Pirmā Samuela 26
1 Tad Zifieši nāca pie Saula uz Ģibeju un sacīja: vai Dāvids nav paslēpies uz Aķilas pakalna šaipus tuksneša?
Miphabep Ziph a kon in Saul kimupi dingin Gibeah mun ah ahung’un, “David chu Jeshimon nisolama Hakilah mol chunga chu kisel ahi,” ahung tiuve.
2 Tad Sauls cēlās un nogāja uz Zifas tuksnesi, un viņam līdz trīstūkstoš izlasīti Israēla vīri, Dāvidu meklēt Zifas tuksnesī.
Hijeh chun Saul in galsat themcheh Israel sepai sangthum akipuiyin David hol ding in Jiph gammang lam ajonsuh tauvin ahi.
3 Un Sauls apmeta lēģeri uz Aķilas pakalna, kas šaipus tuksneša ceļmalā. Bet Dāvids palika tuksnesī. Un kad viņš redzēja, ka Sauls viņam pakaļ nāca tuksnesī,
Saul chun Jeshimon nisolama Hakilah molchung lamlen pang a David kisel namun’a chun ngahmun akisemin ahi. Ahin David chun Saul in gammang noiyah ahung holle ti ahedoh tan ahi.
4 Tad Dāvids izsūtīja izlūkus un nomanīja Saulu tiešām nākam.
Saul chu ahung mong nai ti photoh ding in guhthim in mi asollin ahi.
5 Un Dāvids cēlās un nāca uz to vietu, kur Sauls bija apmeties, un Dāvids redzēja to vietu, kur Sauls gulēja ar Abneru, Nera dēlu, savu karalielkungu, un Sauls gulēja starp tiem savestiem lēģera ratiem, un tie ļaudis ap viņu bija apmetušies.
Jankhat David chu Saul umna ngahmun chu kholchil ache in, aven ahileh, Saul, Ner chapa Abner chule a sepai jalamkai chu asung ah alumin, sepaiho chun akollin, akimvellah akigolun un ahi.
6 Tad Dāvids bilda un sacīja uz Aķimeleku, to Etieti, un uz Abizaju, Cerujas dēlu, Joaba brāi, sacīdams: Kas man ies līdz pie Saula lēģerī? Tad Abizajus sacīja: es iešu tev līdzi.
Chuin David in Hit mipa Ahimelech chule Zeruiah chapa Joab sopipa Abishai jah’a, “Saul ngahmun lailunga khu koipentah in kipedoh’a ei kilhon pi ding ham?” tia adoh a ahile Abishai in. “Keiman nakilhon oi nange,” tin ahin donbut in ahi.
7 Tad Dāvids un Abizajus nāca pie (Saula) ļaudīm naktī, un redzi, Sauls gulēja aizmidzis starp tiem savestiem lēģera ratiem, un viņa šķēps bija viņa galvas galā zemē iedurts, bet Abners un tie ļaudis gulēja ap viņu.
Hijeh chun David le Abishai chu Saul umna ngahmun sung’ah alut lhon in ana imut pettah’u agatoh lhon in, ngahmun lailung achun Saul alumin, alukhap koma chun atengcha tolla ana kiphut’in, chule Abner le asepaite chu Saul kimvellah ana imuvin ahi.
8 Tad Abizajus sacīja uz Dāvidu: Dievs šodien tavu ienaidnieku ir devis tavā rokā; lai es nu viņu jel ar vienu reizi noduru ar šķēpu pie zemes, tad viņam otru reizi vairs nevajadzēs.
Hichun Abishai in David koma o nemtah in, “Tunia hi Pathen in namelma pa nangma khutna napeh doh ahitai, Keiman amahi nivei sut ngai louvin, khatvei seh seh sun ingting leitoh sutbeh tange!” ati.
9 Bet Dāvids sacīja uz Abizaju: nenonāve viņu, jo kas savu roku varētu pielikt pie Tā Kunga svaidītā un palikt nenoziedzīgs?
