Pirmā Samuela 30
1 Un notikās, kad Dāvids ar saviem vīriem trešā dienā nāca uz Ciklagu, tad Amalekieši pret dienvidiem un Ciklagā bija ielauzušies un Ciklagu kāvuši un ar uguni sadedzinājuši.
當達味和他的人第三天來到漆刻拉格時，阿瑪肋克人已侵入乃革布和漆刻拉格，將漆刻拉格洗劫，放火燒了，
2 Un tās sievas no turienes bija aizveduši, un mazus un lielus, bet nevienu nebija nokāvuši, bet aizveduši un gājuši savu ceļu.
將城中的婦女，以及所有的老幼，都擄了去；但沒有殺人，只將他們擄走，回返原路。
3 Un Dāvids ar saviem vīriem nāca pie tās pilsētas, un redzi, tā bija sadedzināta ar uguni, un viņu sievas un viņu dēli un viņu meitas bija aizvesti.
達味和他的人來到城旁，見城已被火燒毀，他們的妻子兒女盡被據去，
4 Tad Dāvids ar tiem vīriem, kas pie viņa bija, pacēla savu balsi un raudāja, kamēr tiem vairs spēka nebija raudāt.
遂放聲大哭，直哭得聲嘶力竭。
5 Arī Dāvida abas sievas, Aķinoama, tā Jezreēliete, un Abigaīle, Nābala sieva, tā Karmeliete, bija aizvestas.
達味的兩個妻子：依次勒耳人阿希諾罕和曾作加爾默耳人納巴耳妻子的阿彼蓋耳也被據去了。
6 Un Dāvidam bija ļoti bail, jo tie ļaudis to gribēja akmeņiem nomētāt, jo visiem ļaudīm sirds ēdās, ikvienam par saviem dēliem un par savām meitām. Bet Dāvids stiprinājās iekš Tā Kunga, sava Dieva.
達味陷入窘境，因為人民各為自己的兒女非常痛心，都說要用石頭打死他；但是達味更加堅固倚靠上主，他的天主。
7 Un Dāvids sacīja uz priesteri Abjataru, Aķimeleka dēlu: dod jel to efodu šurp! Un Abjatars nesa to efodu pie Dāvida.
達味對阿希默肋客的兒子厄貝雅塔爾司祭說：「請你將「厄弗得」給我拿來! 」厄貝雅塔爾就將厄弗得」給達味拿了來。
8 Tad Dāvids vaicāja To Kungu sacīdams: vai man būs tam pulkam pakaļ dzīties, vai es tos panākšu? Un Viņš tam sacīja: dzenies, tu tos panāksi un patiesi atpestīsi.
達味求問上主說：「我該追趕這些土匪嗎﹖我追得上嗎﹖」上主答說：「你去追趕，必能追上，能救回一切」。
9 Tad Dāvids nogāja ar tiem sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, un kad tie nāca pie Bezoras upes, tad tur citi apstājās.
達味和隨從他的六百人於是立即出發，到了貝索爾河。
10 Un Dāvids tiem dzinās pakaļ ar četrsimt vīriem, bet divsimt vīri tur palika stāvot, kas bija piekusuši, ka nevarēja iet pār Bezoras upi.
艮帶著四百人仍向追趕，其餘二百人因為過於疲倦，不能過貝索爾河，就住下了。
11 Un tie atrada vienu Ēģiptieti laukā, to tie atveda pie Dāvida, un deva tam maizes, un viņš ēda, un deva tam ūdeni dzert,
有人在田間遇見了一個埃及人，把他領到達味前，給他飯吃，給他水喝，
12 Un deva tam vienu šķēli vīģu raušu un divus rozīņu raušus. Un viņš ēda, un viņa gars atkal atgriezās pie viņa, jo viņš nebija maizes ēdis, nedz ūdens dzēris trīs dienas un trīs naktis.
又給他一個無花果餅，兩串乾葡萄；他吃了後，精神就恢復了，因為他已三天三夜沒有吃飯喝水了。
13 Tad Dāvids uz to sacīja: kas tu esi un no kurienes tu esi? Tad tas sacīja: esmu ēģiptiešu puisis, viena Amalekieša kalps, un mans kungs mani atstājis, tāpēc ka es priekš trim dienām esmu slims palicis.
達味問他說：「你是誰的人，你是哪裏的﹖」他答說：「我是個埃及少年，為一個阿瑪肋克人做奴隸，因為我害病，我主人拋棄我已三天了。
14 Mēs bijām ielauzušies pret dienasvidu pie Krietiem un uz Jūdu un pret dienasvidu pie Kāleba, un Ciklagu ar uguni esam sadedzinājuši.
我們侵擊了革肋提人的南部，猶太的南部和加肋布的南部，放火燒了漆刻拉格」。
15 Tad Dāvids uz to sacīja: vai tu gribi mani novest pie šā pulka? Un tas sacīja: zvērē man pie Dieva, ka tu mani negribi nokaut nedz nodot mana kunga rokā, tad es tevi pie šā pulka novedīšu.
