Otra Laiku 20
1 Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no tiem Meunim nāca, karot pret Jehošafatu.
[聯軍進襲猶大]此後，摩阿布人、阿孟人，還有一些瑪紅人前來供打約沙法特。
2 Un vēstneši nāca un sacīja Jehošafatam: liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, tie ir AceconaTamarā, tas ir Enģedos.
有人來告訴約沙法特說：「由海那邊，由厄東有一支大軍前來攻擊你；他們現已到達哈匝宗塔瑪爾，即恩革狄。」
3 Tad Jehošafats izbijās un grieza savu vaigu, To Kungu meklēt, un izsauca gavēni pa visu Jūdu.
約沙法特害了怕，一面懇求上主，一面宣佈全猶大禁食。
4 Un Jūda ļaudis sapulcinājās, meklēt no Tā Kunga palīgu, un no visām Jūda pilsētām tie nāca, To Kungu meklēt.
猶大人遂集會，求上主援助；猶大各城的人也前來祈求上主。[約沙法特的禱詞]
5 Un Jehošafats stāvēja Jūda un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga namā priekš tā jaunā pagalma
約沙法特在猶大和耶路撒冷的會眾中，站在上主殿宇的新院前，
6 Un sacīja: Kungs mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un Tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret Tevi nevar celties!
說「上主，我們祖先的天主! 你不是天上的天主嗎﹖你不是治理萬國萬民的麼﹖你手中有能力和權威，沒有誰能抵抗你。
7 Vai Tu, mūsu Dievs, šās zemes iedzīvotājus neesi izdzinis Savu Israēla ļaužu priekšā, un vai to neesi devis Ābrahāma, Sava mīļā, dzimumam uz mūžīgiem laikiem?
我們的天主! 不是你將這地方的居民，在你百姓以色列面前趕走，將這地方永遠賜給了你友人亞巴郎的後代嗎﹖
8 Un tie tur dzīvojuši un Tev tur taisījuši svētu vietu Tavam vārdam, sacīdami:
他們現在住在這地方，並在這地方為你的名建造了聖殿說：
9 Kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim priekš šī nama un priekš Tava vaiga, tāpēc ka Tavs vārds ir šinī namā, un kad Tevi piesauksim savās bēdās, tad Tu paklausīsi un izpestīsi.
如果我們遭遇了禍患，刀兵災害，或瘟疫饑饉，我們站在這殿前和你面前，在災難中向你呼籲，你必予以垂聽，施行拯救，因為你的名在這殿內。
10 Un nu, redzi, Amona bērni un Moabs un tie no Seīra kalniem, kur Tu Israēlim neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, -
現在你看，阿孟人、摩阿布人以及色依爾山中的人，這些人是以色列出離埃及時，你曾禁止以色列侵犯，以色列便繞道遠離，未加消滅的人。
11 Redzi nu, tie mums to atmaksā, nākdami, mūs izdzīt no mūsu zemes, ko Tu mums licis iemantot.
你看他們如何報復我們要來驅逐我們離開你賜予我們為基業的地方。
12 Ak mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis griežas uz Tevi.
我們的天主，你不懲罰他們麼﹖我們實在沒有力量抵抗來攻擊我們的這支龐大的軍隊，我們也不知道該作什麼，我們的眼睛惟有仰望你。」
13 Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli.
當時全猶大民眾，連他們全家妻子兒女，都立在上主面前。[先知預報勝利]
14 Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jeaziēli, Zakarijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levita Matanijas dēls, no Asafa bērniem.
上主的神在會眾中臨於肋未人阿撒夫的後裔，瑪塔尼雅的玄孫，耶依耳的曾孫，貝納雅的孫子，則加黎雅的兒子雅哈齊耳身上，
15 Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties priekš šā lielā pulka, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam.
他遂說：「全猶大人耶路撒冷的居民以及約沙法特王，都要靜聽! 上主這樣對你們說：你們不要為這支龐大軍隊害怕，因為戰爭不在乎你們，而在乎天主。
16 Ejat rītu tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša.
明天你們要下去迎敵，他們要由漆茲山坡上來，你們要在耶魯耳曠野前的谷口遇到他們。
17 Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rītu viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums.
