Pirmā Samuela 6
1 Un Tā Kunga šķirsts sabija septiņus mēnešus Fīlistu zemē.
A e whitu nga marama o te aaka a Ihowa ki te whenua o nga Pirihitini.
2 Un Fīlisti sasauca priesterus un zīlniekus sacīdami: ko lai darām ar Tā Kunga šķirstu? Sakāt mums, kā lai to sūtam atpakaļ savā vietā.
Na ka karanga nga Pirihitini ki nga tohunga karakia ratou ko nga tohunga tuahu, ka mea, Me aha e matou te aaka a Ihowa? whakaaturia mai ki a matou hei te aha he mea ma matou ina kawea atu taua mea ki tona wahi.
3 Un tie sacīja: ja jūs Israēla Dieva šķirstu gribat sūtīt, tad nesūtat viņu tukšā, bet atmaksājiet Viņam noziegumu upuri; tad jūs tapsiet dziedināti, un jums taps zināms, kādēļ Viņa roka no jums nav atstājusies.
Na ka mea ratou, Ki te tukua atu e koutou te aaka a te Atua o Iharaira, kaua e tukua tahangatia; engari me hoatu ano he whakahere mo te he hei whakahokinga atu ki a ia: ko reria koutou ora ai, a ka mohio na te aha tona ringa te neke atu ai i a ko utou.
4 Tad tie sacīja: kāds ir tas nozieguma upuris, ko mums Viņam būs maksāt? Un tie sacīja: pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc piecu Fīlistu lielkungu skaita; jo vienāda mocība ir pār jums visiem un pār jūsu lielkungiem.
Ano ra ko era, He aha te whakahere mo te he hei whakahokinga atu ki a ia? Na ka mea ratou, Kia rima nga puku koura, kia rite ki te tokomaha o nga rangatira o nga Pirihitini, kia rima hoki nga kiore koura; kotahi tonu nei hoki te mate o koutou kat oa, o o koutou rangatira ano hoki.
5 Tad taisiet nu tādas zīmes tā kā jūsu augoņi ir, un tādu peļu zīmes, kas jūsu zemi samaitā, un dodiet Israēla Dievam godu, varbūt ka Viņš Savu roku atvieglinās pār jums un pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
Na me hanga he ahua no o koutou puku, he ahua ano no a koutou kiore i ngaro ai te whenua; a ka hoatu kororia ano ki te Atua o Iharaira; tera pea e mama iho tona ringa ki a koutou, ki o koutou atua, ki to koutou whenua.
6 Kāpēc tad jūs savu sirdi gribat apcietināt, kā ēģiptieši un Faraons savu sirdi apcietinājuši? Vai tas tā nav, kad Viņš brīnišķi tiem bija parādījies, tad tie atlaiduši (Israēla ļaudis), ka tie aizgāja?
He aha koutou i whakapakeke ai i o koutou ngakau, i pera ai me nga Ihipiana ratou ko Parao i whakapakeke nei i o ratou ngakau? i tana mahinga i nga mea nunui i roto i a ratou, kihai ianei ratou i tuku i te iwi, a haere ana ratou?
7 Nu tad ņemiet un taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīžamas govis, uz kurām vēl nekāds jūgs nav bijis, un iejūdziet tās govis ratos un vediet viņu teļus no tām atpakaļ uz mājām;
Na reira tangohia ka hanga he kaata hou, tikina hoki kia rua nga kau kutete kahore ano i mau ioka, ka here ai i nga kau ki te kaata, a ko a raua kuao me tango mai i a raua ki te whare:
8 Tad ņemiet Tā Kunga šķirstu un uzlieciet to uz tiem ratiem, un tās zelta lietas, ko jūs Viņam par nozieguma upuri maksāsiet, nolieciet trauciņā viņam blakām un sūtat viņu projām, lai iet.
Na ka tiki i te aaka a Ihowa, ka whakatakoto ki runga ki te kaata; a ka hoatu ki tona taha, ki roto i tetahi pouaka, nga mea koura, ta koutou whakahere mo te he hei whakahokinga ki a ia; a ka tuku ai kia haere.
9 Tad lūkojiet, ja tas uz savas robežas ceļu iet, uz Bet-Šemesu, tad Tas mums visu šo lielo ļaunumu darījis, bet ja ne, tad mēs nopratīsim, ka Viņa roka mūs nav aizskārusi, bet tas mums no nejauši noticis.
Ko reira tirohia atu ai e koutou; ki te haere na te aro o tona rohe ki runga, ki Petehemehe, nana tenei kino nui i mea ki a tatou: ki te kahore ia, katahi tatou ki mohio, ehara i a ia te ringa i patua ai tatou; he mea tupono noa mai taua mea i pa mai nei ki a tatou.
10 Un tie ļaudis tā darīja un ņēma divas zīžamas govis un tās iejūdza ratos, un viņu teļus tie paturēja mājās.
Na pera ana aua tangata. Tikina ana e ratou nga kau kutete e rua, a herea ana ki te kaata, ko a raua kuao ia i tutakina ki te whare.
11 Un tie uzlika Tā Kunga šķirstu uz ratiem līdz ar trauciņu ar tām zelta pelēm un ar tām augoņu zīmēm.
A whakanohoia ana e ratou te aaka a Ihowa ki runga ki te kaata, me te pouaka, me nga kiore koura, me nga ahua o o ratou puku.
