< Pāvila 1. Vēstule Tesalonikiešiem 2 >
1 Jo jūs paši zināt, brāļi, mūsu ieiešanu pie jums, ka tā nav bijusi veltīga.
Inahareo, ry longo, ro toe mahafohiñe te tsy nianto i fitiliha’aiy.
2 Bet jebšu papriekš bijām cietuši un bijām nievāti Filipos, tā kā jūs zināt, tomēr esam bijuši droši iekš sava Dieva, runāt uz jums Dieva evaņģēliju iekš lielas cīnīšanās.
Rendre’ areo ka t’ie nalovilovy naho nonjireñe e Filipy añe; fe nirearea aman’ Añaharen-tika nitaroñe i talili-soan’ Añaharey ama’areo ndra te niindra’ i fanjeharañey.
3 Jo mūsu pamācīšana nav no alošanās, nedz no neskaidrības, nedz no viltības.
Toe tsy mifototse am-pandilarañe ndra haleorañe ndra famañahiañe ty fañosiha’ay;
4 Bet tā, kā Dievs mūs ir cienīgus turējis, mums to evaņģēliju uzticēt, tā runājam, nekā lai cilvēkiem patīkam, bet Dievam, kas mūsu sirdis pārbauda.
fe ninòn’ Añahare ty fanolorañ’ anay i talili-soay; aa ie taroñe’ay le tsy t’ie hahaehake ondaty fa ho an’ Andrianañahare mpitsoke o tro’aio.
5 Jo mīksta mēle mums nekad nav bijusi, tā kā jūs zināt, nedz kaut ko esam darījuši mantas dēļ, - Dievs par to liecinieks;
Fa fohi’ areo te le-lia tsy nanao kabeake an-drehake naho tsy nibatrake hanakona’ay fatitiañe (valolombeloñe t’i Andrianañahare),
6 Nedz godu meklēdami no cilvēkiem, nedz no jums, nedz no citiem, jebšu varējām savu svarīgo spēku rādīt kā Kristus apustuļi.
mbore tsy nipay lomboke am’ondatio, ndra ama’ areo ndra amo ila’eo. Toe mete ho nañeva anay, kanao Firàhe’ i Norizañey ty nampivave anahareo,
7 Bet esam bijuši lēnīgi jūsu vidū, tā kā zīdītāja savus bērnus glabā.
te mone notroñe’ay hoe rakemba mampinono naho manombosombo i ana’ey.
8 Tāpat mēs pēc jums ilgodamies gribējām jums pasniegt ne vien Dieva evaņģēliju, bet arī savas dvēseles, tādēļ ka jūs mums esat palikuši mīļi.
Akore ty fikokoa’ay anahareo kanao nahaehake anay te tsy vaho handiva i talili-soan’ Añaharey fa hamoe-ay ami’ty fañisoha’ay.
9 Jo pieminiet, brāļi, mūsu darbu un pūliņu; jo dienām naktīm strādādami, lai nevienam no jums nebūtu par grūtumu, mēs jums esam sludinājuši Dieva evaņģēliju.
Mete tiahi’ areo ry longo ty fitromaha’ay naho ty fifanehafa’ay; ie nitoloñe handro an-kaleñe tsy hiloetse ama’ ia’ia, nitaroñe i talili-soan’ Añaharey.
10 Jūs esat liecinieki un Dievs, kā mēs pie jums, kas ticat, esam bijuši svēti un taisni un nenoziedzīgi.
Valolombeloñe nahareo naho i Andrianañahare te niavake naho vañoñe vaho nalio-tahiñe ty fañaveloa’ay ama’areo mpiato.
11 Tāpat jūs zināt, ka mēs ikvienu no jums tā kā tēvs savus bērnus, paskubinājām
Fohi’ areo ka t’ie nañosike naho nañohò vaho nandrisike anahareo kiraikiraike hambañe ami’ty rae amo ana’eo,
12 Un apliecinājām, ka jums cienīgi būs staigāt Dievam, kas jūs aicina pie Savas valstības un godības.
hañaveloa’ areo hañeva an’ Andrianañahare mpikanjy anahareo ho am-pifehea’e naho añ’enge’e ao.
13 Tāpēc arī Dievam bez mitēšanās pateicamies, ka jūs Dieva vārda mācību no mums dzirdēdami, to neesat pieņēmuši kā cilvēku vārdu, bet (tā kā tas patiesīgi ir) kā Dieva vārdu, kas arī spēcīgi strādā iekš jums, kas ticat.
Ie amy zao, tsy apo’ay ty mañandriañe an’ Andrianañahare nainai’e, amy te rinambe’ areo i tsaran’ Añahare nitaroña’aiy le tsy nandrambe aze ho tsara’ ondaty, fa ami’ty vente’e t’ie tsaran’ Añahare mpifanehake ama’areo mpiato.
14 Jo jūs, brāļi, esat pakaļdzinušies tām Dieva draudzēm, kas ir Jūdu zemē iekš Kristus Jēzus, tāpēc ka jūs arīdzan to pašu esat cietuši no saviem cilts biedriem, kā arī viņi no tiem Jūdiem;
Vaho nitsikombe’ areo ry longo, o Fivorin’ Añahare am’ Iesoà Norizañey e Iehodào, ie nifeake fampisoàñañe am-pità’ o mpitrao-borizàñe ama’eo toe o Tehodao,
15 Tie arī To Kungu Jēzu ir nokāvuši un savus praviešus un mūs ir vajājuši un tie Dievam nepatīk un ir visiem cilvēkiem pretī;
ie songa vinono’ iareo t’Iesoà Talè naho o mpitokio, naho nandroake anay ka; ie tsy non’ Añahare vaho fonga mifandiets’ ama’ondaty,
16 Un tie mūs kavē uz pagāniem runāt, ka šie top izglābti, un tā viņi arvien savus grēkus piepilda. Bet tā dusmība jau pār viņiem nākusi viņus nobeigt.
ami’ty fisebaña’ iareo anay tsy hitaroñe amo kilakila ondatio handrombake iareo, ie manovon-kakeo nainai’e, fa ho takaren-kaviñerañe am-para’e.
17 Bet mēs, brāļi, kādu brīdi no jums šķirti pēc vaiga, ne pēc sirds, jo vairāk esam steigušies ar gaužu ilgošanos redzēt, jūsu vaigu.
Fe zahay, ry longo, naho fa nasitake ama’ areo hey, an-tsandriñe fa tsy añ’ arofo, le àntsake t’ie nirototse naho nisalala fatratse te hahaoniñe o lahara’ areoo,
18 Tādēļ mēs pie jums esam gribējuši nākt (es Pāvils) vienu un otru reizi; bet sātans mūs aizkavējis.
fa sinda homb’ ama’ areo mb’eo; izaho Paoly mandikoatse te indraike, fe sineba’ i mpañìnjey.
19 Jo kas ir mūsu cerība vai prieks vai goda kronis? Vai arī ne jūs mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā pie Viņa atnākšanas?
Ia ty ho fitamà’ay, ty haèha’ay, ty kobay hiriñariñà’ay añatrefa’ Iesoà Talèntika amy fitotsaha’ey? tsy inahareo hao?
20 Jo jūs esat mūsu gods un prieks.
Eka, inahareo ro enge’ay naho haeha’ay.