Ahin David in, “Bollou ding ahi, Natha louding ahi. Pakai thaonusa douna-a akhut lama tapou chu koimacha athemmo lou ding aumpoi,” tin ana phoh in ahi.
10 Un Dāvids sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, - ja Tas Kungs viņu nesitīs, vai nu viņa diena nāks, ka tas mirs, vai tas karā ies un ies bojā, -
“Hingjing Pathen mina kasei ahi, nikhat tengle Pathen in Saul hinjep nem tei nante ahiloule tehthi nante ahiloule gal’a thiding ahi.
11 Lai Tas Kungs mani pasargā, ka es savu roku liktu pie Tā Kunga svaidītā! Tāpēc ņem jel nu to šķēpu, kas ir viņa galvas galā, un to ūdens biķeri un ejam.
Pathen thaonu khat katha ding chu Pakaiyin ajah nompoi! Ahinlah atengcha le alukhap koma atwipai vang kilah in, chuteng hia kon in dalha hitin cheta hite!” ati.
12 Tā Dāvids ņēma to šķēpu un to ūdens biķeri no Saula galvas gala, un tie gāja projām, un neviens to neredzēja, un neviens to nemanīja, un neviens neuzmodās, bet tie gulēja visi, jo ciets miegs no Tā Kunga tiem bija uzkritis.
Hijeh chun David in tengcha le Saul alu koma twipai chu alan chule amale Abishai chu koimacha hetlou kah’in achemang lhon tai, ajeh chu Pakaiyin Saul mite alhim imut ngoideh sah ahi.
13 Kad nu Dāvids uz otru pusi bija pārgājis, tad viņš stāvēja kalna galā no tālienes, ka vēl plata vieta bija viņu starpā.
David a ngahmun gallang’u mol’ah akal touvin akiven phah nachan agei lhon in,
14 Un Dāvids uzkliedza tiem ļaudīm un Abneram, Nera dēlam, un sacīja: vai tu neatbildi Abner? Tad Abners atbildēja un sacīja: kas tu tāds esi, ka tu tā pret ķēniņu kliedzi?
Sepai hole Ner chapa Abner jah din, “Abner, kithouvin!” tin ahin samin ahile “Koi nahim?” tin Abner in adonbut in adong in ahi.
15 Tad Dāvids sacīja uz Abneru: vai tu neesi vīrs? Un kas tev ir līdzīgs iekš Israēla? Kāpēc tad tu savu kungu, to ķēniņu, neesi sargājis? Jo viens no tiem ļaudīm ir nācis, ķēniņu, tavu kungu, nonāvēt.
David in, “Aphai Abner, nangma milen, nahilou ong? Nanghi pasal nahi hilou ham? Israel lah’a hi nang tobang mimo koi umkha am? Ipi dinga nangman napu lengpa chu phatecha nahon tup lou ham? Ajeh chu mipi lah’a khat hi napu lengpa thatdin hungleh,
16 Tas nav labi, ko tu esi darījis; tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, jo jūs nāvi esat pelnījuši, tāpēc ka jūs savu kungu, Tā Kunga svaidīto, neesat labāki sargājuši. Un nu redzi, kur ķēniņa šķēps ir un tas ūdens biķeris, kas bija viņa galvas galā?
Hiche hi phaloubeh ahi! Pakai hingjing mina kasei ahi, nangle, lengpa athisa tobang nahi lhontai, ajeh chu nangman na pakai-pa naventup jou tah lou jeh in na losamtai. Napakai, naleng, Pakai thaonu a tengcha le alulhuna atwipai jong phaten koitup peh tangem?” tin ahin samin ahi.
17 Un Sauls pazina Dāvida balsi un sacīja: vai šī nav tava balss, mans dēls Dāvid? Un Dāvids sacīja: mana balss, mans kungs un ķēniņ.
Saul in David ogin ahi chu ahen, “Kachapa David chu nahilou haimo?” ahin tin ahile David in adonbutin, “Henge ka pakai le lengpa, Ibola ba nei chanle le ham? Ipi kabolset em? Kathepmona ipi ham?
