Otra Laiku 20
1 Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no tiem Meunim nāca, karot pret Jehošafatu.
Hathnukkhu, Moabnaw hoi Ammonnaw, hothloilah tami alouknaw hoi Jehoshaphat tuk hanelah a tho awh.
2 Un vēstneši nāca un sacīja Jehošafatam: liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, tie ir AceconaTamarā, tas ir Enģedos.
Taminaw a tho teh Jehosaphat koevah, nang tuk hanelah tamihupui tuipui namran Siria lahoi a tho. Khenhaw! Hazezontamar vah ao awh, (hot teh Engedi doeh) telah atipouh awh.
3 Tad Jehošafats izbijās un grieza savu vaigu, To Kungu meklēt, un izsauca gavēni pa visu Jūdu.
Jehoshaphat ni a taki teh BAWIPA tawng hanelah a kâpoe. Judah ram pueng dawk rawcahai hanelah a pathang.
4 Un Jūda ļaudis sapulcinājās, meklēt no Tā Kunga palīgu, un no visām Jūda pilsētām tie nāca, To Kungu meklēt.
Hottelah Judahnaw ni BAWIPA kabawpnae tawng hanelah a kamkhueng awh teh, Judah kho tangkuem lahoi BAWIPA tawng hanelah a tho awh.
5 Un Jehošafats stāvēja Jūda un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga namā priekš tā jaunā pagalma
Jehoshaphat teh BAWIPA e im thongma katha hmalah, Judahnaw hoi Jerusalem kamkhuengnaw e hmalah a kangdue teh,
6 Un sacīja: Kungs mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un Tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret Tevi nevar celties!
Oe mintoenaw e Cathut Jehovah, nang teh kalvan kaawm e Cathut nahoehmaw, miphun tangkuem e uknaeram pueng ka uk e nahoehmaw. Na kut dawk hnotithainae hoi bahu ao teh, apinihai khang thai hoeh.
7 Vai Tu, mūsu Dievs, šās zemes iedzīvotājus neesi izdzinis Savu Israēla ļaužu priekšā, un vai to neesi devis Ābrahāma, Sava mīļā, dzimumam uz mūžīgiem laikiem?
Nang teh kaimae Cathut lah na o. Na tami Isarelnaw hete ram dawk a tho navah, hete ram dawk kaawm e alouke miphunnaw na takhoe teh, na hui Abraham e catounnaw koe hete ram teh, yungyoe e ram lah o hanelah na poe nahoehmaw.
8 Un tie tur dzīvojuši un Tev tur taisījuši svētu vietu Tavam vārdam, sacīdami:
Athung vah kho a sak awh teh, athung vah nang hane hoi na min hanelah hmuen kathoung a sak awh.
9 Kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim priekš šī nama un priekš Tava vaiga, tāpēc ka Tavs vārds ir šinī namā, un kad Tevi piesauksim savās bēdās, tad Tu paklausīsi un izpestīsi.
Kaimouh koevah hawihoehnae, tahloi, lawkcengnae, lacik hoi takang a tho navah, hete im hoi na hmalah ka kangdue awh han. Bangkongtetpawiteh, nange na min teh hete im dawk ao. Ka temdeng navah nang koe ka hram awh vaiteh, nang ni na thai pouh vaiteh na rungngang han.
10 Un nu, redzi, Amona bērni un Moabs un tie no Seīra kalniem, kur Tu Israēlim neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, -
Khenhaw! Ammon, Moab hoi Seir mon dawk e taminaw, Izip ram dawk hoi a tâco awh navah, Isarelnaw ni tuk hanelah na pasoung hoeh niteh, a ban takhai e taminaw ni,
11 Redzi nu, tie mums to atmaksā, nākdami, mūs izdzīt no mūsu zemes, ko Tu mums licis iemantot.
coe hanelah na poe e ram thung hoi pâlei teh moipathung hanelah a noe awh e na thai pouh haw.
