< Otra Laiku 14 >
1 Un Abija aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka Dāvida pilī; un viņa dēls Asa palika par ķēniņu viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
Tako je Abíja zaspal s svojimi očeti in pokopali so ga v Davidovem mestu. Namesto njega je zakraljeval njegov sin Asá. V njegovih dneh je bila dežela mirna deset let.
2 Un Asa darīja, kas bija pareizi un Tam Kungam, viņa Dievam, labi patika,
Asá je počel to, kar je bilo dobro in pravilno v očeh Gospoda, njegovega Boga,
3 Un izdeldēja svešo dievu altārus un elku kalnus un nolauzīja tēlu stabus un nocirta Ašeras.
kajti odstranil je oltarje tujih bogov, visoke kraje, porušil podobe in posekal ašere.
4 Un pavēlēja, lai Jūda meklē To Kungu, savu tēvu Dievu, un dara bauslību un pavēli.
Judu je zapovedal, naj išče Gospoda, Boga njihovih očetov in naj izpolnjuje postavo in zapoved.
5 Un viņš izdeldēja no visām Jūda pilsētām elku kalnus un dievekļus, jo valsts apakš viņa bija mierā.
Prav tako je iz vseh Judovih mest odstranil visoke kraje in podobe in kraljestvo je bilo pred njim mirno.
6 Viņš arī uzcēla stipras pilsētas iekš Jūda, jo zeme bija mierā, un tanīs gados karš pret viņu nebija, jo Tas Kungs viņam deva mieru.
V Judu je zgradil utrjena mesta, kajti dežela je imela počitek in v tistih letih ni imel nobene vojne, ker mu je Gospod dal počitek.
7 Un viņš sacīja uz Jūdu: uzcelsim šīs pilsētas un mūrēsim mūrus apkārt un torņus, un taisīsim vārtus un aizšaujamos; vēl tā zeme mums pieder; jo mēs To Kungu, savu Dievu, esam meklējuši, mēs esam meklējuši, un viņš mums visapkārt devis mieru. Tā tie būvēja un tiem labi izdevās.
Zato je Judu rekel: »Gradimo ta mesta in okrog njih postavimo obzidja, stolpe, velika vrata in zapahe, medtem ko je dežela še pred nami, ker smo iskali Gospoda, svojega Boga. Iskali smo ga in on nam je dal počitek na vsaki strani.« Tako so gradili in bili uspešni.
8 Un Asam bija karaspēks, trīssimt tūkstoši no Jūda ar šķēpiem un priekšturamām bruņām, un no Benjamina divsimt astoņdesmit tūkstoši ar priekšturamām bruņām un stopiem, šie visi bija stipri varoņi.
Asá je imel vojsko mož, ki so nosili okrogle ščite in sulice, iz Juda tristo tisoč in iz Benjamina, ki so nosili ščite in napenjali loke, dvesto osemdeset tisoč. Vsi ti so bili močni junaški možje.
9 Un pret tiem cēlās Zerus, Moru ķēniņš, ar karaspēku, ar tūkstoš reiz tūkstošiem un ar trīs simt ratiem, un atnāca līdz Marezai.
Zoper njih je prišel Etiopijec Zerah z milijonsko vojsko in tristo bojnimi vozmi in prišel do Mareše.
10 Bet Asa tiem izgāja pretī, un tie nostājās uz kauju Cevatas ielejā pie Marezas.
Potem je Asá odšel ven zoper njega in postrojil so se v dolini Cefáti pri Mareši.
11 Un Asa piesauca To Kungu, savu Dievu, un sacīja: Kungs, neviena nav kā Tu, kas var palīdzēt nespēcīgam pret stipro. Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un Tavā vārdā esam nākuši pret šo lielo pulku. Kungs! Tu esi mūsu Dievs, pret Tevi neviens cilvēks neko neiespēj.
Asá je klical h Gospodu, svojemu Bogu in rekel: » Gospod, to zate ni nič, da pomagaš, bodisi z mnogimi ali s tistimi, ki nimajo moči. Pomagaj nam, oh Gospod, naš Bog, kajti nate se zanašamo in v tvojem imenu gremo zoper to množico. Oh Gospod, ti si naš Bog, naj človek ne prevlada zoper tebe.«
12 Un Tas Kungs sita tos Moru ļaudis priekš Asas un priekš Jūda, un tie Moru ļaudis bēga.
Tako je Gospod udaril Etiopijce pred Asájem in pred Judom in Etiopijci so pobegnili.
13 Bet Asa un tie ļaudis, kas pie tā bija, tiem dzinās pakaļ līdz Ģerarai, un tie Moru ļaudis krita, ka neviens no tiem nepalika dzīvs; jo tie tapa satriekti priekš Tā Kunga un priekš viņa kara spēka, un viņi dabūja ļoti daudz laupījuma.
Asá in ljudstvo, ki je bilo z njim, so jih preganjali do Gerárja in Etiopijci so bili premagani, da si niso več opomogli, kajti bili so uničeni pred Gospodom in njegovo vojsko in odnesli so zelo veliko plena.
14 Un viņi kāva visas pilsētas ap Ģeraru, jo bailes no Tā Kunga bija uz tiem nākušas; un tie aplaupīja visas pilsētas, tāpēc ka tur bija daudz laupījuma.
Udarili so vsa mesta naokoli Gerárja, kajti Gospodov strah je prišel nanje. Oplenili so vsa mesta, kajti v njih je bilo silno veliko plena.
15 Tie kāva arī lopu teltis un aizveda avis un kamieļus, lielu pulku, un pārnāca atkal Jeruzālemē.
Udarili so tudi šotore živine in odvedli proč ovc in kamel v obilju ter se vrnili v Jeruzalem.