18 Un viņš sacīja: kāpēc mans kungs savu kalpu tā vajā? Jo ko es esmu darījis un kāds ļaunums ir manā rokā?
19 Un nu klausi jel, mans kungs un ķēniņ, sava kalpa vārdus. Ja Tas Kungs tevi pret mani skubina, tad lai viņš ož upura dāvanu, bet ja cilvēku bērni to dara, tad tie lai ir nolādēti priekš Tā Kunga, tāpēc ka tie mani šodien izdzen, ka es nevaru palikt iekš Tā Kunga mantības, sacīdami: ej, kalpo svešiem dieviem.
Ahin tun ka pakai le ka lengpa nasohpa thusei hi ngaiyin, Pakaiyin kei douna’a natildoh ahi vangleh ka maicham eisan peh hen. Achuti louva mihem tildoh mai mai ahivangleh, ajao tapou Pakaiya konin gaosap changhen. Ajeh chu amahon kain muna konin ei kidal mang un, Hijeh chun Pakai mitetoh kaum khom thei tapoi, chule gamchom mite pathen houtan eitiuve.
20 Bet lai nu manas asinis pie zemes nekrīt tālu no Tā Kunga vaiga, jo Israēla ķēniņš ir izgājis vienu blusu meklēt, tā kā irbi medī uz kalniem.
Pathen’a konna gamla tah a gamdang mite ho gamsunga kathi ding hitam? Ipijeh a chu Israel lengpa chu uili khat holle a hugn kipatdoh ham? Ipi jeh a kei hi molsang vum'a lhanlha adal bang in eidal jeng ham?” atin ahi.
21 Tad Sauls sacīja: es esmu grēkojis, griezies atpakaļ, mans dēls Dāvid, jo es tev vairs ļauna nedarīšu, tāpēc ka mana dvēsele šodien ir dārga bijusi tavās acīs; redzi, es esmu aplam darījis un ļoti noziedzies.
Chuin Saul in, “Keiman kabol khel tai, inlam’ah hung kile tan, kachapa, keiman tukal nasugim taponge, tunin kahinkho hi nei hinghoi peh kit tai. Keima angol tobang chule suh khelna tamtah kana neitai,” tin Saul in ahin donbut’e.
22 Tad Dāvids atbildēja un sacīja: redz, še ir ķēniņa šķēps, lai tad viens no tiem puišiem nāk un to paņem.
David in, “Vo lengpa, Hichea hin na tengcha aume, Khangdong mikhat hinsol inlang hung la hen.
23 Bet Tas Kungs lai ikvienam maksā pēc viņa taisnības un pēc viņa uzticības; gan Tas Kungs tevi šodien manā rokā bija devis, bet es savu roku negribēju likt pie Tā Kunga svaidītā.
Pakaiyin midih le kitah neiho adungjuijin kipaman apehjin ahi. Tunin jong Pakaiyin nangma chu kei khutna eipehsa ahitan, hijongle keiman Pakai thaonusa lengpa chunga kakhut kalap lou hel ding ahi.
24 Un redzi, kā tava dvēsele šodien ir augsti turēta manās acīs, tā lai mana dvēsele augsti top turēta Tā Kunga acīs, un lai viņš mani izpestī no visām bēdām.
Ven tunia keima mitmua nangma hinkho manlu tah kahisah bang chun keima hinkho jong Pakai mitmun manlu tah hijeng henlang, Pakaiyin thoh hahsa kathohna changsea konin eihuhdoh tei teihen,” ati.
25 Tad Sauls sacīja uz Dāvidu: svētīts tu esi, mans dēls Dāvid, tiešām ko tu uzņemsies, to tu tiešām arī izvedīsi galā. Tad Dāvids gāja savu ceļu, un Sauls griezās atpakaļ uz savu vietu.
Chuphat in Saul jong chun David jah a, “Kachapa David nunnom in! Nanghin thil tamtah nahin bol ding chule nalolhin tei ding ahi,” ati. Hichun David jong ajotna ding langa akichen, Saul jong akho lama ahung kile kit tan ahi.
