Pirmā Samuela 27
1 Un Dāvids domāja savā sirdī: taču man kādā dienā nāks gals caur Saula roku; man labuma nav, ja es glābtin neglābjos uz Fīlistu zemi, lai Sauls mitās mani joprojām meklēt visās Israēla robežās; tā es no viņa rokas izglābšos.
Da: ibidi da hisu amane sia: i, “Eso afae enoga Solo da na fane legemu. Na hamomu noga: idafa da Filisidini dunu ilia sogega hobeale masunu. Amasea, Solo da Isala: ili soge ganodini na hogolalu yolesimu, amola na da gaga: i dagoi ba: mu.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar tiem sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, pie Aķisa, Maoka dēla, Gatas ķēniņa.
Amaiba: le, Da: ibidi ea 600 dadi gagui dunu ilia da amo galuwane Ga: de moilaia hina bagade A: igise (Ma: ioge egefe) ema asi.
3 Un Dāvids palika pie Aķisa Gatā, pats un viņa vīri, ikkatrs ar savu namu, Dāvids ar savām abām sievām, Aķinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala sievu, to Karmelieti.
Da: ibidi, ea dunu amola ilia sosogo fi huluane da Ga: de moilaiga ha: ini fi. Da: ibidi da ea uda aduna amo Ahinoua: me, (Yeselielega fi uda) amola Gamele amoga misi uda A: biga: ile, Na: iba: le ea didalo, amo ela oule asi.
4 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, tad viņš to vairs nemeklēja.
Solo da Da: ibidi Ga: de moilai bai bagadega hobea: i nababeba: le, e da Da: ibidi hogolalu yolesi.
5 Un Dāvids sacīja uz Aķisu: ja es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tad lai man dod vietu vienā zemes pilsētā, ka es tur dzīvoju; jo kāpēc tavam kalpam ķēniņa pilsētā pie tevis būs dzīvot?
Da: ibidi da A: igisema amane sia: i, “Di da na sama galea, na amo ganodini esalumusa: moilai fonobahadi nama ima. Na da ani moilai bai bagade amo ganodini esalumu da hamedei galebe.”
6 Tad Aķis viņam tai dienā deva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga Jūda ķēniņiem pieder līdz šai dienai.
Amaiba: le, A:igise da Sigala: ge moilai ema i. Amohaganini, Yuda hina bagade dunu ilia da gebewane Sigala: ge moilai bai bagade gagulala.
7 Un tas laiks, ko Dāvids Fīlistu zemē mita, bija viens gads un četri mēneši.
Da: ibidi da Filisidini soge amo ganodini oubi 16 agoane esalu.
8 Un Dāvids cēlās ar saviem vīriem un uzbruka Gešuriešiem un Ģirziešiem un Amalekiešiem, jo tie citkārt bija tie zemes iedzīvotāji līdz Šurai un Ēģiptes zemei.
Amo esoga, Da: ibidi amola ea gegesu dunu ilia da Gisie, Gesi amola A: malege fi dunu (amo da amo soge ganodini gebewane esalu) ilima doagagala: lu. E da ilia sogega doagagala: lu asili, Sie soge baligili, Idibidi sogega doaga: su.
9 Un Dāvids kāva to zemi un nepameta dzīvus ne vīrus, ne sievas un ņēma avis un vēršus un ēzeļus un kamieļus un drēbes, un griezās atpakaļ un nāca pie Aķisa.
E da dunu amola uda huluane fane lelegele dagole, amalu ilia sibi, bulamagau, dougi, ga: mele amola abula amolawane sasamogene gaguli asi. Amalu e da A: igisema buhagisu.
10 Kad nu Aķis sacīja: kur jūs šodien esat ielauzušies? Tad Dāvids sacīja: pret dienasvidu iekš Jūda, un pret dienasvidu pie Jerameliešiem, un pret dienasvidu pie Keniešiem.
Amalalu, A:igise da ema adole boba: lusu, “Di da waha habidili doagala: la asibala: ?” Amola Da: ibidi da ema e da Yuda ga (south) sogega o Yilamiele fi ilia sogega o Ginaide fi ilia esalebe sogega doagala: musa: asi, amo bu adole iasu.
11 Un Dāvids ne vīrus, ne sievas nepameta dzīvus, ka tie netiktu uz Gatu; jo viņš sacīja: lai nenes vēsti pret mums, sacīdami: tā Dāvids mums ir darījis. Un tāds bija viņa darbs, cik ilgi tas Fīlistu zemē dzīvoja.
Da: ibidi ea hou da, e da dunu amola uda huluanedafa fane lelegelalusu. Amalalu, dunu asili, Ga: de fi ilima Da: ibidi ea houdafa hamoi olelemu da hamedafa galu. Da: ibidi da Ga: de sogega esaloba, amo hou gebewane hamonanusu.
12 Un Aķis ticēja Dāvidam un domāja, viņš sev smirdošu darījies priekš saviem Israēla ļaudīm, tāpēc viņš man mūžam būs par kalpu.
Be A: igise da Da: ibidi ea hou da moloidafa dawa: beba: le, hisu amane sia: i, “Hina: dunu fi Isala: ili ilia da Da: ibidi bagadewane higabeba: le, e da eso huluane na hawa: hamosa gebewane esalumu.”
