< Otra Laiku 21 >
1 Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un viņa dēls Jehorams palika par ķēniņu viņa vietā.
To pacoengah, Jehosaphat loe ampanawk khaeah anghak moe, David vangpui ah ampanaw khaeah aphum o; anih zuengah a capa Jehoram to siangpahrang ah oh.
2 Un tam bija brāļi, Jehošafata dēli, Azarija un Jeīels un Zaharija un Acarija un Mikaēls un Šefatija, šie visi bija Jehošafata, Israēla ķēniņa, dēli.
Jehosaphat capa, Jehoram ih nawkamyanawk loe Azariah, Jehiel, Zekariah, Azariah, Mikael hoi Shephatiah; hae kaminawk loe Israel siangpahrang Jehosaphat ih caa ah oh o boih.
3 Un viņu tēvs tiem deva daudz dāvanas, sudrabu un zeltu un dārgas lietas, arī stipras pilsētas Jūdā, bet valstību viņš deva Jehoramam, tāpēc ka tas bija tas pirmdzimtais.
Ampa mah nihcae hanah paroeai kapop sui hoi sum kanglungnawk, atho kana hmuenmaenawk hoi sipae hoi thungh ih Judah vangpuinawk to tangqum ah paek; toe prae loe calu Jehoram hanah paek.
4 Kad nu Jehorams bija nācis pie sava tēva valstības un bija palicis spēcīgs, tad viņš nokāva visus savus brāļus ar zobenu, arī kādus no Israēla lielkungiem.
Jehoram loe ampa ih prae to toep moe, kacak siangpahrang ah oh, anih loe angmah ih nawkamyanawk to sumsen hoiah hum boih, thoemto Israel angraengnawk doeh a hum.
5 Trīsdesmit divi gadus Jehorams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
Siangpahrang ah oh amtong naah, Jehoram loe saning quithum, hnetto oh, anih mah Jerusalem to saning tazetto thung uk.
6 Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, tā kā Ahaba nams darīja; jo viņam Ahaba meita bija par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
Anih loe Ahab canu to lak moe, Ahab imthung takoh khosakhaih baktiah, Israel siangpahrangnawk caehhaih loklam to pazui; Angraeng mikhnukah hmuen kahoih to sak.
7 Bet Tas Kungs Dāvida namu negribēja izdeldēt tās derības dēļ, ko viņš bija derējis ar Dāvidu, un ka bija sacījis, viņam un viņa dēliem dot gaišumu mūžīgi.
Toe Angraeng mah David hoiah lokmaihaih to sak pongah, David imthung to phrae mak ai; anih hoi a caanawk khaeah dungzan aanghaih to paek hanah loksuek boeh.
8 Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda valdības un iecēla sev ķēniņu.
Jehoram dung naah, Edom loe Judah prae nuiah misa angthawk moe, angmacae koeh ah siangpahrang to suek o.
9 Tādēļ Jehorams cēlās ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem ratiem, un nogāja naktī un kāva Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, un tos ratu virsniekus.
To pongah Jehoram loe angmah ih angraengnawk hoi hrangleengnawk boih to kawk moe, anih hoi nawnto caeh; anih loe aqum ah angthawk moe, nihcae takui khoep Edom kaminawk hoi hrangleeng angthueng misatuh angraengnawk to tuk.
10 Tomēr Edomieši no Jūda valdības atkrita līdz šai dienai. Tai pašā laikā Libna atkrita no viņa valdības; jo viņš To Kungu, savu tēvu Dievu, bija atstājis.
To pongah vaihni ni khoek to Edom kaminawk loe Judahnawk ih misa ah oh o. Jehoram loe ampanawk ih Angraeng Sithaw to pahnawt ving pongah, to nathuem ah Libnah prae doeh misa angthawk toeng.
11 Viņš arī cēla altārus Jūda kalnos un darīja, ka Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja, un pievīla Jūdu.
Judah prae ah kaom maenawk nuiah hmuensangnawk to a sak, Jerusalem ah kaom kaminawk to tangzat zawhsak moe, Judah to loklam amkhraengsak.