12 Ak mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis griežas uz Tevi.
Oe kaimae Cathut, ahnimouh koe lawk na ceng mahoeh maw. Kaimouh tuk hanelah ka tho e hete taminaw heh ka ngang thai awh mahoeh. Bangtelamaw ti han ka panuek awh hoeh. Nang dueng doeh na khet awh telah a ratoum.
13 Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli.
Judahnaw abuemlah camo, yu, canaw hoi BAWIPA hmalah a kangdue awh.
14 Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jeaziēli, Zakarijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levita Matanijas dēls, no Asafa bērniem.
Hat torei teh, tamimaya rahak kaawm e Jahziel koevah, BAWIPA e Muitha teh a tho. Ahni teh Zekhariah e capa doeh. Zekhariah teh Benaiah e capa doeh. Benaiah teh Jeiel e capa doeh. Jeiel teh Mattaniah e capa doeh. Mattaniah teh Levih miphun Asaph e catoun doeh.
15 Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties priekš šā lielā pulka, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam.
Ahni ni Judahnaw abuemlah, Jerusalem kaawm e abuemlah hoi siangpahrang Jehoshaphat nangmanaw ni thai awh haw, BAWIPA ni nangmouh koe telah lawk a dei, taket hanh awh. Na lungpout hanh awh. Bangkongtetpawiteh, tarantuknae teh nangmae nahoeh, BAWIPA e doeh.
16 Ejat rītu tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša.
Tangtho vah tuk awh. Khenhaw! Ziz kho dawk luennae lam dawk hoi a tho awh navah, Jeruel kahrawng teng, thingyei apoutnae koe na kâhmo awh han.
17 Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rītu viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums.
Hete taran teh nangmouh ni na tuk ngai mahoeh. Kacaklah kangdout awh. Nangmouh koe kaawm e BAWIPA e rungngangnae ma hah khen awh. Oe Judahnaw hoi Jerusalem e taminaw, taket hanh awh, na lungpout hanh awh. Tangtho vah tuk hanelah tho awh. Bangkongtetpawiteh, BAWIPA teh nangmouh koe ao telah atipouh.
18 Tad Jehošafats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes priekš Tā Kunga un pielūdza To Kungu.
Hottelah Jehoshaphat teh minhmai talai dawk kâbet lah a tabo teh, Judahnaw abuemlah hoi Jerusalem e taminaw abuemlah BAWIPA e hmalah a tabo awh teh, BAWIPA a bawk awh.
19 Un tie Leviti no Kehāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Israēla Dievu ar skanīgu balsi,
Levih miphun Kohath catounnaw hoi Korah catounnaw teh kacaipounglah BAWIPA Cathut pholen hanelah a kangdue awh.
20 Un tie cēlās it agri un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jehošafats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.
Tangtho amom vah a thaw awh. Tekoa kahrawngum vah a cei awh. A cei laihoi Jehoshaphat a kangdue teh, Oe Judahnaw hoi Jerusalem e taminaw, ka lawk thai awh haw. Nangmae BAWIPA Cathut hah yuem awh haw, caksak lah na o awh han. Profetnaw yuem awh haw tânae na hmu awh han, telah atipouh.
21 Un viņš sarunājās ar tiem ļaudīm un iecēla dziedātājus priekš Tā Kunga, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: teiciet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Taminaw pueng lawk a thui hnukkhu, ransanaw hmalah a cei laihoi BAWIPA pholennae la hoi thoungnae la ka sak hanelah a pouk awh. BAWIPA pholen awh, bangkongtetpawiteh a lungmanae teh a yungyoe a kangning, telah sak awh atipouh.
22 Un to brīdi, kad tie sāka dziedāt tās priecīgās un teicamās dziesmas, tad Tas Kungs sūtīja glūnētājus pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti.
La saknae hoi pholennae a kamtawng navah, Judah taranlahoi ka tho e Ammon, Moab hoi Seir mon e taminaw BAWIPA ni a sung sak.
