Pirmā Samuela 6
1 Un Tā Kunga šķirsts sabija septiņus mēnešus Fīlistu zemē.
Pathen thingkong lha sagi jen Philistine gam'a aga tham in ahi.
2 Un Fīlisti sasauca priesterus un zīlniekus sacīdami: ko lai darām ar Tā Kunga šķirstu? Sakāt mums, kā lai to sūtam atpakaļ savā vietā.
Philistine mihon thempuho le gaothem miho akoukhom uvin, hitin ana donguvin, “Pakai thingkong chung chang thuhi i-kalo diu hitam? Aumna ngaiya iti kasol diu ham? neisei peh’uvin,” atiuve.
3 Un tie sacīja: ja jūs Israēla Dieva šķirstu gribat sūtīt, tad nesūtat viņu tukšā, bet atmaksājiet Viņam noziegumu upuri; tad jūs tapsiet dziedināti, un jums taps zināms, kādēļ Viņa roka no jums nav atstājusies.
“Israel Pathen thingkong chu, nathah tengule thilpeh toh thah thauvin,” tin aseipeh un ahi. “Chonset thilto nato dingu chutileh natna chu kitang ding ahi, chuteng nadam uva, kitoldoh theilou natna chu Pathen khut ahi ti nahin hetdiu ahi,” atiuve.
4 Tad tie sacīja: kāds ir tas nozieguma upuris, ko mums Viņam būs maksāt? Un tie sacīja: pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc piecu Fīlistu lielkungu skaita; jo vienāda mocība ir pār jums visiem un pār jūsu lielkungiem.
Hichun amahon, “Itobang chonset thilto kabol diu ham?” tin ana dongun ahile, Amahon adonbut’un, “Hiche natna chun nangho le na vaipo nga ho nabonchau chunga achuh jeh chun, nanghon Sana tum nga le sana a kisem jucha nga, nagam sung u sunohphah dungjuijin sem’un.
5 Tad taisiet nu tādas zīmes tā kā jūsu augoņi ir, un tādu peļu zīmes, kas jūsu zemi samaitā, un dodiet Israēla Dievam godu, varbūt ka Viņš Savu roku atvieglinās pār jums un pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
Hijeh chun gamsung suse na uilut lim le na jucha lim’u chu nasemuva chule Israel Pathen chu loupina napeh dingu ahi. Chuti henlang hileh, nanghole na Pathen hou chule nagam uva konin akhut ahin jangkhaisah dom ding ahi.
6 Kāpēc tad jūs savu sirdi gribat apcietināt, kā ēģiptieši un Faraons savu sirdi apcietinājuši? Vai tas tā nav, kad Viņš brīnišķi tiem bija parādījies, tad tie atlaiduši (Israēla ļaudis), ka tie aizgāja?
Nalung-tahsah hih un chule doulung jong puhih un, Pharaoh le Egypt mite bangin lung puhih un. Pathen in thilkidang abolho jeh a hung potdoh ahibou-uve.
7 Nu tad ņemiet un taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīžamas govis, uz kurām vēl nekāds jūgs nav bijis, un iejūdziet tās govis ratos un vediet viņu teļus no tām atpakaļ uz mājām;
Tun bongkang thah sem uvin lang bongpi namkolyon pokhalou lai hel anou noichep lai cheh ni gakaiyun chule bongpi teni chu bongkang thah chu kai sah’un, anou teni vang chu akom lhona konin inlam ah hin nung kai tauvin,” ati.
8 Tad ņemiet Tā Kunga šķirstu un uzlieciet to uz tiem ratiem, un tās zelta lietas, ko jūs Viņam par nozieguma upuri maksāsiet, nolieciet trauciņā viņam blakām un sūtat viņu projām, lai iet.
“Pakai thingkong chu bongkang chunga chun tungdoh unlang akoma chun chonset thilpeh dinga thilto sana tum, sana a kisem jucha lim le uilut lima kisem jong chu nasem thadiu, chutengle bongpi teni chu soldoh unlang achena nom nom’ah che tauhen.
9 Tad lūkojiet, ja tas uz savas robežas ceļu iet, uz Bet-Šemesu, tad Tas mums visu šo lielo ļaunumu darījis, bet ja ne, tad mēs nopratīsim, ka Viņa roka mūs nav aizskārusi, bet tas mums no nejauši noticis.
Igamsung’u akhokal Beth-shemesh lang ajot a ahile genthei na teho hin Pathen khut a kon ahi ti hiche a kona chu hetthei ahi, amavang ache lou tah’a ahivangle, igamnao chu ama khut ahipoi ti kihetdoh na ahi,” atiuve.
10 Un tie ļaudis tā darīja un ņēma divas zīžamas govis un tās iejūdza ratos, un viņu teļus tie paturēja mājās.
Chuti chun aki seipeh nao bang bang chun abol tauvin ahi, bongpi noitwi neilai ni kaisah ding in agongun bongnou teni vang chu ajaosah pouve.
