Pirmā Samuela 9
1 Un vīrs bija no Benjamina, Ķis vārdā, tas bija Abiēļa dēls, tas Cerora, tas Bekora, tas Apija, tas viena Benjaminieša dēls. Šis bija krietns, turīgs vīrs.
Benjamin acaeng, Aphiah capa Bekorah, Bekorah capa Zeror, Zeror capa Abiel, Abiel capa Kish loe, thacak Benjamin acaeng ah oh.
2 Un viņam bija dēls, Sauls vārdā, jauns un skaists, un tāda skaista vīra nebija starp Israēla bērniem kā viņš, veselu galvu lielāks nekā visi citi ļaudis.
Anih mah Saul, tiah ahmin kaom, capa maeto sak; anih loe takphrah kahoih thendoeng ah oh, anih baktih tungkrang kahoih Israel kaminawk thungah om ai; anih ih palaeng loe minawk boih pongah sang kue.
3 Un Saula tēvam Ķisam ēzeļu mātes bija zudušas, un Ķis sacīja uz savu dēlu Saulu: ņem jel vienu no puišiem līdzi, un celies, ej meklēt tās ēzeļu mātes.
Saul ampa Kish ih hrang to anghmat ving pongah, Kish mah a capa Saul khaeah, Tamna maeto caeh haih loe, hrang to pakrong hoih, tiah a naa.
4 Tad viņš pārstaigāja Efraīma kalnus un gāja caur Zalisa zemi, un tās neatrada; un tie gāja caur Zaālim zemi, un arī tur tās nebija; un tie gāja caur Jemiņa zemi un tās neatrada.
To pongah anih loe Ephraim prae mae nui ih prae to poeng moe, Shalisha taeng khoek to hrang to pakrong; toe hnu hoi ai; to pacoengah Shalim prae doeh poeng hoi let bae, toe hnu hoi ai toengtoeng vop.
5 Tad tie nāca uz Cuv zemi, un Sauls sacīja uz savu puisi, kas pie viņa bija: nāc, iesim atpakaļ, ka mans tēvs no tām ēzeļu mātēm mitēdamies nesāk mūsu pēc bēdāties.
Zuph prae to a phak hoi naah loe, Saul mah a tamna khaeah, Angzo ah, amlaem si boeh; to tih ai nahaeloe kam pa mah hrang to poek ai ah, aihnik hae poek khing lat ueloe, mawn khing tih, tiah a naa.
6 Bet šis uz to sacīja: redzi jel, šinī pilsētā ir viens Dieva vīrs, un tas vīrs stāv godā; viss ko viņš runā, tas tiešām notiek; ejam nu uz turieni, varbūt viņš mums teiks mūsu ceļu, kur mums jāiet.
Toe a tamna mah anih khaeah, Khenah, hae vangpui thungah Sithaw kami maeto oh; anih loe paroeai khingya ih kami ah oh; anih mah lokthuih naah a thuih ih lok baktiah oh tangtang; vaihi to ah caeh hoi noek si; anih mah naa bangah maw a caeh hoi nahaeloe hoih tih, tiah na thui thai khoe doeh om tih, tiah a naa.
7 Tad Sauls sacīja uz savu puisi: bet redzi, kad iesim, ko mēs tam vīram nesīsim? Jo maizes vairs nav mūsu kulītēs, un dāvanu mums nav, tam Dieva vīram ko nest, - kas tad mums ir?
Saul mah a tamna khaeah, To kami khaeah a caeh hoi nahaeloe, to kami to tih tangqum maw a paek hoi han loe? Takaw kae doeh boeng boeh; Sithaw kami paek hanah tangqum tidoeh a tawn hoi ai boeh, timaw a tawnh hoi vop? tiah a naa.
8 Un tas puisis Saulam atkal atbildēja un sacīja: redzi, manā rokā ir sudraba sēķeļa ceturtdaļa, to es došu tam Dieva vīram, lai viņš mums teic mūsu ceļu.
A tamna mah Saul khaeah; Khenah, phoisa shekel tamat to ka tawnh; a caeh hoi haih loklam thuih hanah, Sithaw kami to ka paek han, tiah a naa.
9 (Citkārt tā sacīja iekš Israēla, kad kas gāja Dievu vaicāt: nāciet, iesim pie tā redzētāja; jo ko šodien sauc par pravieti, to citkārt sauca par redzētāju.)
Canghniah loe Israel prae ah kami mah Sithaw lokdueng han koeh naah, Angzo ah, hmalam khet kop kami khaeah caeh si, tiah a thui o; to nathuem ah loe tahmaa to hmalam khenkung, tiah a kawk o.
