Otra Laiku 21
1 Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
Yǝⱨoxafat ata-bowiliri arisida uhlidi wǝ «Dawut xǝⱨiri»dǝ dǝpnǝ ⱪilindi; oƣli Yǝⱨoram uning orniƣa padixaⱨ boldi.
2 Un tam bija brāļi, Jehošafata dēli, Azarija un Jeīels un Zaharija un Acarija un Mikaēls un Šefatija, šie visi bija Jehošafata, Israēla ķēniņa, dēli.
[Yǝⱨoramning] birnǝqqǝ inisi, yǝni Yǝⱨoxafatning Azariya, Yǝⱨiyǝl, Zǝkǝriya, Azariyaⱨu, Mikail wǝ Xǝfatiya degǝn oƣulliri bar idi; ularning ⱨǝmmisi Israil padixaⱨi Yǝⱨoxafatning oƣulliri idi.
3 Un viņu tēvs tiem deva daudz dāvanas, sudrabu un zeltu un dārgas lietas, arī stipras pilsētas Jūdā, bet valstību viņš deva Jehoramam, tāpēc ka tas bija tas pirmdzimtais.
Ularning atisi ularƣa nurƣun altun, kümüx wǝ ⱪimmǝtlik buyumlarni, xundaⱪla Yǝⱨuda zeminidiki birⱪanqǝ ⱪorƣanliⱪ xǝⱨǝrni sowƣa ⱪildi; pǝⱪǝt padixaⱨliⱪni bolsa, Yǝⱨoram qong oƣli bolƣaqⱪa, uningƣa bǝrdi.
4 Kad nu Jehorams bija nācis pie sava tēva valstības un bija palicis spēcīgs, tad viņš nokāva visus savus brāļus ar zobenu, arī kādus no Israēla lielkungiem.
Yǝⱨoram atisining padixaⱨliⱪ tǝhtigǝ qiⱪip ⱨoⱪuⱪini mustǝⱨkǝmlidi. Andin u barliⱪ inilirini, xundaⱪla Yǝⱨudadiki birⱪanqǝ ǝmǝldarlarni ⱪiliqlap ⱪǝtl ⱪildi.
5 Trīsdesmit divi gadus Jehorams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
Yǝⱨoram tǝhtkǝ olturƣinida ottuz ikki yaxta idi; u Yerusalemda sǝkkiz yil sǝltǝnǝt ⱪildi.
6 Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, tā kā Ahaba nams darīja; jo viņam Ahaba meita bija par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
U Aⱨab jǝmǝtidikilǝrgǝ ohxax, Israilning padixaⱨliri mangƣan yolda mangdi, qünki u Aⱨabning ⱪizini ǝmrigǝ alƣanidi; u Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ rǝzil bolƣanni ⱪildi.
7 Bet Tas Kungs Dāvida namu negribēja izdeldēt tās derības dēļ, ko viņš bija derējis ar Dāvidu, un ka bija sacījis, viņam un viņa dēliem dot gaišumu mūžīgi.
Biraⱪ Pǝrwǝrdigar Dawut bilǝn tüzgǝn ǝⱨdisi sǝwǝblik, Dawutⱪa wǝ uning ǝwladliriƣa mǝnggü ɵqmǝydiƣan bir qiraƣ ⱪalduray dǝp, wǝdǝ ⱪilƣini boyiqǝ Dawutning jǝmǝtini yoⱪ ⱪilip taxlaxni halimidi.
8 Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda valdības un iecēla sev ķēniņu.
[Yǝⱨoramning] sǝltǝnitidiki künlǝrdǝ Edomlar Yǝⱨudadin ayrilip qiⱪip, ɵz aldiƣa ɵzlirigǝ ⱨɵkümranliⱪ ⱪilidiƣan bir padixaⱨ tiklidi.
9 Tādēļ Jehorams cēlās ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem ratiem, un nogāja naktī un kāva Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, un tos ratu virsniekus.
Yǝⱨoram, sǝrdarliri wǝ barliⱪ jǝng ⱨarwiliri [Iordan dǝryasidin] ɵtüp, keqidǝ ⱪozƣilip qiⱪip, ɵzlirini ⱪorxiwalƣan Edomiylarƣa wǝ jǝng ⱨarwisi sǝrdarliriƣa ⱨujum ⱪilip ƣalib kǝldi.
10 Tomēr Edomieši no Jūda valdības atkrita līdz šai dienai. Tai pašā laikā Libna atkrita no viņa valdības; jo viņš To Kungu, savu tēvu Dievu, bija atstājis.
Ⱨalbuki, Edomiylar xuningdin etiwarǝn Yǝⱨudaƣa ⱪarxi qiⱪip, taki bügüngǝ ⱪǝdǝr Yǝⱨudaning ⱨɵkümranliⱪidin ayrilip turdi. Yǝⱨoram ata-bowilirining Hudasi Pǝrwǝrdigarni taxliƣini üqün Libnaⱨliⱪlarmu xu qaƣda uningƣa ⱪarxi qiⱪip uning ⱪolidin ayrilip qiⱪti.
11 Viņš arī cēla altārus Jūda kalnos un darīja, ka Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja, un pievīla Jūdu.
Uning üstigǝ, Yǝⱨoram yǝnǝ Yǝⱨudaning taƣlirida «yuⱪiri jaylar»ni yasitip, Yerusalemda turuwatⱪanlarni buzuⱪqiliⱪⱪa putlaxturdi, Yǝⱨudalarnimu xundaⱪ azdurdi.
