< Pirmā Samuela 27 >
1 Un Dāvids domāja savā sirdī: taču man kādā dienā nāks gals caur Saula roku; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz Fīlistu zemi, lai Sauls mitās mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos.
David disse em seu coração: “Agora perecerei um dia pelas mãos de Saul. Não há nada melhor para mim do que escapar para a terra dos filisteus; e Saul desesperará de mim, para me procurar mais em todas as fronteiras de Israel”. Assim escaparei de sua mão”.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar tiem sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, pie Aķisa, Maoka dēla, Gatas ķēniņa.
David se levantou e passou, ele e os seiscentos homens que estavam com ele, para alcançar o filho de Enoque, rei de Gate.
3 Un Dāvids palika pie Aķisa Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala sievu, to Karmelieti.
Davi viveu com Aquis em Gate, ele e seus homens, cada homem com sua casa, até mesmo Davi com suas duas esposas, Ahinoam a Jezreelita e Abigail a Carmelita, esposa de Nabal.
4 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja.
Foi dito a Saul que David havia fugido para Gate, então ele parou de procurá-lo.
5 Un Dāvids sacīja uz Aķisu: ja es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tad lai man dod vietu vienā zemes pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?
David disse para Achish: “Se agora encontrei favor em seus olhos, que me dêem um lugar em uma das cidades do país, para que eu possa morar lá. Por que seu servo deveria morar na cidade real com você”?
6 Tad Aķis viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūda ķēniņiem pieder līdz šai dienai.
Então Achish lhe deu Ziklag naquele dia: portanto, Ziklag pertence aos reis de Judá até os dias de hoje.
7 Un tas laiks, ko Dāvids Fīlistu zemē mita, bija viens gads un četri mēneši.
O número dos dias que Davi viveu no país dos filisteus foi de um ano e quatro meses.
8 Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka Gešuriešiem un Ģirziešiem un Amalekiešiem, jo tie citkārt bija tie zemes iedzīvotāji līdz Šurai un Ēģiptes zemei.
David e seus homens subiram e atacaram os geshuritas, os girzitas e os amalequitas; pois aqueles eram os habitantes da terra que eram de antigamente, a caminho de Shur, até mesmo para a terra do Egito.
9 Un Dāvids kāva to zemi un nepameta dzīvus ne vīrus, ne sievas un ņēma avis un vēršus un ēzeļus un kamieļus un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Aķisa.
David atacou a terra, e não salvou nenhum homem ou mulher vivos, e levou as ovelhas, o gado, os burros, os camelos e as roupas. Então ele voltou, e veio para Achish.
10 Kad nu Aķis sacīja: kur jūs šodien esat ielauzušies? Tad Dāvids sacīja: pret dienasvidu iekš Jūda, un pret dienasvidu pie Jerameliešiem, un pret dienasvidu pie Keniešiem.
Achish disse: “Contra quem você fez uma incursão hoje?” David disse: “Contra o Sul de Judá, contra o Sul dos Jerahmeelitas, e contra o Sul dos Quenitas”.
11 Un Dāvids ne vīrus, ne sievas nepameta dzīvus, ka tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: lai nenes vēsti pret mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis. Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas Fīlistu zemē dzīvoja.
David não salvou nem homem nem mulher vivos para trazê-los a Gate, dizendo: “Para que eles não falassem de nós, dizendo: 'David fez isto, e este tem sido seu caminho todo o tempo que viveu no país dos filisteus'”.
12 Un Aķis ticēja Dāvidam un domāja, viņš sev smirdošu darījies priekš saviem Israēla ļaudīm, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.
Achish acreditava em David, dizendo: “Ele fez com que seu povo Israel o abominasse totalmente”. Portanto, ele será meu servo para sempre”.