs ar savu ieroci rokā, un kas namā ieiet, tam būs mirt, bet jums būs būt pie ķēniņa, kad tas ieiet un iziet.
Levi rhoek loh manghai te a kut dongkah a hnopai neh a taengah rhip vael uh saeh lamtah im khuila aka kun tah duek sak saeh. Manghai a kunael vaengah khaw a vuenva vaengah khaw a taengah om puei saeh,” a ti nah.
8 Un Leviti un visa Jūda valsts darīja pēc visa, ko priesteris Jojada bija pavēlējis, un ikviens ņēma savus vīrus, kam svētdienā krita kārta un kam svētdienā kārta beidzās. Jo priesteris Jojada tiem kārtniekiem neļāva aiziet.
Te dongah Levi rhoek neh Judah pum long khaw a cungkuem dongah khosoih Jehoiada kah a uen bangla a saii uh. Tedae khosoih Jehoiada loh boelnah te a phaelhael pawt dongah hlang loh amah hlang te tah Sabbath aka vuenva ham neh Sabbath aka kunael ham a khuen uh.
9 Un priesteris Jojada deva tiem virsniekiem pār simtniekiem šķēpus un priekšturamās bruņas un tās bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bijušas, kas bija Dieva namā.
Te phoeiah khosoih Jehoiada loh yakhat mangpa rhoek te caai neh, photling len khaw, photling ca khaw, manghai David loh Pathen im ah a khueh te a paek.
10 Un viņš nostādīja visus ļaudis, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, līdz altārim un namam visapkārt ap ķēniņu.
Te vaengah pilnam neh hlang boeih loh a kut dongkah a pumcumnah neh bantang im kaep lamloh banvoei im kaep hil, hmueihtuk taengah khaw, manghai im kaepvai ah khaw a pai sak.
11 Un tie izveda to ķēniņa dēlu un viņam uzlika kroni un tam deva to liecības grāmatu un to cēla par ķēniņu. Un Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!
Te phoeiah manghai capa te a khuen uh tih a soah rhuisam neh olphong a khuem sakuh. Anih te a manghai sak uh tih Jehoiada neh anih koca rhoek loh a koelh phoeiah tah, “Manghai tah hing pai saeh,” a ti uh.
12 Kad nu Atalija to ļaužu kliegšanu dzirdēja, kas bija saskrējuši un ķēniņu slavēja, tad viņa nāca pie tiem ļaudīm Tā Kunga namā.
Pilnam kah a yong ol neh manghai kah a thangthen ol te Athaliah loh a yaak dongah BOEIPA im kah pilnam taengla cet.
13 Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja savā vietā pie durvīm un lielkungi un taurētāji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta trumetes, un dziedātāji ar saviem rīkiem pavadīja tās slavas dziesmas. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sacīja: dumpis, dumpis!
A sawt vaengah tah manghai te a khuirhai kah tung taengah, mangpa rhoek neh olueng rhoek te manghai taengah tarha ana pai pah. Khohmuen pilnam boeih khaw a kohoe tih olueng a ueng thil uh. Lumlaa kah tumbael neh aka hlai khaw, thangthen hamla aka ming khaw om. Te dongah Athaliah loh a himbai te a phen tih, “Lairhui, lairhui,” a ti.
14 Bet priesteris Jojada lika iziet tiem virsniekiem pār simtiem, tiem kara vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to ārā no nama caur rindām, un kas viņai ies pakaļ, to būs ar zobenu nokaut. Jo tas priesteris bija sacījis: nenokaujiet to Tā Kunga namā.
Khosoih Jehoiada loh tatthai aka taem yakhat mangpa rhoek te a tueih tih amih te, “Anih he rhongpai im la khuen uh lamtah anih hnukah aka bang rhoek khaw cunghang dongah duek saeh,” a ti nah. Khosoih loh, “Anih te BOEIPA im ah duek sak uh boeh,” a ti nah.
15 Un tie tai deva ceļu atkāpdamies uz abējām pusēm, un kad tā ieejot pa tiem zirgu vārtiem nāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nokāva.
Te dongah manghai im kah marhang vongka khuirhai te a pha vaengah tah anih soah kut a hlah uh tih pahoi a duek sakuh.
16 Un Jojada derēja derību starp sevi un visiem ļaudīm un ķēniņu, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis.
Te phoeiah Jehoiada loh amah laklo neh pilnam boeih laklo ah khaw, manghai laklo ah khaw, BOEIPA kah pilnam la om ham paipi a saii.
17 Tad visi ļaudis gāja Baāla namā un to nolauzīja un viņa altārus, un sadauzīja viņa bildes un nokāva Matanu, Baāla priesteri, altāru priekšā.
Pilnam pum te Baal im la cet uh tih a palet uh. A hmueihtuk neh a mueihlip te khaw a phaek pauh. Baal kah khosoih Mattan te khaw hmueihtuk hmai ah a ngawn uh.
18 Un Jojada iecēla atkal par uzraugiem pie Tā Kunga nama priesterus, tos Levitus, ko Dāvids bija atšķīris Tā Kunga namam, upurēt Tam Kungam dedzināmos upurus, kā Mozus bauslībā rakstīts, ar prieku un ar dziesmām pēc Dāvida likuma.
Te phoeiah Jehoiada loh BOEIPA im kah cawhkung rhoek te BOEIPA im ah David loh a hmoel Levi khosoih rhoek kut ah a tloeng. Te rhoek te David kut dongah khaw BOEIPA kah hmueihhlutnah te Moses olkhueng khuiah a daek bangla kohoenah neh, laa neh aka khuen la omuh.
19 Un viņš iecēla vārtu sargus pie Tā Kunga nama vārtiem, ka neviens tur neieietu, kas kaut kādas lietas dēļ nešķīsts.
BOEIPA im kah vongka ah thoh tawt a pai sak tih rhalawt tah olka cungkuem dongah khaw mop thai pawh.
20 Un viņš ņēma tos virsniekus pār simtiem un varenos un ļaužu lielkungus, arī visus zemes ļaudis, un noveda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja caur augšējiem vārtiem ķēniņa namā, un sēdināja ķēniņu uz valstības krēslu.
Te phoeiah yakhat mangpa khaw, aka khuet rhoek khaw, pilnam aka taemrhai rhoek khaw, khohmuen pilnam boeih khaw a khuen tih manghai te BOEIPA im lamloh a suntlak puei. Te phoeiah manghai im kah a so vongka khui longah kun tih manghai te ram kah ngolkhoel dongah a ngol sakuh.
21 Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima pēc tam, kad Ataliju bija nokāvuši ar zobenu.
Te dongah khohmuen pilnam boeih tah a kohoe uh tih khopuei khaw mong. Tedae Athaliah te tah cunghang neh a duek sakuh.
