Pirmā Samuela 1
1 Un viens vīrs bija no Ramatajim-Cofim, no Efraīma kalniem, Elkanus vārdā, Jeroama dēls, tas bija Elihus dēls, tas Tous dēls, tas Cuva dēls, no Efraīma cilts.
O KEKAHI kanaka no Ramataima-Zopima, no ka mauna o Eperaima, o Elekana kona inoa, ke keiki a Ierohama, ke keiki a Elihu, ke keiki a Tohu, ke keiki a Zupa, no Eperata:
2 Šim bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, un otras vārds bija Pennina, un Peninnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija.
Elua aua wahine; o Hana ka inoa o kekahi, a o Penina ka inoa o kekahi: a he mau keiki na Penina, aka, o Hana aohe ana keiki.
3 Un šis vīrs nogāja ik gadus no savas pilsētas, Dievu pielūgt un upurēt Tam Kungam Cebaot Šīlo. Un tur bija tie divi Elus dēli, Hofnus un Pinehas, Tam Kungam par priesteriem.
I kela makahiki keia makahiki, hele aku ua kanaka la mai kona kulanakauhale aku e hoomana, a e kaumaha aku ia Iehova o na lehulehu ma Silo; malaila na keiki elua a Eli, o Hopeni laua o Pinehasa, na kahuna a Iehova.
4 Un tai dienā, kad Elkanus upurēja, viņš savai sievai Peninnai un visiem viņas dēliem un meitām deva daļas.
A hiki mai ka la a Elekana i kaumaha aku ai, haawi aku la ia i na haawina na Penina, na kana wahine, a na kana mau keikikane a pau, a na kana mau kaikamahine.
5 Bet Annai viņš deva divkārtīgu daļu, jo viņš to Annu mīlēja, bet Tas Kungs viņas miesas bija aizslēdzis.
A haawi papalua aku la ia na Hana; no ka mea, ua aloha aku oia ia Hana: aka, ua pa ia ia Iehova.
6 Un viņas pretiniece viņu daudz apbēdināja un skumdināja kaitinādama, tādēļ ka Tas Kungs viņas miesas bija aizslēdzis.
Hoonaukiuki aku la kona enemi ia ia, i mea e hoonaulu aku ai ia ia; no ka mea, ua hoopaa o Iehova i kona opu.
7 Un tā viņš darīja ik gadus, kad viņa nogāja Tā Kunga namā. Un šī viņu skumdināja, ka viņa raudāja un neēda.
Pela kana i hana'i mai kela makahiki a keia makahiki, ia ia i pii aku ai i ka hale o Iehova, pela no ia i hoonaukiuki aku ai ia ia, a uwe iho la o Hana, aole ia i ai.
8 Tad Elkanus, viņas vīrs, uz viņu sacīja: Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēdi? Un kāpēc tava sirds noskumusi? Vai es tev neesmu labāks nekā desmit dēli?
Alaila ninau aku la o Elekana kana kane ia ia, E Hana, heaha kau i uwe ai? No ke aha la aole oe i ai? Heaha ka mea i kaumaha'i kou naau? Aole anei e oi aku ko'u pono ia oe imua o na keikikane he umi?
9 Tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Un Elus, tas priesteris, sēdēja uz krēsla pie stenderes Tā Kunga namā.
Ku ae la o Hana mahope o ka lakou ai ana a me ka lakou inu ana ma Silo: a e noho ana o Eli ke kahuna maluna o ka noho ma ka lapauila o ka hale o Iehova.
10 Un viņas sirds dziļumā bija noskumusi un pielūdza To Kungu un raudāja gauži.
Ua kaumaha kona naau, pule aku la oia ia Iehova, a uwe nui iho la.
11 Un viņa solīja solījumu un sacīja: Kungs Cebaot, ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkosi un mani pieminēsi un Savu kalponi neaizmirsīsi un dosi Savai kalponei dēlu, tad es to Tam Kungam došu visu viņa mūžu, un dzenamam nazim nebūs nākt uz viņa galvu.
Hoohiki iho la ia i ka hoohiki ana, i aku la, E Iehova o na lehulehu, a i ike pono mai oe i ka ehaeha o kau kauwawahine, a i hoomanao mai ia'u, aole i hoopoina i kau kauwawahine, a i haawi mai hoi i keikikane no kau kauwawahine; alaila e hoolilo au ia ia no Iehova i na la a pau o kona ola ana; aole e hoopiliia mai ka pahi amu ma kona poo.
12 Un kad viņa ilgi lūdza Tā Kunga priekšā, tad Elus viņas mutes (kustēšanu) lika vērā.
A i kana pule nui ana imua o Iehova, nana aku la o Eli i kona waha.
13 Jo Anna runāja savā sirdī un viņas lūpas tikai kustējās, bet viņas balss netapa dzirdēta, tāpēc Elum šķita, viņu esam piedzērušu.
Maloko o kona naau ka Hana olelo ana; akoako wale no kona lehelehe, aole i loheia kona leo: nolaila manao iho la o Eli, ua ona ia.
14 Un Elus uz to sacīja: cik ilgi tu būsi piedzērusi? Lai tavs vīns no tevis atstājās.
Ninau aku la o Eli ia ia, Pehea la ka loihi o kou ona ana? E hoolei oe i kou waina mai ou aku la.
15 Bet Anna atbildēja un sacīja: nē, mans kungs, es esmu sieva ar bēdīgu sirdi, es neesmu ne vīna nedz stipra dzēriena dzērusi, bet savu sirdi esmu izgāzusi priekš Tā Kunga.
