< Pāvila 1. Vēstule Timotejam 1 >

1 Pāvils, Jēzus Kristus apustulis, pēc Dieva, mūsu Pestītāja un Tā Kunga Kristus Jēzus, mūsu cerības, pavēles
Ko au Paula, ko e ʻaposetolo ʻa Sisu Kalaisi, ʻi he fekau ʻae ʻOtua ko hotau Fakamoʻui, mo e ʻEiki ko Sisu Kalaisi, ko hotau ʻamanaki leleiʻanga;
2 Timotejam, savam īstam dēlam iekš ticības: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Jēzus Kristus, mūsu Kunga.
Ko e ʻaloʻofa, mo e ʻofa mataʻataʻatā pe, mo e melino, mei he ʻOtua ko ʻetau Tamai, mo Sisu Kalaisi ko hotau ʻEiki; kia Timote, ko hoku foha moʻoni ʻi he tui.
3 Itin kā es tevi esmu lūdzis Efesū palikt, kad es gāju uz Maķedoniju, lai tu kādus paskubinātu, nemācīt nekādu citu mācību,
‌ʻO hangē ko ʻeku kole kiate koe ke ke nofo pe ʻi ʻEfesō, ʻi heʻeku ʻalu ki Masitōnia, koeʻuhi ke ke fekaua ʻae niʻihi ke ʻoua te nau ako ʻaki ha akonaki kehe,
4 Nedz cienīt pasakas un bezgalīgus cilts rakstus, kas vairāk ceļ jautāšanas nekā Dieva draudzi kopj ticībā, -
Ke ʻoua foki ʻe tokanga ki he ngaahi talatupuʻa mo e hohoko taʻetuku, ʻaia ʻoku langa ai ʻae fakakikihi, kae ʻikai ko e felangaʻaki hake fakaʻotua ʻaia ʻoku ʻi he tui.
5 Bet tās mācības gala mērķis ir mīlestība no šķīstas sirds un labas apziņas un bezviltīgas ticības;
Pea ko eni, ko hono ʻuhinga ʻoe fekau, ko e ʻofa mei he loto maʻa, mo e ʻatamai lelei, mo e tui taʻemalualoi:
6 No tā kādi ir noklīduši un griezušies uz tukšām valodām,
‌ʻAia kuo afe mei ai ʻae niʻihi, pea kuo nau he ki he ngaahi launoa;
7 Gribēdami būt bauslības mācītāji, tie neprot, nedz ko saka, nedz ko droši liecina.
‌ʻO holi ke hoko ko e kau akonaki ʻi he fono; ka ʻoku ʻikai te nau ʻilo ʻaia ʻoku nau lau, pe ko ia ʻoku nau lea fakapapau ki ai.
8 Bet mēs zinām, ka bauslība ir laba, ja kas pēc tās pareizi turas,
Ka ʻoku tau ʻilo ʻoku lelei ʻae fono, ʻo kapau ʻoku ngaue ʻaonga ʻaki ia ʻe he tangata;
9 To zinādams, ka bauslība nav iecelta taisnam, bet netaisniem un pārgalvīgiem, bezdievīgiem un grēciniekiem, nesvētiem un negantiem, tēva un mātes kāvējiem, slepkavām,
‌ʻO ʻilo eni, naʻe ʻikai ngaohi ʻae fono ki he tangata māʻoniʻoni, ka ki he kau liʻaki fono, mo e talangataʻa, mo e taʻelotu, mo e kau angahala, ki he taʻemaʻa, mo e manuki, ki he kau tāmateʻi ʻoe tamai mo e tāmateʻi ʻoe faʻē, mo e kau tāmateʻi ʻoe tangata,
10 Mauciniekiem, tiem, kas pie vīriešiem guļ, cilvēku zagļiem, melkuļiem, tiem, kas nepatiesi zvēr, un ja vēl kas tai veselīgai Dieva mācībai ir pretim,
Ki he kau feʻauaki, kiate kinautolu ʻoku fefakaʻuliʻaki ʻakinautolu mo e kakai, ki he kau kaihaʻa tangata, ki he kau loi, ki he kau fuakava loi, pea mo ia kotoa pē ʻoku tuʻu kehe mo e akonaki totonu;
11 Pēc tā svētā Dieva godības pilnā evaņģēlija, kas man ir uzticēts.
‌ʻO fakatatau mo e ongoongolelei nāunauʻia ʻoe ʻOtua monūʻia, ʻaia naʻe tuku mai ke u tauhi ia.