12 Tad grāmata pie tā nāca no pravieša Elijas ar šiem vārdiem: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu neesi staigājis sava tēva Jehošafata un Asas, Jūda ķēniņa, ceļos,
To naah tahmaa Elijah khae ih capat to anih khaeah phak, capat pongah, nam pa David ih Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; nam pa Jehosaphat hoi Judah siangpahrang Asa caehhaih loklam ah na caeh ai boeh,
13 Bet esi staigājis Israēla ķēniņu ceļos un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji maukoja pēc Ahaba nama maukošanas, un arī esi nokāvis savus brāļus no sava tēva nama, kas bija labāki nekā tu, -
toe Israel siangpahrangnawk caehhaih loklam to na pazui, Ahab imthung takoh mah sak ih baktih toengah, Judah hoi Jerusalem ah kaom kaminawk to tangzat zaw kami ah nang coengsak; nangmah pong kahoih kue, nam pa imthung takoh ih nam nawkamya khaeh mataeng doeh na hum boih;
14 Redzi, tad Tas Kungs tevi mocīs ar lielu mocību pie taviem ļaudīm, pie taviem bērniem un pie tavām sievām un pie visas tavas mantas.
to pongah khenah, vaihiah Angraeng mah nang ih kaminawk, na caanawk, na zunawk hoi na tawnh ih hmuenmaenawk boih nuiah kanung parai danpaekhaih phasak tih boeh.
15 Un tev uzies liela slimība, ka tavas iekšas sirgs, tiekams tavas iekšas caur šo sērgu ar laiku pavisam izbeigsies.
Nangmah to doeh ni thokkruek na nathaih kasae mah, na zok thung ih tazae to tasa bangah tacawt ai karoek to, kanung parai nathaih mah pha thui tih, tiah tarik pae.
16 Un Tas Kungs pamodināja pret Jehoramu Fīlistu un Arābu prātu, kas dzīvo gar Moru zemi.
Jehoram tuk hanah Angraeng mah Philistin hoi Ethiopia kaminawk taengah kaom Arab kaminawk ih palungthin to pahruek pae.
17 Un tie cēlās pret Jūdu un ielauzās un aizveda visu mantu, kas atradās ķēniņa namā, arī viņa bērnus un viņa sievas, tā kā neviens dēls viņam neatlika, kā vien Joakas (Ahazija), viņa jaunākais dēls.
Nihcae loe Judah prae thungah angzoh o moe, misatuk o; siangpahrang imthung ah a hnuk o ih hmuennawk to lak pae o boih moe, a capa hoi a zunawk doeh hoih pae o king; a capa kanawk koek Jehoahaz ai ah loe capa maeto doeh tahmat o ai.
18 Un pēc visa tā Tas Kungs viņu mocīja viņa iekšās ar tādu sērgu, ko nevarēja dziedināt.
Hae tiah oh pacoengah, Angraeng mah kahoih thai ai tazae nathaih to phaksak.
19 Tas notika jo dienas jo vairāk, un kad divu gadu laiks bija pagājis, tad viņa iekšas ar to sērgu izbeidzās, ka tas lielās mokās nomira. Un viņa ļaudis par viņu nededzināja tādu dedzināšanu, kā tie bija darījuši viņa tēviem.
Siangpahrang loe atue sawk ah ngannat, saning hnetto boenghaih bangah loe, a nathaih to nung parai pongah, tazae to tasa bangah tacawt pae, anih loe kana nung parai pongah duek. Prae kaminawk loe anih ampanawk han sak pae o ih hmaiqoenghaih baktiah anih hanah sah pae o ai.
20 Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē, un viņš aizgāja, un nevienam viņa nebija žēl, un to apraka Dāvida pilī, bet ne ķēniņu kapos.
Jehoram siangpahrang ah oh tangsuek naah, saning quithum, hnetto oh moe, Jerusalem to saning tazetto thung uk; anih duek naah, mi doeh palungsae o ai. Anih loe David vangpui ah aphum o, siangpahrangnawk ih taprong ah aphum o ai.