Olelo aku la o Hana, i aku la, Aole, e kuu haku; he wahine ehaeha wau ma ka naau; aole au i inu i ka waina, aole i ka mea ona, aka, ua ninini aku au i kuu uhane imua o Iehova.
16 Neturi savu kalponi par tādu negodīgu sievu, jo es līdz šim esmu runājusi aiz lielām sirds nopūtām un bēdām.
Mai manao mai oe i kau kauwawahine, he kaikamahine na ka hewa; no ka mea, no ka nui o kuu ehaeha ana, a me ke kaumaha, ua olelo iho nei au a keia wa.
17 Tad Elus atbildēja un sacīja: ej ar mieru, lai Israēla Dievs tev dod tavu lūgumu, ko tu no Viņa lūgusi.
Olelo aku la o Eli, i aku la. O hele oe me ke aloha: a na ke Akua o ka Israela e hooko mai kau mea au i noi aku ai ia ia.
18 Un viņa sacīja: lai tava kalpone žēlastību atrod tavās acīs. Tad tā sieva nogāja savu ceļu un ēda un viņas vaigs vairs neraudzījās tik noskumis.
I mai la ia, I loaa i kau kauwawahine ke aloha imua o kou maka. A hele aku la ua wahine la ma kona wahi i hele ai, a ai iho la, aole minamina hou kona maka.
19 Un tie cēlās rītā agri un pielūdza Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un nāca savā namā Rāmatā. Un Elkanus atzina Annu, savu sievu, un Tas Kungs viņu pieminēja.
Ala ae la lakou i kakahiaka nui, a hoomana aku la imua o Iehova, a hoi aku la a hiki i ko lakou hale ma Rama: a ike iho la o Elekana ia Hana i kana wahine; a hoomanao mai la o Iehova ia ia.
20 Un pēc kāda laika Anna tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēli, jo (viņa sacīja) es no Tā Kunga to esmu izlūgusies.
A hiki mai ka manawa mahope o ka Hana hapai ana, hanau mai la ia, he keikikane, a kapa aku la ia i kona inoa o Samuela; no ka mea, ua noi aku au ia ia ia Iehova.
21 Kad nu tas vīrs, Elkanus, ar visu savu namu aizgāja, Tam Kungam upurēt to gadskārtējo upuri un savu solījumu,
A o ua kanaka la, o Elekana, a me ko kona hale a pau, hele aku la e kaumaha aku ia Iehova i ka mohai makahiki, a me kona hoohiki ana.
22 Tad Anna negāja līdz, bet sacīja uz savu vīru: kad tas puisītis būs atšķirts, tad es viņu vedīšu, lai viņš rādās Tā Kunga priekšā un tur paliek mūžam.
Aka, aole hiki aku o Hana, no ka mea, olelo aku la ia i kana kane, Aia e ukuhiia'ku ai ke keiki, alaila lawe aku au ia ia, e ikea ia ma ke alo o Iehova, a e noho mau loa ia ilaila.
23 Un Elkanus, viņas vīrs, uz to sacīja: dari, kā tev patīk, paliec šeitan, tiekams tu viņu būsi atšķīrusi; bet Tas Kungs lai piepilda Savu vārdu. Tā tā sieva palika un zīdīja savu dēlu, tiekams viņa to atšķīra.
I mai la o Elekana kana kane ia ia, E hana oe i ka pono i kou manao: e noho, a hiki mai ka manawa e ukuhi aku ai oe ia ia; e hooko mai o Iehova i kana olelo. Noho iho la ka wahine e hanai i ke keiki, a hiki i ka wa e ukuhi aku ai ia ia.
24 Un kad viņa to bija atšķīrusi, tad viņa to veda sev līdz ar trim vēršiem un vienu ēfu miltu un vienu trauciņu ar vīnu, un noveda Tā Kunga namā uz Šīlo; un tas zēns bija vēl jauns.
A i ka wa i ukuhi aku ai ia i ke keiki, lawe aku la oia ia ia me na bipikane ekolu, hookahi epa palaoa, hookahi hue waina hoi, a lawe aku la ia ia i ka hale o Iehova ma Silo: a opiopio no hoi ke keiki.
25 Un tie nokāva vērsi un pieveda to zēnu pie Elus.
Pepehi iho lakou i ka bipikane, a lawe aku la i ke keiki ia Eli.
26 Un tā sacīja: mans kungs, tik tiešām kā tava dvēsele dzīvo, mans kungs, es esmu tā sieva, kas šeitan pie tevis stāvēja, To Kungu lūgdama.
Olelo aku la ia, E kuu haku, ma kou ola ana, e kuu haku, owau no ka wahine i ku pu me oe maanei e pule ana ia Iehova.
27 Es par šo bērnu esmu lūgusi, un Tas Kungs man devis manu lūgumu, ko es no Viņa esmu lūgusi.
O keia keiki ka'u i pule aku ai; a ua haawi mai o Iehova ia'u i ka'u noi a'u i noi aku ai ia ia.
28 Tādēļ es to arī Tam Kungam kā izlūgtu esmu nodevusi visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts. Un tie tur pielūdza To Kungu.
No ia mea, ke haawi aku nei au ia ia no Iehova. I na la a pau o kona ela ana e haawiia oia no Iehova. A hoomana aku la lakou ia Iehova malaila.