10 Tad Sauls sacīja uz savu puisi: tavs vārds ir labs, nāc, iesim! Un tie gāja uz to pilsētu, kur tas Dieva vīrs bija.
Saul mah a tamna khaeah, Hoih, angzo ah, caeh si, tiah a naa. To pongah Sithaw kami ohhaih vangpui ah a caeh hoi.
11 Šiem nu augšām ejot pa pilsētas pakalnu sastapa meitas, kas iznāca ūdeni smelt, un šie uz tām sacīja: vai tas redzētājs šeitan?
Vangpui ohhaih mae nuiah a caeh hoi tahang naah, tangla thoemto tuidok hanah vangpui thung hoiah angzoh o, nihcae khaeah, Hae vangpui thungah hmalam khen kop kami oh maw? tiah a dueng hoi.
12 Tās viņiem atbildēja un sacīja: redzi, še pat viņš ir, steidzies tad, jo viņš šodien ir nācis pilsētā, tāpēc ka šodien tiem ļaudīm upuris uz kalna.
Nihcae mah, Ue oh; nang hnik hmaa ah oh; vaihi karangah caeh hoih; kaminawk mah hmuensang ah angbawnhaih sak o pongah, anih loe vaihni vangpui ah angzoh.
13 Kā nāksiet pilsētā, tad jūs viņu atradīsiet, pirms ne kā viņš iet uz kalnu ēst. Jo tie ļaudis neēdīs, kamēr viņš nāks, jo viņš svētī to upuri, pēc tam ēd tie aicinātie; tāpēc ejat nu, jo šodien jūs tiksiet pie viņa.
Anih angbawnhaih buhcaak hanah hmuensang ah caeh ai naah, vangpui thung na kun hoi pacoengah na hnu hoi roep tih hmang; kaminawk loe angbawnhaih tahamhoihaih paek hanah anih angzo ai karoek to buhcaa o mak ai; tahamhoihaih paek pacoengah ni kaminawk mah buh to caak o; vaihi caeh hoiah, vaihi tue thuemah ni na hnu hoi thai tih, tiah a naa o.
14 Un tā tie gāja pilsētā; un pilsētā ienākot, redzi, Samuēls tiem izgāja pretī, gribēdams iet uz kalnu.
Nihnik loe vangpui ah caeh hoi tahang moe, vangpui thungah akun hoi naah, khenah, Samuel loe hmuensang ah caeh tahang hanah, nihnik ohhaih ahmuen ah angzoh.
15 Bet Tas Kungs vienu dienu papriekš, pirms ne kā Sauls nāca, Samuēla ausi bija atvēris sacīdams:
Saul angzoh hanah nito angaih vop, to naah hae hmuen hae Angraeng mah Samuel khaeah amtuengsak coek boeh,
16 Rīt ap šo laiku Es pie tevis sūtīšu vienu vīru no Benjamina zemes; to tev būs svaidīt par valdītāju Maniem Israēla ļaudīm, jo viņš Manus ļaudis izpestīs no Fīlistu rokas. Jo Es esmu uzlūkojis Savus ļaudis, tāpēc ka viņu brēkšana pie Manis nākusi.
khawnbang vaihi atue ah, Benjamin prae ih kami maeto kang patoeh han; anih to kai ih Israel kaminawk zaehoikung ah situi bawh ah; anih mah kai ih kaminawk to Philistinnawk ban thung hoiah pahlong tih; a hang o haih lok kai khaeah phak boeh pongah, kaimah ih kaminawk to ka khet boeh, tiah a naa.
17 Kad nu Samuēls Saulu redzēja, tad Tas Kungs tam atbildēja: redzi, tas ir tas vīrs, par ko Es tev sacīju: šim būs valdīt pār Maniem ļaudīm.
Samuel mah Saul to hnuk naah, Angraeng mah anih khaeah, Nang khaeah kang thuih ih kami mah, kai ih kaminawk to uk tih, tiah a naa.
18 Un Sauls piegāja pie Samuēla pašos vārtos un sacīja: saki man, lūdzams, kur še ir tā redzētāja nams?
Saul mah khongkha ah Samuel hnuk naah anih khaeah, Hmalam kawng thui thaih kami ih im naa ah maw oh, nang thui thai tih maw? tiah a naa.
19 Tad Samuēls Saulam atbildēja un sacīja: es esmu tas redzētājs, ej manā priekšā uz kalnu, un ēdat šodien ar mani, tad es tevi rīt agri atlaidīšu, un visu, kas tavā sirdī, to es tev sacīšu.