達味問他說：「你能領我下到這群土匪那裏去嗎﹖」他答說：「你要指著天主給我起誓：不殺我，也不將我交在我主人手裏，那麼我就領你下到這群土那裏去」。艮對他起了誓，
16 Un viņš to noveda. Un redzi, tie gulēja izklīduši pa visu klajumu, ēda un dzēra un dejoja par visu to lielo laupījumu, ko tie bija paņēmuši no Fīlistu un Jūdu zemes.
他便領他下去了。看，土匪都散在各處，正在吃喝，慶祝他們從培肋舍特和猶大地方搶來的大批勝利品。
17 Un Dāvids tos kāva no rīta gaismas līdz vakaram otrai dienai sākot, un neviens no tiem neizspruka, kā vien četrsimt jauni vīri, kas uz kamieļiem jāšus aizbēga.
達味從天亮直到晚上，擊殺他們，消滅他們，除四百駱馲騎逃走的兵士外，一個也沒有逃脫。
18 Tā Dāvids izglāba visu, ko Amalekieši bija paņēmuši, un Dāvids arī izglāba savas abas sievas.
凡阿瑪肋克人所據去的，達味都救了回來，也救回了他的兩個妻子。
19 Un no tiem netrūka neviena, ne maza ne liela, ne dēla ne meitas, ne no tā laupījuma, ne no visa, ko tie tiem bija paņēmuši, - visu Dāvids veda atpakaļ.
凡被據去的，不論老幼，不論子女，不論什麼財物，一個也不缺，達味全都奪了回來。
20 Un Dāvids ņēma visas avis un vēršus, un tie šos lopus dzina Dāvida priekšā un sacīja: šis ir Dāvida laupījums.
他們奪回了所有牛羊，牽到達味前說：「這的達味的戰利品」。
21 Kad nu Dāvids pie tiem divsimt vīriem nāca, kas bija piekusuši, ka Dāvidam nevarēja iet pakaļ, un tāpēc pie Bezoras upes bija pamesti, tad tie Dāvidam un tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, izgāja pretī. Un Dāvids piestājās pie tiem ļaudīm un vaicāja pēc viņu labklāšanās.
達味回到那二百人那裏，他們因為走路疲乏，不能跟著去，達味就叫他們留在貝索爾河旁，──這些人就前來歡迎跟隨他的軍人也上去向廿請安。
22 Tad visi netiklie un negantie ļaudis to vīru starpā, kas ar Dāvidu bija gājuši, atbildēja un sacīja: tāpēc ka tie mums nav nākuši līdz, tad mēs tiem arī nekā nedosim no tā laupījuma, ko esam glābuši, kā vien ikkatram savu sievu un savas bērnus; tos lai tie ņem un iet.
達味前去的人中，有些不良份子無賴之徒高聲嚷說：「他們既然沒有與我們同去，我們所救回來的財物，什麼也不要分給他們，只他們各自帶自己的妻子和兒女4 回去。
23 Bet Dāvids sacīja: tā jums, mani brāļi, nebūs darīt ar to, ko Tas Kungs mums ir devis, jo Viņš mūs ir pasargājis, un to pulku, kas pret mums nācis, ir devis mūsu rokā.
達味就說：「兄弟們，上主既然這樣恩待我們，保護我們，把這群前來攻擊我們的土匪，父在我們手裏，你們決不能這樣做。
24 Kas jūs šinī lietā varētu klausīt? Jo kāda daļa ir tiem, kas gājuši kauties, tāda pat daļa būs arī šiem, kas pie rīkiem palikuši, tiem kopā būs dalīties.
在這件事上，誰能依從你們呢﹖那下去打仗的得多少；大家應當平分! 」
25 Un tas no tās dienas nu joprojām tā ir palicis, jo viņš to par likumu un tiesu ir iecēlis iekš Israēla līdz šai dienai.
從那天起，達味給以色列立定了這項至今有效的規律和法律。
26 Kad nu Dāvids uz Ciklagu nāca, tad viņš no tā laupījuma Jūda vecajiem, saviem draugiem, sūtīja un sacīja: redz, še jums ir dāvanas no Tā Kunga ienaidnieku laupījuma.
達味回到漆刻拉格，照猶大所有的城邑，從勝利品中拿了些給他們的長說：「請看! 這是由上主敵人的財物中，給你們分送的禮物」。
27 (Proti) tiem Bētelē un tiem Rāmatā pret dienasvidu un tiem Jatirā
就是給了那些在貝突耳的，在辣瑪南方的，在雅提爾的，
28 Un tiem Aroērā un tiem Sipmotā un Estemoā
在阿辣辣的，在息弗摩特的，在厄市特摩的，
29 Un tiem Rakalā un tiem, kas bija Jerameēliešu pilsētās, un tiem, kas Keniešu pilsētās dzīvoja,
在加爾默耳的，在耶辣默耳人城中的，在刻尼人城中的，
30 Un tiem Ormā un tiem KorAzanā un tiem Atakā,
在曷爾瑪的，在波爾阿商的，在阿塔客的，
31 Tiem Hebronē, un visām vietām, kur Dāvids bija apkārt gājis, viņš un viņa vīri.
在赫貝龍的長老，也給了在達味和其他人民曾經漂流過的地方的人。
