Pirmā Samuela 4
1 Un Samuēls sludināja visam Israēlim Dieva vārdu. Un Israēls izgāja uz karu pret Fīlistiem un apmetās pie EbenEcera. Un Fīlisti apmetās pie Afekas.
A HIKI ae la ka olelo a Samuela i ka Iseraela a pau. Hele ku e aku la ka Iseraela i ko Pilisetia i ke kaua, a hoomoana iho la ma Ebenezera; a o ko Pilisetia hoomoana iho la ma Apeka.
2 Un Fīlisti taisījās Israēlim pretī, un tā kaušanās vairojās un izplētās, un Israēls no Fīlistiem tapa sakauts, un tie tai kaušanā uz lauka nokāva līdz četrtūkstoš vīrus.
Hoomakaukau iho ko Pilisetia ia lakou iho e ku e i ka Iseraela; a hoouka iho la, a ua lukuia o ka Iseraela imua o ko Pilisetia; a eha tausani kanaka paha i lukuia i ke kaua ana ma ke kula.
3 Un tie ļaudis nāca lēģerī, un Israēla vecaji sacīja: kāpēc Tas Kungs mūs šodien kāvis Fīlistu priekšā? Ņemsim pie sevis Tā Kunga derības šķirstu no Šīlo, ka Viņš nāk mūsu vidū un mūs izglābj no mūsu ienaidnieku rokas.
A hiki mai la na kanaka i kahi i hoomoana'i, i ae la na lunakahiko o ka Iseraela, No ke aha la o Iehova i luku mai ai ia kakou i keia la imua o ko Pilisetia? E lawe mai io kakou nei i ka pahuberita o Iehova mai Silo mai, a hiki mai ia iwaena o kakou, oia ka mea e hoola ia kakou mai ka lima mai o ko kakou poe enemi.
4 Tad tie ļaudis sūtīja uz Šīlo un atveda no turienes Tā Kunga Cebaot derības šķirstu, (Tā Kunga), kas sēž pār ķerubiem, un abi Elus dēli, Hofnus un Pinehas, bija līdz, klāt pie Dieva derības šķirsta.
Hoouna aku la na kanaka ma Silo e lawe mai mailaila mai i ka pahuberita o Iehova sabaota, e waiho ana mawaena o na kerubima: ilaila na keiki elua a Eli, o Hopeni a me Pinehasa me ka pahuberita o ke Akua.
5 Kad nu Tā Kunga derības šķirsts nāca lēģerī, tad viss Israēls gavilēja ar lielu gavilēšanu, tā ka zeme drebēja.
A hiki mai la ka pahuberita o Iehova iloko o kahi i hoomoana'i, hooho ae la ka Iseraela a pau me ka hooho nui, a haalulu ka honua.
6 Un kad Fīlisti to gavilēšanu dzirdēja, tad tie sacīja: kas tā par lielu gavilēšanas skaņu Ebreju lēģeri? Tad tie manīja, Tā Kunga šķirstu esam nākušu lēģerī.
A lohe ae la ko Pilisetia i ka leo o ka hooho ana, i ae la lakou, No ke aha la ka leo o keia hooho nui ana ma kahi i hoomoana'i ka poe Hebera? A ike lakou, ua hiki mai ka pahu o Iehova ma kahi i hoomoana'i.
7 Un Fīlisti bijās un sacīja: Dievs nācis lēģerī. Un tie sacīja: Ak vai, mums! Jo līdz šim tā nav noticis.
Makau iho la ko Pilisetia, no ka mea, i iho la lakou, Ua hiki mai ke Akua iloko o kahi i hoomoana'i. I ae la lakou, Auwe kakou! no ka mea, aohe mea mamua e like ai me keia.
8 Ak vai, mums! Kas mūs izpestīs no šo vareno dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas ēģiptiešus situši ar visādām mocībām tuksnesī.
Auwe kakou! owai la ka mea nana kakou e hoola mai ka lima mai o keia mau Akua mana? o na Akua keia i luku ai i ka poe o Aigupita i ua ino a pau ma ka waonahele.
9 Esiet stipri un turaties kā vīri, jūs Fīlisti, ka jums Ebrejiem nav jākalpo, tā kā tie jums kalpojuši, Turaties kā vīri un kaujaties!
E ikaika oukou, e hookanaka hoi, e ko Pilisetia, i lilo ole ai oukou i kauwa na ka poe Hebera, e like me lakou na oukou: e hookanaka e kaua aku.
10 Tad Fīlisti kāvās un Israēls tapa sakauts un bēga ikviens uz savu dzīvokli. Un tur notika varen liela kaušana, jo no Israēla krita trīsdesmit tūkstoš kājnieki.
A kaua aku la ko Pilisetia, a lukuia o ka Iseraela, a holo kela kanaka keia kanaka i kona halelewa; a he nui loa na mea i make, no ka mea, haule iho la o ka Iseraela, he kanakolu tausani koa hele wawae.
11 Un Dieva šķirsts tika paņemts un Elus abi dēli, Hofnus un Pinehas, nomira.
A ua haoia ka pahu o ke Akua; a make na keiki elua a Eli, o Hopeni a o Pinehasa.