11 Un tie uzlika Tā Kunga šķirstu uz ratiem līdz ar trauciņu ar tām zelta pelēm un ar tām augoņu zīmēm.
Chuti chun Pakai thingkong chule chonset thilto sana jucha lim le uilut lim sana tum jong chu bongkang chunga chun akoi tauvin ahi.
12 Tad tās govis gāja taisni pa ceļu uz Bet-Šemesu, vienu pašu ceļu tās gāja tikuši(nepārtraukti) bļaudamas, un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku, un Fīlistu lielkungi tām gāja pakaļ līdz Bet-Šemesas robežai.
Chuin bongpi teni chu jangkeiyin Beth-shemesh geiyin achelhung keilhon in ahi. Philistine mipite lamkaihon Beth-shemesh gamgi chen geiyin ahinjui lhung peh un ahi.
13 Un Bet-Šemesas ļaudis pļāva kviešus ielejā, un kad tie savas acis pacēla un to šķirstu redzēja, tad tie priecājās, to redzēdami.
Chule Beth-shemesh mihon phaichama chu suhlou chang ana at laitah u ahin, akhodah uva ahile Pakai thingkong ahung lhun amuphat’un, hapan akipah lheh jeng tauve.
14 Un tie rati nāca uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīrumu un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie skaldīja to ratu malku un upurēja tās govis Tam Kungam par dedzināmo upuri.
Bongkang chu Joshua kitipa loulaiya songpi koma ahung kingan chuin mipite hon bongkang thing meiya tiding in avo lhauvin, bongpi teni chu athat’un Pakaiya govamna maicham asem un ahi.
15 Un tie Leviti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar to trauciņu, kas bija klāt, kur tās zelta lietas bija iekšā, un to uzlika uz to lielo akmeni, un Bet-Šemesas ļaudis upurēja tai dienā dedzināmos upurus un kāva Tam Kungam kaujamus upurus.
Levi phungmi phabep khat in Pakai thingkong chule akoma thingkong, sana jucha limle sanatum uilut lim jong chu alalhauvin songpi chunga chun akoijun ahi. Hiche govamna maicham ho chu Pakaiya ding in asem’un ahi.
16 Un kad tie pieci Fīlistu lielkungi to bija redzējuši, tad tie tai pašā dienā griezās atpakaļ uz Ekronu.
Philistine lamkailen mi nga in thil kibol ho jouse chu amusoh kei uvin chule hicheni mama chun Ekron ah akile kit tauve.
17 Šie nu ir tie zelta augoņi, ko Fīlisti Tam Kungam deva par nozieguma upuri, vienu priekš Ašdodas, vienu priekš Gazas, vienu priekš Asklonas, vienu priekš Gatas, vienu priekš Ekronas.
Chule Philistine miten Pakai henga chonset thilto dinga ahin nungsol’u sana uilut lim, sana tum nga ho chu: Ashdod akon khat, Gath akon khat, Gaza akon khat, Ashkelon akon khat chule Ekron akona khat cheh ahi.
18 Un tās zelta peles bija pēc visu Fīlistu pilsētu skaita, kas apakš tiem pieciem lielkungiem, gan no stiprajām pilsētām, gan no laucinieku ciemiem. Un par liecinieku ir tas lielais akmens, kur tie Tā Kunga šķirstu bija nocēluši, kas līdz šai dienai ir uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīruma.
Chule sana jucha limho chun Philistine khopi ngaho, chule akimvella khoneoho, gamvaipo nga gamvaipoh na noiya umho vetsahna a ahin thot u ahi. Beth-shemesh khoa Joshua loulaiya songpi lentah khat’a bongkang chu asolhah nau chu tujeng injong imatih chan geiya hettohsah na dingin aumjing nalaiye.
19 Un Tas Kungs sita Bet-Šemesas ļaudis, tāpēc ka tie Tā Kunga šķirstu bija aplūkojuši, un Viņš sita no tiem ļaudīm septiņdesmit vīrus (piecdesmit no tūkstoša). Tad tie ļaudis bēdājās, ka Tas Kungs ar tādu lielu sišanu tos ļaudis bija sitis.
Ahinlah Beth-shemesh a kon mihon thingkong sung avet jeh un mi som sagi Pakaiyin athat tai. Hitichun Pakai natoh kidang chun mipite nasatah’in alunghem lheh jeng tauvin ahi.
20 Un tie ļaudis no Bet-Šemesas sacīja: kas var pastāvēt priekš Tā Kunga, šī svēta Dieva, vaiga? Un pie kā lai Viņš no mums aiziet.
“Hiche Pathen theng masanga hi koiham adingjou ding’ah?” tin mipin asam’un “Thingkong chi hoiya itoldod diu hitam?” tin akidong tauve.
21 Tad tie sūtīja vēstnešus pie Kiriat-Jearimas iedzīvotājiem sacīdami: Fīlisti Tā Kunga šķirstu atkal ir atveduši; nāciet un novediet to pie sevis.
Hijeh chun thupodin Kiriath-jearim mipite henga mi asollun, “Philistine miten Pakai thingkong chu ahung thahlut tauve, hungun lang, hung kilah’un,” tin thu apohsah tauvin ahi.
