Otra Laiku 2
1 Un Salamans nodomāja celt namu Tā Kunga vārdam un namu savai ķēniņa valdībai.
Na ka mea a Horomona kia hanga he whare mo te ingoa o Ihowa, he whare hoki mo tona kingitanga.
2 Un Salamans noskaitīja septiņdesmit tūkstoš vīrus pie nastu nešanas un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus pār viņiem.
Na ka taua e Horomona e whitu tekau mano tangata hei kaipikau, e waru tekau mano hoki hei tua i runga i te maunga, me nga kaitirotiro i a ratou e toru mano e ono rau.
3 Un Salamans sūtīja pie Hirama, Tirus ķēniņa, un lika sacīt: kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un tam sūtījis ciedru kokus, sev namu celt, kur dzīvot, -
Na ka tuku tangata a Horomona ki a Hurama kingi o Taira hei ki atu, Kia rite ki tau i mea ai ki toku papa, ki a Rawiri; i tukua mai hoki e koe he hita kia kawea mai mana, hei hanga i tetahi whare mona hei nohoanga, kia pera hoki tau ki ahau.
4 Redzi, es gribu namu celt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam un Viņam to svētīt, Viņa priekšā kvēpināt ar saldām kvēpināmām zālēm un nolikt vienmēr priekšliekamas maizes un upurēt dedzināmos upurus ik rītu un ik vakaru, svētdienās un jaunos mēnešos un Tā Kunga, mūsu Dieva, augstos svētkos, kā Israēlim mūžīgi pienākas.
Nana, ka hanga e ahau he whare mo te ingoa o Ihowa, o toku Atua, ka whakatapua mona, hei tahunga mo te whakakakara reka ki tona aroaro, mo te taro aroaro tuturu, mo nga tahunga tinana o te ata, o te ahiahi, o nga hapati, o nga kowhititanga marama, o nga hakari o Ihowa, o to matou Atua. He tikanga tenei ake ake ma Iharaira.
5 Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi dievi.
Na he nui te whare ka hanga nei e ahau; he nui hoki to matou Atua i nga atua katoa.
6 Bet kam tad tik daudz spēka, Viņam namu celt? Jo debesis un visu debesu debesis nespēs Viņu saņemt; kas tad es esmu, ka varētu Viņam celt namu? Bet ka tik vien Viņa priekšā varētu kvēpināt.
Otira ko wai e ahei te hanga whare mona? kahore nei hoki e nui te rangi me te rangi o nga rangi hei nohoanga mona. Ko wai koai ahau hei hanga whare mona, heoi nei hei tahu whakakakara ki tona aroaro?
7 Un nu sūti man gudru vīru, kas māk izstrādāt zeltu un sudrabu un varu un dzelzi, purpuru, karmezīnu un zilumu, un kas prot strādāt izrakstītu darbu kopā ar tiem gudriem, kas pie manis iekš Jūda un Jeruzālemē, ko mans tēvs Dāvids gādājis.
Tena, unga mai ki ahau tetahi tangata e mohio ana ki te mahi i te koura, i te hiriwa, i te parahi, i te rino, i te mea papura, whero, puru, e mohio ana ki te mahi i nga ahau whakairo katoa, hei hoa mo te hunga mohio i ahau nei, i a Hura, i Hiruha rama, mo te hunga i whakatuturia e toku papa, e Rawiri.
8 Sūti man arī ciedru kokus, priedes un algumim kokus no Lībanus; jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lībanus kokus. Un redzi, mani kalpi būs pie taviem,
Tukua mai ano hoki ki ahau he rakau hita, he kauri, he aramuka i Repanona: e matau ana hoki ahau he hunga mohio au tangata ki te tapahi rakau i Repanona. Na ko aku tangata hei hoa mo au tangata,
9 Man sacirst kokus lielā vairumā; jo tas nams, ko es celšu, būs liels un apbrīnojams.
Hei whakapai rakau maku, kia maha; no te mea he nui te whare ka hanga nei e ahau, he mea ka miharotia.
10 Un redzi, taviem kalpiem, kas tos kokus cērt, es došu divdesmit tūkstoš koru samaltu kviešu un divdesmit tūkstoš koru miežu, un divdesmit tūkstoš batus vīna un divdesmit tūkstoš batus eļļas.
