< Pirmā Samuela 24 >

1 Un notikās, kad nu Sauls no Fīlistiem bija griezies atpakaļ, tad viņam teica un sacīja: redzi, Dāvids ir Enģedu tuksnesī.
Saul in Philistine mite agasat-a ahung kile jouvin, David En-gedi gamthip mun’ah aluttai tithu aseipeh tauvin ahi.
2 Tad Sauls ņēma trīstūkstoš izlasītus vīrus no visa Israēla un gāja meklēt Dāvidu ar viņa vīriem uz tiem mežu kazu kalniem.
Hijeh chun Saul in Israel mite jousea konin galsat them cheh mi sangthum akilhen doh’in David le amite holding in gam-kelcha umna songkol lang’ah aga hol tauvin ahi.
3 Un viņš nāca pie tiem avju laidariem ceļmalā; tur bija viena ala, un Sauls tanī iegāja savas kājas apsegt, bet Dāvids un viņa vīri sēdēja alas dibenā.
Saul chu ahunga ahile lampia kelngoi honlah khat agatoh khan, hiche laiya chun songkohom khat aumin, hikoma chu chomkhat kicholdo din aluttai, hiche songko sunga adan sungnung lang ma ma-a chu David le aloite kisella uma ahi.
4 Tad Dāvida vīri uz to sacīja: redzi, šī ir tā diena, par ko Tas Kungs tev ir sacījis: “Redzi, Es tavu ienaidnieku dodu tavā rokā, un tev būs viņam darīt, kā tev tīk.” Un Dāvids cēlās un nogrieza klusiņām vienu stūri no Saula svārkiem.
David aloihon ajah a guhthimin, “Tuhi nang dia phat kijen petcha ahi! Tunia hi Pakaiyin asei, ‘Keiman namel mapa chu nakhut’a kapeh doha, nangman naphatsah lamlama nabol ding ahi.’tia asei nikho chu tunia hi hung lhunga ahitai,” atiuve. Hijeh chun David jong akipatdoh in, kangchan akithol thol’in, Saul sangkhol chol mong chu aga-at tan peh tan ahi.
5 Bet pēc tam Dāvidam sirds par to lēca, ka viņš to stūri no Saula svārkiem bija nogriezis.
Ahin David in Saul sangkhol chol mong chu aga-at tan chu alungsunga nommo asan ahi.
6 Un viņš sacīja uz saviem vīriem: lai Tas Kungs mani no tā pasargā, ka es ko darītu savam kungam, Tā Kunga svaidītam, un savu roku pie viņa pieliktu, - jo viņš ir Tā Kunga svaidītais.
Hijeh chun amite jah’a, “Pakaiyin ahet ahi, hiche hi kanabol louding dol ahi, ajeh chu amahi ka pakai le kaleng ahi. Pakaiyin adeilou, ka Pakai le ka lengpa chunga hiche kabol hi alhendohsa le athaonu doudal kahi,” atin ahi.
7 Un Dāvids apsauca savus vīrus ar vārdiem un viņiem neļāva pret Saulu celties; un Sauls cēlās no tās alas un gāja pa ceļu.
Hijeh chun David in a sepaite chu atuhtang nah nah in, Saul chu atha sah tapon ahi. Saul athouvin songko adalha a, alampi’ah akiche phat- in,
8 Tad arī Dāvids cēlās un izgāja no alas un sauca Saulam pakaļ un sacīja: mans kungs un ķēniņ! Tad Sauls skatījās atpakaļ. Un Dāvids locīdadamies ar savu vaigu nometās zemē.
David ahung potdoh'in anungjuiyin asamin, “Ka pakai le lengpa!” atileh Saul ahung kihei phat’in ama jabolnan David tol’a abohkhup in chibai aboh in ahi.
9 Un Dāvids sacīja uz Saulu: kāpēc tu klausi cilvēku vārdiem, kas saka: redzi, Dāvids meklē tavu nelaimi?
Chule, hitin Saul jah’a asamin, “Ipibolla nangin mipiho thusei na ngaiya, keihin nang chu kasuhgenthei dana nagel ham?
10 Redzi, šodien tavas acis redz, ka Tas Kungs tevi šodien tai alā bija devis manā rokā. Un gan sacīja, lai es tevi nokauju, bet (mana roka) tevi žēloja, jo es sacīju: es nepielikšu savu roku pie sava kunga, jo viņš ir Tā Kunga svaidītais.