23 Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu.
Ammonnaw hoi Moabnaw ni Seir mon dawk kaawm e taminaw thei hane hoi raphoe hanelah a taran awh. Seir mon dawk e taminaw koung a raphoe hnukkhu, amamouh hoi amamanaw kâtuk hanelah bout a kamtawng awh.
24 Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret tiem pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis.
Judahnaw kahrawngum ramvengim a pha awh navah, taminaw koelah a kangvawi awh teh, khenhaw! tamiro teh talai dawk petkâkahai, ka yawng e buet touh boehai awm hoeh.
25 Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz.
Hottelah Jehoshaphat hoi a taminaw ni hnopai a ceitakhai awh e la hanelah a cei awh. Ahnimouh koe e hnopai, khohna hoi talung aphu kaawm e moi a hmu awh. Phu thai hoeh totouh a la awh. Apap lawi a la awhnae koe hnin thum touh a ro awh.
26 Un ceturtā dienā tie sapulcējās teikšanas ielejā, jo tur tie teica To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Teikšanas ieleja līdz šai dienai.
A hnin pali navah Berakah yawn dawk a kamkhueng awh. Hote hmuen koe BAWIPA a pholen awh. Hatdawkvah, atu totouh hote hmuen teh Berakah yawn telah ati awh.
27 Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem.
Hottelah tarannaw kong dawk BAWIPA ni lunghawinae a poe dawkvah, Jehoshaphat ni hma ahman teh, Jerusalem e taminaw hoi Judahnaw teh lunghawi laihoi Jerusalem khopui lah a ban awh.
28 Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un trumetēm uz Tā Kunga namu.
Hahoi tamawi, ratoung hoi mongka tumkhawng laihoi Jerusalem BAWIPA im dawk a pha awh.
29 Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem.
BAWIPA ni Isarel ka taran e naw a tuk tie a thai awh navah, uknaeram tangkuem kaawm e taminaw ni Cathut a taki awh.
30 Un Jehošafata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt.
Hottelah Jehoshaphat uknae teh karoumcalah ao. Bangkongtetpawiteh, atengpam e taminaw koehoi BAWIPA ni roumnae a poe.
31 Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilkus meita.
Hottelah kum 35 navah, Jehoshaphat teh Judahnaw koe siangpahrang thaw tawknae a kamtawng teh Jerusalem vah kum 25 touh a bawi. A manu e min teh Silhi canu Azubah doeh.
32 Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika.
BAWIPA e hmaitung vah, hnokahawi a sak teh, a na pa Asa e lamthung phen laipalah a dawn.
33 Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl tie ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva.
Hatei hmuenrasangnaw a takhoe hoeh dawkvah, taminaw pueng ni mintoenaw e Cathut koe pouknae hrueng awh hoeh.
34 Un kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jeūs, Anana dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā.
Khenhaw! Jehoshaphat e a tawksaknae pueng teh, kamtawngnae koehoi apout totouh, Hanani capa Jehu kong thutnae dawk thut lah ao. Hottelah Isarel siangpahrangnaw e cauk dawk pakhum lah ao.
35 Un pēc tam Jehošafats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos.
Hathnukkhu Judah siangpahrang Jehoshaphat teh, Isarel siangpahrang Ahaziah hoi a kambawng roi, ahni ni hawihoehnae ouk a sak.
36 Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus EceonĢeberā.
Eziongeber vah Tarsis lah cei nahane lawng cungtalah rei a sak roi.
37 Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marezas, sludināja pret Jehošafatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un tie kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.
Hatei, Moreshah tami Dodavah capa Eliezer ni Jehoshaphat koevah, Ahaziah hoi na kambawng roi dawkvah, BAWIPA ni sak han na noe e na raphoe pouh e doeh, telah atipouh. Hottelah lawng koung a raphoe pouh teh Tarsis lah cet thai hoe toe.