Nana, ko taku e hoatu ai ki au tangata, ki nga kaitarai, ki nga kaitapahi i nga rakau, he witi, he mea patu, e rua tekau mano mehua, he parei e rua tekau mano mehua, he waina e rua tekau mano pati, he hinu e rua tekau mano pati.
11 Tad Hirams, Tirus ķēniņš, atbildēja caur grāmatām un sūtīja pie Salamana: tāpēc ka Tas Kungs Savus ļaudis mīļo, Viņš tevi licis pār tiem par ķēniņu.
Na ka whakautua e Hurama kingi o Taira, he mea tuhituhi, tukua ai e ia ki a Horomona, He aroha no Ihowa ki tana iwi i homai ai koe e ia hei kingi mo ratou.
12 Un Hirams sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, kas radījis debesi un zemi, kas ķēniņam Dāvidam devis gudru, prātīgu un apdomīgu dēlu, kas namu uztaisīs Tam Kungam un namu savai ķēniņa valdībai.
I mea ano a Hurama, Kia whakapaingia a Ihowa, te Atua o Iharaira, nana nei i hanga te rangi me te whenua, nana hoki i homai ki a Kingi Rawiri he tama ngarahu tika, e hua ana ona whakaaro, tona mohio, hei hanga i te whare mo Ihowa, i te whare ano mo tona kingitanga.
13 Tad es nu sūtu gudru pratēju vīru, Huramu Abivu;
Na kua unga atu nei e ahau tetahi tangata whakaaro, e hua ana tona mohio, na toku papa, na Hurama,
14 Viņa māte ir no Dana meitām, un viņa tēvs Tiriešu vīrs. Tas māk izstrādāt zeltu un sudrabu, varu, dzelzi, akmeņus, kokus, purpuru un zilumu un smalkas dzijas, audeklu un karmezīnu, un darīt visādu izrakstītu darbu, izdomāt visādas gudras lietas, ko tam liek, ar taviem gudriem un ar tava tēva, mana kunga, Dāvida, gudriem.
He tama na tetahi wahine o nga tamahine a Rana, ko tona papa he tangata no Taira, he mohio ki te mahi koura, hiriwa, parahi, rino, kohatu, rakau, papaura, puru, rinena pai, whero; ki te whakairo hoki i nga whakairo katoa, ki te whakatauria i nga whakaaro katoa e hoatu ki a ia; hei hoa mo au mea mohio, mo nga mea mohio ano hoki a toku ariki, a Rawiri, a tou papa.
15 Tad nu lai sūta taviem kalpiem tos kviešus un miežus un eļļu un vīnu, ko mans kungs minējis.
Na, ko te witi, ko te parei, ko te hinu, ko te waina, i korerotia mai na e toku ariki, mana e homai ki ana pononga;
16 Tad mēs cirtīsim Lībanus kokus, cik tev vajag un pie tevis novedīsim ar plostiem pār jūru uz Joppi, tad tu tos varēsi likt vest uz Jeruzālemi.
A ma matou e tapahi he rakau i Repanona, kia rite ki au e mea ai mau: ka whakatere atu ai ki a koe i te moana ki Hopa, a mau e taritari ki Hiruharama.
17 Un Salamans skaitīja visus svešiniekus Israēla zemē, pēc tās skaitīšanas, kā viņa tēvs Dāvids tos bija skaitījis, un tur atradās simt piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.
Na ka taua e Horomona nga tangata iwi ke i te whenua o Iharaira i muri i te tauanga i taua ai e tona papa e Rawiri; a ka kitea kotahi rau e rima tekau ma toru mano e ono rau.
18 Un viņš no tiem ņēma septiņdesmit tūkstoš nastu nesējus un astoņdesmit tūkstoš cirtējus uz kalniem un trīs tūkstoš sešsimt uzraugus, ļaudis dzīt pie darba.
A ka meinga etahi o ratou, e whitu tekau mano, hei kaipikau, e waru tekau mano ano hei tarai i runga i te maunga, e toru mano e ono rau hei kaitirotiro, hei whakamahi i te iwi.