12 Tad tās govis gāja taisni pa ceļu uz Bet-Šemesu, vienu pašu ceļu tās gāja tikuši(nepārtraukti) bļaudamas, un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku, un Fīlistu lielkungi tām gāja pakaļ līdz Bet-Šemesas robežai.
A tika tonu nga kau i te ara ki te huarahi ki Petehemehe; i haere raua ra te huanui, me te tangi haere, kihai hoki i peka ki matau, ki maui; a i aru nga rangatira o nga Pirihitini i a raua, a tae noa ki te rohe ki Petehemehe.
13 Un Bet-Šemesas ļaudis pļāva kviešus ielejā, un kad tie savas acis pacēla un to šķirstu redzēja, tad tie priecājās, to redzēdami.
Na i te kokoti witi nga tangata o Petehemehe i te raorao, a, ko te marangatanga ake o o ratou kanohi, ka kite i te aaka, na koa ana ratou i te kitenga atu.
14 Un tie rati nāca uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīrumu un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie skaldīja to ratu malku un upurēja tās govis Tam Kungam par dedzināmo upuri.
Na haere tonu tera te kaata ki te mara a Hohua, a tetahi Petehemehi, a tu ana i reira, kei reira ano tetahi kohatu nui: na tatangia ana e ratou te rakau o te kaata, a whakaekea ana nga kau hei tahunga tinana ki a Ihowa.
15 Un tie Leviti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar to trauciņu, kas bija klāt, kur tās zelta lietas bija iekšā, un to uzlika uz to lielo akmeni, un Bet-Šemesas ļaudis upurēja tai dienā dedzināmos upurus un kāva Tam Kungam kaujamus upurus.
I tangohia iho ano e nga Riwaiti te aaka a Ihowa, me te pouaka i te taha, i reira ra nga mea koura, a whakatakotoria ana ki runga ki te kohatu nui: i whakaeke tahunga tinana ano hoki, i patu patunga tapu nga tangata o Petehemehe i taua ra ki a I howa.
16 Un kad tie pieci Fīlistu lielkungi to bija redzējuši, tad tie tai pašā dienā griezās atpakaļ uz Ekronu.
A, no te kitenga o nga rangatira e rima o nga Pirihitini, hoki ana ki Ekerono i taua rangi ano.
17 Šie nu ir tie zelta augoņi, ko Fīlisti Tam Kungam deva par nozieguma upuri, vienu priekš Ašdodas, vienu priekš Gazas, vienu priekš Asklonas, vienu priekš Gatas, vienu priekš Ekronas.
A ko nga puku koura enei i whakahokia atu nei e nga Pirihitini hei whakahere mo te he ki a Ihowa; mo Aharoro kotahi, mo Kaha kotahi, mo Ahakerono kotahi, mo Kata kotahi, mo Ekerono kotahi;
18 Un tās zelta peles bija pēc visu Fīlistu pilsētu skaita, kas apakš tiem pieciem lielkungiem, gan no stiprajām pilsētām, gan no laucinieku ciemiem. Un par liecinieku ir tas lielais akmens, kur tie Tā Kunga šķirstu bija nocēluši, kas līdz šai dienai ir uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīruma.
Me nga kiore koura, rite tonu ki te maha o nga pa katoa o nga Pirihitini, no aua rangatira tokorima nei, o nga pa taiepa me nga pa koraha; tae noa atu ki te kohatu nui, ki Apere, i whakatakotoria ra te aaka a Ihowa ki reira; kei te mara a Hohua Petehemehi taua kohatu a taea noatia tenei ra.
19 Un Tas Kungs sita Bet-Šemesas ļaudis, tāpēc ka tie Tā Kunga šķirstu bija aplūkojuši, un Viņš sita no tiem ļaudīm septiņdesmit vīrus (piecdesmit no tūkstoša). Tad tie ļaudis bēdājās, ka Tas Kungs ar tādu lielu sišanu tos ļaudis bija sitis.
Na ka patua nga tangata o Petehemehe mo ratou i titiro ki roto ki te aaka a Ihowa; koia i patua ai e ia nga tangata o te iwi, e rima tekau mano e whitu tekau. Na ka tangi te iwi mo te patunga nui i patua ai te iwi e Ihowa.
20 Un tie ļaudis no Bet-Šemesas sacīja: kas var pastāvēt priekš Tā Kunga, šī svēta Dieva, vaiga? Un pie kā lai Viņš no mums aiziet.
Na ka mea nga tangata o Petehemehe, Ko wai hei tu ki te aroaro o Ihowa, o tenei Atua tapu? me haere atu ano hoki ia i roto i a tatou ki a wai?
21 Tad tie sūtīja vēstnešus pie Kiriat-Jearimas iedzīvotājiem sacīdami: Fīlisti Tā Kunga šķirstu atkal ir atveduši; nāciet un novediet to pie sevis.
Katahi ratou ka tono tangata ki nga tangata o Kiriata Tearimi, hei mea, Kua whakahokia mai te aaka a Ihowa e nga Pirihitini; haere mai, mauria atu ki a koutou.