Samuel mah Saul khaeah, Hmalam kawng thui thaih kami loe kai boeh ni, tiah a naa. Ka hmaa ah hmuensang ah caeh tahang ah, vaihni loe kai hoi nawnto buhcaa si; khawnbang khawnthaw ah kang caehsak han hmang, palung thungah na poek ih hmuennawk to kang thuih boih han.
20 Un par tām ēzeļu mātēm, kas tev aizvakar zudušas, par tām nebēdājies vairs, jo tās ir atrastas. Un kam tad būs nu viss Israēla labums? Vai tas nebūs tev un visam tava tēva namam?
Kalaem tangcae ni thumto naah, anghmaa laa hrang pongah, mawnhaih palung tawn hmah; hrang to hnuk o let boeh. Israel kaminawk mah mi maw koeh o? Nang hoi nam pa imthung takoh boih nuiah na ai maw koehhaih palung a suek o? tiah a naa.
21 Tad Sauls atbildēja un sacīja: vai es neesmu viens Benjaminietis, no tās vismazākās Israēla cilts, un mans nams ir tas mazākais no visiem Benjamina cilts namiem? Kāpēc tad tu uz mani saki tādu vārdu?
Saul mah, Toe kai loe Israel acaeng thungah kathoeng koek, Benjamin acaeng ah ka oh; to pacoeng ah Benjamin acaeng thungah doeh kathoeng koek imthung takoh ah ka oh; tipongah to baktih lok to kai khaeah nang thuih loe? tiah a naa.
22 Tad Samuēls ņēma Saulu un viņa puisi un tos ieveda ēdamā istabā un tos sēdināja visaugstākā vietā pie tiem aicinātiem, - to bija pie trīsdesmit vīru.
To naah Samuel mah Saul hoi a tamna to imthung ah caeh haih moe, a kawk ih kami quithumto thungah, kahoih koek ahmuen ah anghnutsak.
23 Tad Samuēls sacīja uz to pavāru: dod šurp to gabalu, ko es tev devu, sacīdams: paglabā to pie sevis.
Samuel mah buh thong kaminawk khaeah, Tapraek hanah, kang thuih ih, kai mah kang paek ih moi to, hae ah na sin ah, tiah a naa.
24 Tad tas pavārs atnesa vienu pleci ar visu to, kas klāt bija, un to cēla Saulam priekšā. Un viņš sacīja: redzi, tev ir priekšā celts, kas bija atlicināts, ēd, jo tas uz šo nolikto laiku priekš tevis ir paglabāts, kad es sacīju: es tos ļaudis esmu aicinājis. Tā Sauls ēda ar Samuēli tai dienā.
To pongah caaknaek thongkung mah, moi palaeng to lak moe, Saul hmaa ah koeng pae; Samuel mah, khenah, Nang han tapraek moe, suek ih moi loe na hmaa ah patoem boeh, caa ah; ka kawk ih kaminawk khaeah ka thuih ih lok baktih toengah, hae loe vaihni ni khoek to nang hanah ni suek, tiah a naa. To na niah Saul hoi Samuel loe buh nawnto caak hoi.
25 Un tie nogāja no tā kalna uz pilsētu; un viņš runāja ar Saulu uz jumta.
Hmuensang hoi vangpui ah amlaem hoi tathuk naah, Samuel hoi Saul imphu ah lokram hoi.
26 Un tie cēlās agri, un kad gaisma metās, tad Samuēls sauca Saulam uz jumta sacīdams: celies, ka es tevi pavadu. Tad Sauls cēlās, un tie abi, viņš un Samuēls, izgāja ārā.
Nihnik loe khawnbang khawnthaw ah angthawk hoi; khodai naah loe, Samuel mah Saul to imphu ah kawk; Angthawk ah, nam pui hoi kang patoeh han boeh, tiah a naa. Saul loe angthawk moe, Samuel hoi nawnto tasa bangah caeh hoi.
27 Un kad tie līdz pilsētas galam bija nogājuši, tad Samuēls sacīja uz Saulu: saki tam puisim, lai viņš mums iet papriekš, (tad tas nogāja), bet tu palieci nu stāvot, jo es tev likšu Dieva vārdu dzirdēt.
Vangpui boenghaih ahmuen phak hoi naah, Samuel mah Saul khaeah, Na tamna to na hmabang ah caehsak ah, tiah a naa. To naah a thuih ih lok baktih toengah a tamna to hmabang ah caehsak, toe nang loe hae ah nawnetta thung om raeh, Sithaw khae ih lok kang thuih han vop, tiah a naa.