Tuni nikhotah jeng’a jong nangman namit tah in namun ahi, hichu atahbeh ahi. Ajeh chu Pakai in kei khotona noiyah songko sung jenga jong nakoijin ahi. Kamiteho phabep khat in katha ding hitam tia eidohuva, kana noplou ahi. Ipijeh inem itileh, ‘keiman ka lengpa sugenthei louding kahi-amahi Pakai thaonu sa ahi,’
11 Redzi jel, mans tēvs, redzi savu svārku stūri manā rokā; jo kad es to stūri no taviem svārkiem nogriezu, tad es tevi neesmu nokāvis. Atzīsti tad un redzi, ka manā rokā nav nedz ļaunuma nedz blēdības, un ka pret tevi neesmu grēkojis; taču tu meklē manu dvēseli paņemt.
Ven kapa, kakhutna ipi kachoi em? na sangkholchol among kachelhah chu bou kachoi ahibouve, nathat pong kate. Nasugenthei pong kate ti vetsahna’a keiman nangma kasuhgenthei lou ding chule nangin thading in nei dal le le jong lechun nachunga kachonset lou ding ahi,” ati.
12 Tas Kungs tiesās starp mani un tevi, tiešām Tas Kungs mani pie tevis atriebs, bet mana roka nebūs pret tevi.
“Pathen chu eini kaha ahetoh, athutan ahi. Ijemtia kei chunga nabolla ahile Pathen in gotna napeh ding ahi, ahinlah ken vang nang kasuhgenthei lou ding ahi.
13 Tā kā top teikts pēc veca sakāma vārda: no bezdievīgiem nāk bezdievība; bet mana roka nebūs pret tevi.
Thuchih luiyin khat in, ‘Miphalou hoa konin, thil phalou tohdoh in aume,’ ati. Hijeh chun nang dounan itihchan hijongle kakhut kalap louding ahi.
14 Pret ko tu, Israēla ķēniņ, esi izgājis? Kam tu dzenies pakaļ? Vienam nedzīvam sunim, vienai blusai!
Israel lengpa chu koipen nunga hung hija, koipen thunung nahin dal mong mong ham? Uicha thisa khat tou ham, uili khattou nung dal nahim?
15 Bet Tas Kungs būs par tiesnesi un tiesās starp mani un tevi, un redzēs un pārstāvēs manu tiesu un mani izglābs no tavas rokas.
Hijeh chu Pakai chu thutan in pang henlang, keile nang kikah’ah thutan pa hijing jeng hen,” ati.
16 Kad nu Dāvids bija beidzis šos vārdus uz Saulu runāt, tad Sauls sacīja: vai šī nav tava balss, mans dēls Dāvid? Un Sauls pacēla savu balsi un raudāja.
Chuin David in aseiding jouse asei jou phatin, Saul in ahin donbut in, “Thu hin sei a chu chapa David mong mong nahi hinam?” atin akap pantan ahi.
17 Un viņš sacīja uz Dāvidu: tu esi taisnāks nekā es. Jo tu man esi labu darījis, bet es tev ļaunu esmu atmaksājis.
Chule David koma aseiyin, “Nang hi kei sangin nadih e, ajeh chu keiman nachunga thilphalou jeng kabollin ahin nangman vang thilpha jeng in nei lethuh jing jenge,” atitai.
18 Un nu tu man šodien esi parādījis, ka tu pie manis esi labu darījis, kad Tas Kungs mani tavā rokā bija iedevis, bet tu mani neesi nokāvis.
“Henge, nangman hepina dihtah in tunin nei ngailun, nei tha theina ding laitah a jong neithat pon ahi.
19 Kad, kas savu ienaidnieku atrod, vai viņš tam liks staigāt pa labu ceļu? Lai Tas Kungs tev labu atmaksā par to, ko tu šodien pie manis esi darījis.
Hitobang hi mihem khat’in amelma pa ato khah’a ahile, damsella alhadoh mong mong ding hinam? Hijeh chun tunia kei dinga thilpha naboldoh jeh in, Pakaiyin thilpha nabolpeh teitei hen.
20 Un nu, redzi, es zinu, ka tu tiešām būsi par ķēniņu, un ka Israēla valstība stāvēs tavā rokā.
Chule tun keiman kichentah in kahetai, nangma Israelte leng nahung hitei tei ding ahi.
21 Tad zvērē nu man pie Tā Kunga, ka tu manu dzimumu pēc manis negribi izdeldēt, nedz iznīcināt manu vārdu no mana tēva nama.
Hijeh chun tunin Pakai minin kahenga kitep’in, ‘Kathi nungle kainsung jong na hinghoiya, kakhanggui le kachilhah jong nei hoi peh teijin!” ati.
22 Tad Dāvids zvērēja Saulam. Un Sauls gāja savās mājās, bet Dāvids un viņa vīri gāja uz augšu tai nepieejamā vietā.
Chuin David jong Saul koma akihahsel in, hichun Saul jong inlam ajon tan; David le asepai chengse akulpiu muna akaltou tauvin ahi.

< Pirmā Samuela 24 >