12 Un es pateicos Tam, kas mani darījis spēcīgu, mūsu Kungam Kristum Jēzum, ka Tas mani turējis par uzticīgu un iecēlis šinī amatā,
Pea ʻoku ou fakafetaʻi kia Kalaisi Sisu ko hotau ʻEiki, ʻaia kuo ne fakamālohiʻi au, ʻi heʻene lau au ko e angatonu, ʻo ne fakahoko au ki he ngaue;
13 Kaut gan iepriekš biju zaimotājs un vajātājs un varas darītājs, bet man žēlastība ir notikusi, jo es nezinādams to esmu darījis iekš neticības.
A au naʻaku lauʻikoviʻi [ia ]ʻi muʻa, mo fakatangaʻi, mo fai kovi: ka naʻaku maʻu ʻae ʻaloʻofa, he naʻaku taʻetui ko e fai ʻi he taʻeʻilo.
14 Tomēr mūsu Kunga žēlastība jo pilnīga ir bijusi pie manis ar ticību un mīlestību, kas ir iekš Kristus Jēzus.
Pea naʻe lahi hake ʻaupito ʻaupito ʻae ʻofa ʻa hotau ʻEiki, ʻi he tui mo e ʻofa ʻaia ʻoku ʻia Kalaisi Sisu.
15 Tas ir patiesīgs un augsti pieņemams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē grēciniekus izglābt, starp kuriem es esmu tas lielākais.
Ko e tala moʻoni eni, pea ʻoku taau mo e kakai kotoa pē ke maʻu ia, naʻe hāʻele ʻa Kalaisi Sisu ki māmani ke fakamoʻui ʻae kakai angahala; pea ko hono fungani au.
16 Bet tādēļ man žēlastība ir notikusi, lai it īpaši pie manis Jēzus Kristus parādītu visu lēnprātību tiem par priekšzīmi, kas iekš Viņa ticēs uz mūžīgu dzīvošanu. (aiōnios g166)
Ka koe meʻa ni naʻaku maʻu ai ʻae ʻaloʻofa, koeʻuhi ke fakahā atu ʻe Sisu Kalaisi ʻiate au, ko e fungani, ʻae kātaki ʻofa kotoa pē, pea ke u hoko ko e fakaʻilonga kiate kinautolu ʻe tui kiate ia ʻamui ki he moʻui taʻengata. (aiōnios g166)
17 Bet Tam mūžīgam, neiznīcīgam Ķēniņam, Tam neredzamam vienīgam gudram Dievam lai ir gods un slava mūžīgi mūžam! Āmen. (aiōn g165)
Pea ko eni, ke ʻi he Tuʻi ʻi muʻa ʻi muʻa, mo taʻemate, mo taʻehāmai, ki he ʻOtua poto taha pe, ʻae fakaʻapaʻapa mo e ongoongolelei ʻo taʻengata pea taʻengata. ʻEmeni. (aiōn g165)
18 Šo pavēli es tev lieku pie sirds, mans dēls Timotej, pēc tiem praviešu vārdiem, kas par tevi iepriekš ir sacīti, lai tu pēc tiem karo to labo karošanu.
E foha ko Timote, ʻoku ou tuku atu ʻae fekau ni kiate koe, ʻo fakatatau mo e ngaahi kikite ʻi muʻa naʻe kau kiate koe, koeʻuhi ke ke faʻa fai mei ai ʻae tau lelei:
19 Turēdams ticību un labu zināmu sirdi, ko citi atmetuši un ticības lietās kā sadragāta laiva postā gājuši;
‌ʻO puke maʻu ʻae tui, mo e ʻatamai lelei; ʻaia kuo siʻaki ʻe he niʻihi, pea ko ʻenau tui kuo tūkia ʻo mate:
20 Starp tiem ir Imenejs un Aleksandrs, ko esmu nodevis sātanam, lai tie kļūst pārmācīti, ka Dievu vairs nezaimo.
‌ʻAia ʻoku ʻi ai ʻa ʻAiminia mo ʻAlekisānita; kuo u tukuange ʻakinaua kia Sētane, ke na ʻilo ke ʻoua te na lauʻikovi.

< Pāvila 1. Vēstule Timotejam 1 >