Otra Laiku 12
1 Kad nu Rekabeams valstību bija stiprinājis un pats bija palicis stiprs, tad viņš atstāja Tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
Ahinlah Rehoboam chun dettah’a lengam atundoh’a chule thanei tah ahung hijou phat chun amale mipite jouse chun Pakai dan thu chu anungsun tauvin ahi.
2 Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi (jo tie bija apgrēkojušies pret To Kungu)
Pakai adinga kitahna aneitahlou jeh uchun Rehoboam Leng chan kal kum nga lhin kum chun, Egypt lengpa Shishak chun Jerusalem ahin bullutan ahi.
3 Ar tūkstoš un divsimt ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un to ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: Lībieši, Zuķieši un Moru ļaudis.
Sakol kangtalai sangkhat le jani toh sakol sepai sang somgup toh chule Libya mite, sukmite chule Ethiopia mite jaonan keng sepai simkon lou chun ahung konnun ahi.
4 Un viņš uzņēma tās stiprās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei.
Shishak chun kulpi kigen Judah khopi ho chu alonkhum in, chuin Jerusalem lam changei chun amano kitnun aga bullu uvin ahi.
5 Tad pravietis Šemaja nāca pie Rekabeama un pie Jūda lielkungiem, kas Zizaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs: jūs Mani esat atstājuši, tāpēc Es jūs arīdzan esmu atstājis Zizaka rokā.
Chuin Shemaiah themgaopa chu Rehoboam le Judah te milen milal ho Shishak kichat jeh’a kikhom ho koma chun ahungin, Pakai in hitihin aseije, “Nanghon keima neinung sun tah jeh uva chu, keiman jong tua hi nangho hi Shishak koma kadalhah nahitaove,” ati.
6 Tad Israēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: Tas Kungs ir taisns.
Chuin Israel milen hole lengpa chu ahung kineo sah un, “Pakai in ichunguva abol hiche hi adih e,” atiuvin ahi.
7 Kad nu Tas Kungs redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā Kunga vārds notika uz Šemaju sacīdams: tie ir pazemojušies, Es tos negribu izdeldēt, bet Es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu Savu bardzību pār Jeruzālemi caur Zizaka roku.
Pakaiyin amaho ahung kineosah’u amu phatnin, Shemiah koma thu hiche hi aseije, “Amaho ahung kineosah tah jeh uchun kasuhmang lou diu ahitai, hiti ahijeh chun gangtah’a ahuhdoh diu kahin solpeh diu ahi,” ati.
8 Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir Man kalpot, un kas tas ir pasaules ķēniņiem kalpot.
Keiman Shishak mangcha’a Jerusalem chunga kalungsatna kabuh lhah louhel ding ahitai.
9 Tad Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis.
Egypt lengpa Shishak chun Jerusalem abulua chu Pakai Houin thil hojouse le leng inpi a thilho chu, ana kipoh mang ahitai. Aman Solomon in sana’a asem kidalna pho jaona athil ho jouse chu ana kilah doh gam ahitai.
10 Un ķēniņš Rekabeams taisīja viņu vietā priekšturamās vara bruņas un tās iedeva pils karavīru virsniekiem rokā, kas vakti turēja priekš ķēniņa nama durvīm.
Rehoboam lengpa chun Leng inpi lutna kotngah ho, sepai lamkai ho chu sana’a kisem kidalna pho khella sum enga pho, asem dingun anganse tan ahi.
11 Kad nu ķēniņš Tā Kunga namā gāja, tad tie pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tie tās atnesa atpakaļ pils karavīru kambarī.
Pakai, Houin a lengpa ache phat le ama ngah’a pang ho chun kidalna pho achoi jiuva kilhon khom jiova, chule amaho umna inchanna chu hung kile lhon kitji ahiuve.
12 Un kad tas pazemojās, tad Tā Kunga bardzība no tā novērsās, ka Viņš to pavisam neizdeldēja; jo iekš Jūda vēl bija kāds labums,
Rehoboam amachama ahung kineosah tahjeh chun Pakai lunghanna chu ama-akonin akihei mang tan, hijeh chun ama chu akisumang hel tapoi. Atahbeh’a seiding chun Judah gamsunga thilpha khat ahung umdohtan ahi.
13 Un ķēniņš Rekabeams stiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rekabeams bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas palika par ķēniņu un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, tai pilsētā, ko Tas Kungs no visām bija izredzējis, tur likt Savu vārdu, un viņa mātei bija vārds Naēma, Amoniete.
Leng Rehoboam chu ama le ama Jeruesalem a akitung det kitnin, chuin aleng hina abanjom kittan ahi. Lenga ahung pan chun ama tahsa kum chu kum somli le khat ana hin, Pakai in amin loupi koina dinga Israel phung jouse lah’a ana lhentum Jerusalem khopia achun kum somle sagi vai ana homin ahi. Anu chu Amon mi Naamah kitinu chu ahi.
14 Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga, To Kungu meklēt.
Ahinlah alungthim pumpia Pakai ahol lou jeh chun Rehoboam chu leng phalou tah khat ana hin ahi.
15 Un tie stāsti par Rekabeamu, gan pirmie, gan pēdējie, tie rakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Idus grāmatās, radu rakstos. Un Rekabeama un Jerobeama kari nemitējās visā viņu mūžā.
Rehoboam Lengvai poh tilla patna achaina chan geija thilsoh adangho chu Themgao Shemiah lekhabu le mitva neipa Iddo lekhabua chun akisun lut soh keijin ahi.
16 Un Rekabeams aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Rehoboam athiphat chun David khopia chun akivui tai, chuin achapa Abijah chu ama bantah in Leng ahung hitan ahi.
