Pirmā Samuela 23
1 Un Dāvidam teica un sacīja: redzi, Fīlisti karo pret Ķeģilu un aplaupa klonus.
Kane owach ne Daudi niya, “Ne jo-Filistia kedo gi jo-Keila kendo giyako gik man e laru mar dino cham,”
2 Tad Dāvids vaicāja To Kungu un sacīja: vai man būs iet un Fīlistus kaut? Un Tas Kungs sacīja uz Dāvidu: ej, jo tu Fīlistus kausi un izglābsi Ķeģilu.
nopenjo Jehova Nyasaye niya, “Bende owinjore adhi kendo amonj jo-Filistia-gi?” Jehova Nyasaye nodwoke niya, “Dhiyo, mondo imonj jo-Filistia kendo ires Keila.”
3 Bet Dāvida vīri uz to sacīja: redzi, mēs bīstamies šeit iekš Jūda: kā mēs varētu iet uz Ķeģilu pret Fīlistu karapulkiem?
To jo-Daudi nowachone niya, “Ka Juda ka ema waluorie. Dobednwa machalo nade ka wadhi Keila mondo waked gi jolweny mag Filistia!”
4 Tad Dāvids vaicāja atkal To Kungu, un Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Celies, noej uz Ķeģilu, jo Es Fīlistus dodu tavā rokā.”
Daudi nopenjo Jehova Nyasaye kendo mi Jehova Nyasaye nodwoke ne, “Lor idhi Keila nimar adhi chiwo jo-Filistia e lweti.”
5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Ķeģilu un karoja pret Fīlistiem un aizdzina viņu lopus un sakāva tos lielā kaušanā. Tā Dāvids atpestīja Ķeģilas iedzīvotājus.
Omiyo Daudi gi joge nodhi Keila, mokedo gi jo-Filistia kendo opeyo jambgi. Nonego jo-Filistia mangʼeny mine oreso jo-Keila.
6 Bet kad Abjatars, Aķimeleka dēls, uz Ķeģilu bēga pie Dāvida, tad viņš nonāca ar to efodu savā rokā.
Koro Abiathar wuod Ahimelek nosebiro gi law mayom mar dolo miluongo ni efod e kinde mane oringo kodhi ir Daudi Keila.
7 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids bija nācis uz Ķeģilu, tad Sauls sacīja: Dievs to nodevis manā rokā, jo viņš ir ieslēgts, ka tas nācis pilsētā, kur aizšaujami vārti.
Nowach ne Saulo ni Daudi nosedhi Keila, omiyo nowacho niya, “Nyasaye osechiwe e lweta, nimar Daudi osetwere owuon ka odonjo e dala man-gi rangeye kod lodi.”
8 Tad Sauls sasauca tos ļaudis uz karu, ka tie noietu uz Ķeģilu, Dāvidu ar viņa vīriem aplenkt.
Omiyo Saulo noluongo joge duto makedo ne lweny, mondo gilor gidhi Keila kendo gigengʼ ne Daudi gi joge.
9 Kad nu Dāvids nomanīja, ka Sauls šo ļaunumu pret viņu slepeni bija apņēmies, tad viņš sacīja uz priesteri Abjataru: nes to efodu šurp.
Kane Daudi owinjo ni Saulo chano yor yude nowachone Abiathar jadolo niya, “Kel law akor mar law mayom mar dolo miluongo ni efod.”
10 Un Dāvids sacīja: Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps to dzirdējis, ka Sauls domā uz Ķeģilu nākt, to pilsētu samaitāt manis dēļ.
Daudi nowacho niya, “Yaye Jehova Nyasaye ma Nyasach Israel, jatichni osewinjo gadiera ni Saulo chano biro Keila mondo oketh dala nikech an.
11 Vai Ķeģilas namnieki mani nodos viņa rokā? Vai Sauls arī nāks lejā, kā Tavs kalps dzirdējis? Kungs, Israēla Dievs, saki to jel Savam kalpam. Tad Tas Kungs sacīja: viņš nonāks lejā.
Bende jo-Keila nochiwane? To bende Saulo biro biro ka kaka jatichni osewinjo? Yaye Jehova Nyasaye ma Nyasach Israel, nyis jatichni.” Eka Jehova Nyasaye nodwoko niya, “Obiro biro.”
12 Un Dāvids sacīja: vai tad Ķeģilas namnieki mani un manus vīrus nodos Saula rokā? Tad Tas Kungs sacīja: nodos.
Daudi nopenjo kendo niya, “Jo-Keila biro chiwa kaachiel gi joga ne Saulo.” To Jehova Nyasaye nowacho niya, “Gibiro timo kamano.”
13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija pie sešsimt, un tie izgāja no Ķeģilas un gāja, kur varēdami. Un kad Saulam sacīja, ka Dāvids no Ķeģilas aizbēdzis, tad viņš palika neizgājis.
Omiyo Daudi gi joge maromo mia auchiel, nowuok Keila mine giwuotho koni gi kocha ka gisiko gidar. Kane Saulo owinjo ni Daudi nosetony mowuok Keila ne ok odhi kuno.
14 Un Dāvids mita tuksnesī nepieejamās vietās un palika uz kalniem Zifas tuksnesī. Un Sauls to meklēja vienmēr, bet Dievs to nedeva viņa rokā.
Daudi nodak e kuonde mag pondo manie thim kendo e gode mag Thim Zif; odiechiengʼ ka odiechiengʼ Saulo ne osiko ka dware, to Nyasaye ne ok oketo Daudi e lwete.
