Otra Laiku 21
1 Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
Jehoshafat notho kaka kwerene kendo noyike but kwerene e Dala Maduongʼ mar Daudi kendo Jehoram wuode nobedo ruoth kare.
2 Un tam bija brāļi, Jehošafata dēli, Azarija un Jeīels un Zaharija un Acarija un Mikaēls un Šefatija, šie visi bija Jehošafata, Israēla ķēniņa, dēli.
Owete Jehoram ma yawuot Jehoshafat ne gin Azaria gi Jehiel gi Zekaria kod Azariahu gi Mikael kod Shefatia. Magi duto ne gin yawuot Jehoshafat ruodh Israel.
3 Un viņu tēvs tiem deva daudz dāvanas, sudrabu un zeltu un dārgas lietas, arī stipras pilsētas Jūdā, bet valstību viņš deva Jehoramam, tāpēc ka tas bija tas pirmdzimtais.
Wuon-gi nosemiyogi mwandu mangʼeny mag fedha gi dhahabu gi gik moko ma nengogi tek kaachiel gi mier mag Juda mochiel gohinga motegno, kata kamano loch pinye nomiyo Jehoram pinyruoth nikech ne en wuode makayo.
4 Kad nu Jehorams bija nācis pie sava tēva valstības un bija palicis spēcīgs, tad viņš nokāva visus savus brāļus ar zobenu, arī kādus no Israēla lielkungiem.
Kane Jehoram nosegurore motegno e kom duongʼ wuon mare, nonego owetene gi ligangla kaachiel gi joka dhood ruoth mamoko mag Israel.
5 Trīsdesmit divi gadus Jehorams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
Jehoram ne ja-higni piero adek gariyo kane obedo ruoth, kendo norito piny kodak Jerusalem kuom higni aboro.
6 Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, tā kā Ahaba nams darīja; jo viņam Ahaba meita bija par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
Noluwo timbe mag ruodhi Israel mana kaka jood Ahab notimo nimar nokendo nyar Ahab. Notimo timbe mamono e nyim Jehova Nyasaye.
7 Bet Tas Kungs Dāvida namu negribēja izdeldēt tās derības dēļ, ko viņš bija derējis ar Dāvidu, un ka bija sacījis, viņam un viņa dēliem dot gaišumu mūžīgi.
Kata kamano Jehova Nyasaye ne ok otieko od Daudi nikech noparo singruok mane otimo kode. Nosesingore ne Daudi gi ogandane ni ginibed e loch nyaka chiengʼ.
8 Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda valdības un iecēla sev ķēniņu.
E ndalo loch Jehoram, Edom nongʼanyo ne Juda mi gibedo gi ruodhgi giwegi.
9 Tādēļ Jehorams cēlās ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem ratiem, un nogāja naktī un kāva Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, un tos ratu virsniekus.
Omiyo Jehoram nodhi kuno gi jotende kod gechene duto mag lweny. Jo-Edom nolwore kaachiel gi jotend gechene mag lweny, to nochiewo gotieno momwomogi.
10 Tomēr Edomieši no Jūda valdības atkrita līdz šai dienai. Tai pašā laikā Libna atkrita no viņa valdības; jo viņš To Kungu, savu tēvu Dievu, bija atstājis.
Nyaka chil kawuono jo-Edom pod ongʼanyo ne jo-Juda. Jo-Libna bende nongʼanyo e ndalono nikech Jehoram noweyo Jehova Nyasaye ma Nyasach kwerene.
11 Viņš arī cēla altārus Jūda kalnos un darīja, ka Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja, un pievīla Jūdu.
Bende ne osegero kuonde motingʼore malo mag lemo e gode matindo mag Juda kendo nomiyo jo-Jerusalem oweyo Nyasaye kendo omiyo jo-Juda bende orwenyo.
12 Tad grāmata pie tā nāca no pravieša Elijas ar šiem vārdiem: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu neesi staigājis sava tēva Jehošafata un Asas, Jūda ķēniņa, ceļos,
Jehoram nonwangʼo baruwa koa ir Elija janabi mawacho niya, “Ma e gima Jehova Nyasaye ma Nyasach kwaru Daudi wacho, ‘Ok iseluwo yore wuonu Jehoshafat kata mago mag Asa ruodh Juda.
13 Bet esi staigājis Israēla ķēniņu ceļos un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja pēc Ahaba nama maukošanas, un arī esi nokāvis savus brāļus no sava tēva nama, kas bija labāki nekā tu, -
To isewuotho e yore mag ruodhi mag Israel, omiyo isemiyo jo-Juda kod jo-Jerusalem oseweyo luwa mana kaka dhood Ahab notimo. Bende isenego oweteni monywoligo ma nyithind wuonu hie, joma ne ber moloyi.
14 Redzi, tad Tas Kungs tevi mocīs ar lielu mocību pie taviem ļaudīm, pie taviem bērniem un pie tavām sievām un pie visas tavas mantas.
Koro omiyo Jehova Nyasaye biro chwado jogi, yawuoti kod mondi kod gimoro amora miluongo ni mari, noyud chwat malit.
15 Un tev uzies liela slimība, ka tavas iekšas sirgs, tiekams tavas iekšas caur šo sērgu ar laiku pavisam izbeigsies.
In iwuon nibed gi tuo marach manocham nyimbiyi, kendo tuoni nomi nyimbiyi wuog oko.’”
16 Un Tas Kungs pamodināja pret Jehoramu Fīlistu un Arābu prātu, kas dzīvo gar Moru zemi.
Jehova Nyasaye nomiyo jo-Filistia gi jo-Arabu modak mokiewo kod jo-Kush obedo mamono kod Jehoram.
17 Un tie cēlās pret Jūdu un ielauzās un aizveda visu mantu, kas atradās ķēniņa namā, arī viņa bērnus un viņa sievas, tā kā neviens dēls viņam neatlika, kā vien Joakas (Ahazija), viņa jaunākais dēls.
Negimonjo Juda magi kedo kode kendo negipeyo gik moko duto mane nitie e od ruoth kaachiel gi yawuote kod monde. Onge wuode mane odongʼ makmana wuode ma chogo miluongo ni Ahazia.
18 Un pēc visa tā Tas Kungs viņu mocīja viņa iekšās ar tādu sērgu, ko nevarēja dziedināt.
Bangʼ mano Jehova Nyasaye nogoyo Jehoram gi tuo malich momako nyimbiye ma ok thiedhre.
19 Tas notika jo dienas jo vairāk, un kad divu gadu laiks bija pagājis, tad viņa iekšas ar to sērgu izbeidzās, ka tas lielās mokās nomira. Un viņa ļaudis par viņu nededzināja tādu dedzināšanu, kā tie bija darījuši viņa tēviem.
Bangʼ kinde manok madirom higni ariyo, tuone nomedore ma nyimbiye nowuok oko omiyo notho ka en gi rem malich. Joge ne ok olosone mach mar magenga kaka nolosne kwerene.
20 Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē, un viņš aizgāja, un nevienam viņa nebija žēl, un to apraka Dāvida pilī, bet ne ķēniņu kapos.
Jehoram ne ja-higni piero adek gariyo ka nodoko ruoth, kendo norito piny kuom higni aboro kodak Jerusalem. Notho maonge ngʼama nokuyo kuom thone kendo noyike e Dala Maduongʼ mar Daudi to ok kuma iyikoe ruodhi.