12 Tad viens Benjaminietis skrēja no tā karapulka un nāca tai dienā uz Šīlo ar saplēstām drēbēm un ar zemi uz galvas.
Holo aku la kekahi kanaka no Beniamina mai ke kaua aku, a hiki ma Silo ia la hookahi, me kona kapa i haehaeia, a me ka lepo maluna o kona poo.
13 Un tam nākot, redzi, Elus sēdēja uz krēsla ceļmalā skatīdamies, jo viņa sirds trīcēja Dieva šķirsta dēļ. Kad nu tas vīrs nonāca un pilsētā to stāstīja, tad visa pilsēta brēca.
A hiki aku la ia, aia hoi, e noho ana o Eli maluna o ka noho ma kapa alanui, e kiai ana: no ka mea, pihoihoi kona naau no ka pahu o ke Akua. A hiki aku la ke kanaka ma ke kulanakauhale, a hai aku, auwe nui iho la ko ke kulanakauhale a pau.
14 Un kad Elus to brēkšanu dzirdēja, tad viņš sacīja: kas tas par troksni? Tad tas vīrs steidzās un nāca un to izteica Elum.
A lohe ae la o Eli i ka leo o ka uwe ana, i iho la ia, No ke aha la ka leo o keia haunaele? A hele koke mai ke kanaka, a hai ia Eli.
15 (Elus nu bija deviņdesmit un astoņus gadus vecs, un viņa acis jau bija tumšas metušās un nevarēja vairs redzēt.)
He kanaiwakumamawalu ko Eli mau makahiki, ua ku paa kona mau maka, aole ia i ike.
16 Un tas vīrs sacīja uz Elu: es esmu nācis no karapulka un šodien bēdzis no karapulka. Tad viņš sacīja: kā tur iet, mans dēls?
I mai la ke kanaka ia Eli, Owau no ka mea i hele mai, mai ke kaua mai, i keia la wau i holo mai nei mai ke kaua mai. Ninau aku la ia, Heaha ka olelo, e kuu keiki?
17 Un tas vēstnesis atbildēja un sacīja: Israēls ir bēdzis Fīlistu priekšā un liela kaušana tiem ļaudīm notikusi, arī tavi abi dēli, Hofnus un Pinehas, miruši. Un Dieva šķirsts ir paņemts.
Olelo mai la ka elele, i mai la, Ua hee ka Iseraela imua o ko Pilisetia: a ua nui loa ka poe kanaka i pepehiia; a o kau mau keiki elua, o Hopeni a o Pinehasa, ua make laua, a ua haoia ka pahu o ke Akua.
18 Un notikās, kad šis Dieva šķirstu pieminēja, tad viņš krita no krēsla atpakaļ pie vārtiem un lauza savu kaklu un nomira, jo tas vīrs bija vecs un smags; un viņš Israēli bija tiesājis četrdesmit gadus.
A i kona hai ana mai i ka pahu o ke Akua, haule iho la o Eli mahope o kona noho ma ka aoao o ka ipuka, a hai kona a-i, a make iho la ia; no ka mea, he kanaka elemakule ia, ua kaumaha hoi. A ua hooponopono aku ia i ka Iseraela i na makahiki he kanaha.
19 Un viņa vedekla, Pinehasa sieva, bija grūta un gaidās. Kad nu šī to vēsti dzirdēja, ka Dieva šķirsts bija paņemts un viņas tēvocis nomiris līdz ar viņas vīru, tad viņa locījās un dzemdēja, jo sāpes viņai uzbruka.
A o kona hunonawahine, ka wahine a Pinehasa, ua hapai, kokoke no i puni: a lohe ae la oia ia mea, i ka lilo ana o ka pahu o ke Akua, i ka make ana o kona makuahonoaikane a me kaua kane hoi, kulou iho la ia, no ka hanau ana; no ka mea, ua hiki mai kona nahunahu ia ia.
20 Un viņai mirstot tās (sievas), kas viņai klāt stāvēja, sacīja: nebīsties, jo tu dēlu esi dzemdējusi. Bet viņa neatbildēja un to neņēma pie sirds.
A kokoke ia e make, i aku la na wahine e ku ana ia ia, Mai makau oe, no ka mea, ua hoohanau oe i keikikane. Aole ia i ekemu mai, aole hoi ia i maliu mai.
21 Un tā to puisēnu nosauca Ihabodu, sacīdama: godība ir nost no Israēla, - tādēļ ka Dieva šķirsts bija atņemts, un sava tēvoča un vīra dēļ.
A kapa aku la ia i ka inoa o ke keiki o Ikaboda, i aku la, Ua hala aku la ka nani mai ka Iseraela aku; no ka pahu o ke Akua i laweia'ku, a no kona makuahonoaikane, a no kana kane.
22 Un tā sacīja: godība ir nost no Israēla, jo Dieva šķirsts ir atņemts.
I aku la ia, Ua hala aku la ka nani mai ka Iseraela aku: no ka mea, ua haoia ka pahu o ke Akua.