15 Un Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, viņa dzīvību meklēt; un Dāvids bija Zifas tuksneša silā.
Kane Daudi ni Horesh man e thim Zif noyudo wach ni Saulo nosewuok mondo otiek ngimane.
16 Tad Jonatāns, Saula dēls, cēlās un gāja pie Dāvida silā un stiprināja viņa roku iekš Dieva,
To Jonathan wuod Saulo nodhi Horesh ir Daudi mokonye koduogo chunye mondo oyud teko moa kuom Nyasaye.
17 Un sacīja uz to: nebīsties, jo mana tēva Saula roka tevi neatradīs, un tu tapsi Israēlim par ķēniņu, un es būšu tas tuvākais pie tevis, un to mans tēvs Sauls arī gan zina.
Nowacho niya, “Kik iluor. Saulo wuora ok bi timi gimoro. Ibiro bedo ruodh Israel, to an abiro bedo jalupni. Kata Saulo wuora ongʼeyo mano.”
18 Un tie abi derēja derību Tā Kunga priekšā, un Dāvids palika tai silā, bet Jonatāns gāja uz savām mājām.
Kargi ji ariyogi negisingore e nyim Jehova Nyasaye. Eka Jonathan nodhi dala to Daudi to nodongʼ Horesh.
19 Tad Zifas ļaudis nogāja pie Saula uz Ģibeju un sacīja: vai Dāvids neslēpjas pie mums silā nepieejamās vietās, uz Aķilas pakalna, kas tuksnesim pa labo roku?
Jo-Zif nodhi Gibea ir Saulo mi giwachone ne, “Donge Daudi opondo kuomwa e kuonde pondo Horesh ewi got Hakila, mantie yo milambo mar Jeshimon?
20 Nu tad, ķēniņ, nāc tūdaļ it pēc tava sirds prāta, jo mums pienākas, viņu nodot ķēniņa rokā.
Koroni, yaye Ruoth, inyalo biro sa moro amora midwaro biroe, to obiro bedo wachwa mondo wachiwe ne ruoth.”
21 Tad Sauls sacīja: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs par mani esat apžēlojušies.
Saulo nodwoko niya, “Jehova Nyasaye mondo ogwedhu kuom timona maber.
22 Ejat jel, ņemiet vēl vērā, skatāties un izlūkojiet viņa vietu, kur viņa pēdas būs, un kas viņu tur ir redzējis; jo man ir sacīts, ka viņš ļoti gudrs.
Dhiuru kendo umed ikoru. Nonuru mondo ungʼe kuma Daudi jadhiyoe kod ngʼat mosenene kuno. Gisenyisa ni en ngʼama yoreyore ahinya.
23 Tāpēc izraugāt un izlūkojiet visas malas, kur viņš slēpjās; tad nāciet atkal pie manis ar īstu vēsti, tad es jums iešu līdz. Un ja viņš šai zemē būs, tad es viņam dzīšos pakaļ starp visiem tūkstošiem iekš Jūda.
Nonuru konde duto mopondoe gi kuonde duto motiyogo, eka uduogna wach mobidhore. Bangʼe anadhi kodu; ka dipo ni en kanyo, to abiro dware e dhoudi duto mag Juda.”
24 Tad tie cēlās un nogāja uz Zifu Saulam pa priekšu. Bet Dāvids un viņa vīri turējās Maona tuksneša klajumā, pa labo roku tuksnesim.
Kuom mano ne giwuok mi gidhi Zif motelone Saulo. Daudi gi joge to ne ni e Thim Maon man Araba yo milambo mar Jeshimon.
25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja, viņu meklēt. Bet Dāvidam tapa ziņa dota, un viņš nogāja uz to lielo akmeni un palika Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš Dāvidam dzinās pakaļ pa Maona tuksnesi.
Saulo gi joge nochako dwero, ka nowach ne Daudi wachno, nolor mwalo e lwanda mi nobet e Thim man Maon. Kane Saulo owinjo ma, nodhi e Thim man Maon kolawo Daudi.
26 Un Sauls gāja šai kalna pusē, un Dāvids ar saviem vīriem viņā kalna pusē. Tad Dāvids steidzās no Saula bēgt, bet Sauls ar saviem vīriem Dāvidu un viņa vīrus aplenca, gribēdams tos sagūstīt.
Saulo ne dhi e bath got konchiel to Daudi gi joge ne ni e bathe kumachielo, ka giringo mondo gi yomb Saulo. Ka Saulo gi jolwenje ne chiegni juko Daudi gi joge mondo gimakgi,
27 Bet viens vēstnesis nāca pie Saula sacīdams: steidzies un ej, jo Fīlisti zemē ielauzušies.
jaote nobiro ir Saulo, mowacho niya, “Bi piyo! Jo-Filistia osebiro monjo piny.”
28 Un Sauls griezās atpakaļ no Dāvida pakaļdzīšanās un gāja pret Fīlistiem; tāpēc šī vieta top nosaukta Zela-Maklekot (šķiršanās akmens).
Eka Saulo noweyo lawo Daudi mi odhi rado gi jo-Filistia. Mano emomiyo iluongo kanyo ni Sela Hamalekoth.
29 Un Dāvids aizgāja no turienes un palika Enģedos nepieejamās vietās.
To Daudi nodhi malo koa kanyo modak e kuonde pondo mag En Gedi.