12 Tad grāmata pie tā nāca no pravieša Elijas ar šiem vārdiem: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu neesi staigājis sava tēva Jehošafata un Asas, Jūda ķēniņa, ceļos,
Xu waⱪitlarda Iliyas pǝyƣǝmbǝr tǝripidin yezilƣan bir mǝktup Yǝⱨoramƣa tǝgdi, uningda mundaⱪ deyildi: «Sening bowang Dawutning Hudasi Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: «Sǝn atang Yǝⱨoxafatning yollirida mangmay, xuningdǝk Yǝⱨuda padixaⱨi Asaningmu yollirini tutmay,
13 Bet esi staigājis Israēla ķēniņu ceļos un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja pēc Ahaba nama maukošanas, un arī esi nokāvis savus brāļus no sava tēva nama, kas bija labāki nekā tu, -
bǝlki Israil padixaⱨlirining yollirida mengip, Yǝⱨudalarni wǝ Yerusalemda turuwatⱪanlarni huddi Aⱨab jǝmǝtidikilǝr buzuⱪqiliⱪlar ⱪilƣandǝk buzuⱪqiliⱪlarƣa putlaxturƣanliⱪing üqün, xundaⱪla atangning jǝmǝtidikilǝrni, yǝni ɵzüngdin yahxi bolƣan iniliringni ⱪǝtl ⱪilƣining üqün,
14 Redzi, tad Tas Kungs tevi mocīs ar lielu mocību pie taviem ļaudīm, pie taviem bērniem un pie tavām sievām un pie visas tavas mantas.
Pǝrwǝrdigar sening hǝlⱪingni, hotun bala-qaⱪiliringni wǝ barliⱪ mal-mülkünggǝ alamǝt zor zǝrb bilǝn uridu.
15 Un tev uzies liela slimība, ka tavas iekšas sirgs, tiekams tavas iekšas caur šo sērgu ar laiku pavisam izbeigsies.
U senimu eƣir wabalar bilǝn urup, üqǝy-baƣringni eƣir kesǝlgǝ muptila ⱪiliduki, kesiling kündin küngǝ eƣirlixip, üqǝyliring eⱪip qiⱪidu»» deyilgǝnidi.
16 Un Tas Kungs pamodināja pret Jehoramu Fīlistu un Arābu prātu, kas dzīvo gar Moru zemi.
Keyinki waⱪitlarda Pǝrwǝrdigar Filistiylǝrning wǝ Efiopiylǝrning yenidiki Ərǝblǝrning roⱨini Yǝⱨoramƣa ⱪarxi ⱪozƣatti.
17 Un tie cēlās pret Jūdu un ielauzās un aizveda visu mantu, kas atradās ķēniņa namā, arī viņa bērnus un viņa sievas, tā kā neviens dēls viņam neatlika, kā vien Joakas (Ahazija), viņa jaunākais dēls.
Xuning bilǝn ular Yǝⱨuda zeminiƣa zǝrb ⱪilip besip ɵtti wǝ padixaⱨ ordisidiki barliⱪ mal-mülükni bulang-talang ⱪilip, oƣulliri bilǝn hotunlirini tutⱪun ⱪilip elip kǝtti; ular kǝnji oƣli Yǝⱨoaⱨazdin bɵlǝk oƣulliridin birinimu ⱪaldurmidi.
18 Un pēc visa tā Tas Kungs viņu mocīja viņa iekšās ar tādu sērgu, ko nevarēja dziedināt.
Bu wǝⱪǝdin keyin Pǝrwǝrdigar Yǝⱨoramni urup, üqǝylirini saⱪaymas eƣir kesǝlgǝ giriptar ⱪildi.
19 Tas notika jo dienas jo vairāk, un kad divu gadu laiks bija pagājis, tad viņa iekšas ar to sērgu izbeidzās, ka tas lielās mokās nomira. Un viņa ļaudis par viņu nededzināja tādu dedzināšanu, kā tie bija darījuši viņa tēviem.
Wǝ xundaⱪ boldiki, uning kesili kündin-küngǝ eƣirlixip, ikki yil waⱪit ɵtüxkǝ az ⱪalƣanda, kesǝllik tüpǝylidin üqǝyliri texilip qüxti, u tolimu azablinip ɵldi; uning hǝlⱪi ata-bowilirini izzǝtlǝp ularƣa huxbuy yaⱪⱪandǝk, uningƣa ⱨeqⱪandaⱪ huxbuy yeⱪip olturmidi.
20 Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē, un viņš aizgāja, un nevienam viņa nebija žēl, un to apraka Dāvida pilī, bet ne ķēniņu kapos.
Yǝⱨoram tǝhtkǝ qiⱪⱪan qeƣida ottuz ikki yaxta idi; u Yerusalemda sǝkkiz yil sǝltǝnǝt ⱪildi wǝ u dunyadin kǝtkǝndǝ ⱨeqkim uningƣa ⱪayƣu-ⱨǝsrǝt qǝkmidi. Halayiⱪ uni «Dawut xǝⱨiri»gǝ dǝpnǝ ⱪildi, lekin padixaⱨlar ⱪǝbristanliⱪiƣa dǝpnǝ ⱪilmidi.