這次你們無須交戰，只須佈陣以待，觀看上主為你們所行的救援。猶大和耶路撒冷，不必畏懼，不必害怕! 明天你們只管出去迎敵，因為上主與你們同在。」
18 Tad Jehošafats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes priekš Tā Kunga un pielūdza To Kungu.
約沙法特遂俯首至地，猶大民眾和耶路撒冷居民也都俯伏在上主面前，朝拜上主。
19 Un tie Leviti no Kehāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Israēla Dievu ar skanīgu balsi,
刻哈特子孫和科辣黑子孫中的肋未人起立，引吭高歌，讚頌上主以色列的天主。[凱旋歸來]
20 Un tie cēlās it agri un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jehošafats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.
次日，他們一早就起來，開往特科亞曠野；在出發時，約沙法特立起來說：「猶大和耶路撒冷的居民，請聽我的話! 你們信賴上主你們的天主，必保生命；相信他的先知，必定勝利。」
21 Un viņš sarunājās ar tiem ļaudīm un iecēla dziedātājus priekš Tā Kunga, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: teiciet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
他與百姓商定之後，便派歌詠人員讚頌上主，身穿聖潔服裝，走在軍隊面前，歌頌說：「你們應讚頌上主，因為他的慈愛永遠常存! 」
22 Un to brīdi, kad tie sāka dziedāt tās priecīgās un teicamās dziesmas, tad Tas Kungs sūtīja glūnētājus pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti.
他們正歌詠讚美時，上主派出伏兵，襲擊了那些來攻擊猶大的阿孟人、摩阿布人和色依爾山地的居民；他們便被擊敗了。
23 Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu.
阿孟人和摩阿布人起來攻擊色依爾山地的居民，決心將他們殺盡滅絕；殲滅了色依爾山地居民以後，他們又自相殘殺。
24 Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret tiem pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis.
猶大人到了俯瞰曠野的高崗上，觀望大軍，見伏屍遍野，沒有一個逃脫的。
25 Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz.
約沙法特遂帶他的軍民去掠奪敵人的財物，見有大批的牲畜、財物、衣服和寶物；足足掠取了三天，奪得的財物多得不能攜帶，因為實在太多。
26 Un ceturtā dienā tie sapulcējās teikšanas ielejā, jo tur tie teica To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Teikšanas ieleja līdz šai dienai.
第四天，他們聚集在巴辣加谷，在那裏讚頌了上主，為此給那地起名叫巴辣加谷，直到今天。
27 Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem.
此後，猶大和耶路撒冷所有的軍民，由約沙法特率領，凱旋回了耶路撒冷，因為上主使他們戰勝仇敵，因而異常歡樂，
28 Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un trumetēm uz Tā Kunga namu.
都彈著琴，鼓著瑟，吹著號，來到耶路撒冷，進了上主的殿。
29 Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem.
列國的民族一聽說上主擊敗了以色列的敵人，都對天主起了恐怖的心。
30 Un Jehošafata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt.
約沙法特的王國於是獲享太平，因為上主賜給他四境平安。[對約沙法特的短評]
31 Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilkus meita.
約沙法特為猶大王，即位時年三十五歲，在耶路撒冷為王凡二十五年；他的母親名叫阿組巴，是史肋希的女兒。
32 Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika.
約沙法特走了他父親阿撒的道路，未偏左右，行了上主視為正義的事；
33 Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl tie ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva.
只是丘壇沒有剷除，人民仍沒有全心全意歸向他們祖先的天主。
34 Un kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jeūs, Anana dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā.
約沙法特前後其餘的事蹟，都記載在哈納尼之子耶胡的言行錄上這言行錄收集在以色列列王實錄內。[船遭破毀]
35 Un pēc tam Jehošafats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos.
此後，猶大王約沙法特與作惡多端的以色列王阿哈齊雅聯盟，
36 Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus EceonĢeberā.
合夥製造船隻，開往塔爾史士去；他們合力在厄茲雍革貝爾製造了一些船。
37 Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marezas, sludināja pret Jehošafatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un tie kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.
瑪勒沙人多達瓦的兒子厄里厄則爾講預言攻擊約沙法特說：「因為你與阿哈齊雅聯盟，上主必要破壞你所造的船隻。」後來那些船隻果然遭受破壞，未能開往塔爾史士。
