Pirmā Samuela 27
1 Un Dāvids domāja savā sirdī: taču man kādā dienā nāks gals caur Saula roku; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz Fīlistu zemi, lai Sauls mitās mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos.
Ahinlah David amale ama akingaiton, “Nikhat leh Saul in tha tei ding eigot ahitai. Kabol thei pentah chu ahile Philistine gam'a jamdoh ing ting, Chutileh, Saul in Israel gamsunga eidal le le hi bei tante chuteng hichu kahoidoh na achaina hitante,” ati.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar tiem sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, pie Aķisa, Maoka dēla, Gatas ķēniņa.
Hichun David in a sepai mi jagup akipuijin, Gath lengpa Moach chapa Achish ajoptai. David le a sepaite, chule ainsung mite, Gath muna Achish toh acheng khom tauve.
3 Un Dāvids palika pie Aķisa Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala sievu, to Karmelieti.
David chu aji teni, Ahinoam Jezreel a kon, chule Abigail, Nabal inneipi meithai Carmel’a kon hotoh hungkhom ahiuve.
4 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja.
Saul in adel jamle le theilou nading in David Gath lengpa komah ajamlut tai tithu chu Saul in gangtah in ana jatan ahi.
5 Un Dāvids sacīja uz Aķisu: ja es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tad lai man dod vietu vienā zemes pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?
Nikhat David in Achish komah, “Kachunga nalung alhaiya, nalungsetna kachanthei dinga ahile, hiche kholen ho lah’a hin kachenna thei ding mun khat neipen, ajeh chu ipi dinga nasohpa hi hiche lengpa khopi sunga nangtoh kachen khom khom thei ding ham?” ati.
6 Tad Aķis viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūda ķēniņiem pieder līdz šai dienai.
Hijeh chun Achish in hiche nikho chun Ziklag khopi chu David anape tai, hijeh a chu tuni changeija Ziklag khopi hi Juda lengte chang den ahitai.
7 Un tas laiks, ko Dāvids Fīlistu zemē mita, bija viens gads un četri mēneši.
Chule amaho Philistine mite lah’a kum khat le lha li ana chenguve.
8 Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka Gešuriešiem un Ģirziešiem un Amalekiešiem, jo tie citkārt bija tie zemes iedzīvotāji līdz Šurai un Ēģiptes zemei.
David le a sepai te ana kon touvun Geshur mite le Girzi mite chule Amalek mite aga chom uvin ahi. Hiche mite hohi Shur toh kinai, Egypt mite gamsunga ana chenglui ahitauve.
9 Un Dāvids kāva to zemi un nepameta dzīvus ne vīrus, ne sievas un ņēma avis un vēršus un ēzeļus un kamieļus un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Aķisa.
David in ana nokhum chun koimacha ana hinghoi pon ahi. Aman kelngoi, kelcha, bong, sangan, sa-ngong sao ana kikaiyin, chule ponho analan, Achish lengpa kom ana lhut in ahi.
10 Kad nu Aķis sacīja: kur jūs šodien esat ielauzušies? Tad Dāvids sacīja: pret dienasvidu iekš Jūda, un pret dienasvidu pie Jerameliešiem, un pret dienasvidu pie Keniešiem.
Achish in, “Tuchung koipen naga chom hitam?” tin anadongin ahile David in, “Juda gam lhanglam sang, Jerahmeel gamsung, Ken mite chenna gamsung dung pou kaga chom ahi,” ati.
11 Un Dāvids ne vīrus, ne sievas nepameta dzīvus, ka tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: lai nenes vēsti pret mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis. Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas Fīlistu zemē dzīvoja.
David chun koimacha numei pasal khen beiyin ana thatgam jin, ama le amite natoh dol chu Gath khoa gaseidoh ding aumjipoi. Philistine miho lah’a aum sunga, avel vella hichehi abol jing kei ahi.
12 Un Aķis ticēja Dāvidam un domāja, viņš sev smirdošu darījies priekš saviem Israēla ļaudīm, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.
Achish chun David chu atahsan jeh chun, “Tuvang hin Israel miten David hi hatah in doudal tauvin tin, kakoma uma aimatih chana kakin abol ding hita hi,” tin ana gel’e.
