Pāvila 1. Vēstule Tesalonikiešiem 4

1 Tad nu vēl, brāļi, jūs lūdzam un paskubinājam iekš Tā Kunga Jēzus, kā jūs no mums jau esat dzirdējuši, kā jums būs staigāt Dievam par patikšanu, lai jūs jo dienas jo vairāk pieņematies.

Så bede vi eder i øvrigt, Brødre! og formane eder i den Herre Jesus, at som I jo have lært af os, hvorledes I bør vandre og behage Gud, således som I jo også gøre, at I således må gøre end yderligere Fremgang.

2 Jo jūs zināt, kādas pavēles mēs jums esam devuši caur To Kungu Jēzu.

I vide jo, hvilke Bud vi gave eder ved den Herre Jesus.

3 Jo šis ir Dieva prāts, ka jūs topat svēti, ka jums būs atrauties no maucības,

Thi dette er Guds Villie, eders Helliggørelse, at I afholde eder fra Utugt;

4 Ka ikvienam būs zināt, sev draugu mantot iekš svētīšanas un goda,

at hver af eder veed at vinde sig sin egen Hustru i Hellighed og Ære,

5 Ne kārības sērgā, kā arī tie pagāni, kas Dievu nepazīst;

ikke i Begærings Brynde som Hedningerne, der ikke kende Gud;

6 Ka neviens savam brālim pāri nedara, nedz mantas dēļ to piekrāpj kādā darīšanā, jo Tas Kungs ir atriebējs par visu to, tā kā mēs jums arī jau esam sacījuši un apliecinājuši.

at ingen foruretter og bedrager sin Broder i nogen Sag; thi Herren er en Hævner over alt dette, som vi også før have sagt og vidnet for eder.

7 Jo Dievs mūs nav aicinājis uz nešķīstību, bet ka topam svēti.

Thi Gud kaldte os ikke til Urenhed, men til Helliggørelse.

8 Tad nu, kas ir nicinātājs, tas nenicina kādu cilvēku, bet Dievu, kas arī Savu Svēto Garu jums ir devis.

Derfor altså, den, som foragter dette, han foragter ikke et Menneske, men Gud, som også giver sin Helligånd til eder.

9 Bet jums nevajag, ka es par to brāļu mīlestību rakstu; jo jūs paši esat Dieva mācīti, cits citu mīlēt,

Men om Broderkærligheden have I ikke nødig, at jeg skal skrive eder til; thi I ere selv oplærte af Gud til at elske hverandre;

10 Un jūs to arī darāt visiem brāļiem, kas ir pa visu Maķedoniju; bet mēs jūs paskubinājam, brāļi, jo dienas jo vairāk pieņemties

det gøre I jo også imod alle Brødrene i hele Makedonien; men vi formane eder, Brødre! til yderligere Fremgang

11 Un turēt par godu, klusi dzīvot un savus darbus darīt un savām rokām strādāt, tā kā mēs jums esam pavēlējuši;

og til at sætte en Ære i at leve stille og varetage hver sit og arbejde med eders Hænder, således som vi bød eder,

12 Ka jūs godīgi staigājat priekš tiem, kas ir ārā, un ka jums cita nevajag.

for at I kunne vandre sømmeligt over for dem, som ere udenfor, og for ikke at trænge til nogen.

13 Bet, brāļi, es jums negribu slēpt par tiem, kas ir aizmiguši, ka jūs nenoskumstat tā kā tie citi, kam nav cerības.

Men vi ville ikke, Brødre! at I skulle være uvidende med Hensyn til dem, som sove hen, for at I ikke skulle sørge som de andre, der ikke have Håb.

14 Jo ja mēs ticam, ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, tāpat arī Dievs tos aizmigušos caur Jēzu atvedīs līdz ar Viņu.

Thi når vi tro, at Jesus er død og opstanden, da skal også Gud ligeså ved Jesus føre de hensovede frem med ham.

15 Jo to mēs jums sakām caur Tā Kunga vārdu, ka mēs, kas dzīvojam un atliekam uz Tā Kunga atnākšanu, tiem aizmigušiem nenāksim priekšā.

Thi dette sige vi eder med Herrens Ord, at vi levende, som blive tilbage til Herrens Tilkommelse, vi skulle ingenlunde komme forud for de hensovede.

16 Jo pats Tas Kungs nāks zemē no debesīm ar kliegšanu, ar liela eņģeļa balsi un ar Dieva bazūni, un tie iekš Kristus mirušie uzcelsies papriekš,

Thi Herren selv skal stige ned fra Himmelen med et Tilråb, med Overengels Røst og med Guds Basun, og de døde i Kristus skulle opstå først;

17 Pēc tam mēs, kas dzīvojam un esam atlikuši, tapsim aizrauti līdz ar tiem iekš padebešiem Tam Kungam pretī gaisā; un tā mēs būsim arvien pie Tā Kunga.

derefter skulle vi levende, som blive tilbage, bortrykkes tillige med dem i Skyer til at møde Herren i Luften; og så skulle vi altid være sammen med Herren.

18 Tad nu iepriecinājaties savā starpā ar šiem vārdiem.

Så trøster hverandre med disse Ord!