Pirmā Samuela 23
1 Un Dāvidam teica un sacīja: redzi, Fīlisti karo pret Ķeģilu un aplaupa klonus.
Nihcae mah David khaeah, Khenah, Philistinnawk mah Keilah vangpui to tuk o moe, cang atithaih ahmuen doeh lomh pae o, tiah thuih pae o.
2 Tad Dāvids vaicāja To Kungu un sacīja: vai man būs iet un Fīlistus kaut? Un Tas Kungs sacīja uz Dāvidu: ej, jo tu Fīlistus kausi un izglābsi Ķeģilu.
To pongah David mah Angraeng khaeah, Hae Philistin kaminawk hae caeh moe, ka tuk han maw? tiah lokdueng. Angraeng mah David khaeah, Caeh ah, Philistin kaminawk to tuh loe, Keilah vangpui to pahlong ah, tiah a naa.
3 Bet Dāvida vīri uz to sacīja: redzi, mēs bīstamies šeit iekš Jūda: kā mēs varētu iet uz Ķeģilu pret Fīlistu karapulkiem?
Toe David ih kaminawk mah anih khaeah, Khenah aicae loe Judah prae ah mataeng doeh zithaih hoiah ka oh o; Keilah vangpui ah caeh moe, Philistin misatuh kaminawk to a tuk o nahaeloe, kawkruk maw zii o tih, tiah a naa o.
4 Tad Dāvids vaicāja atkal To Kungu, un Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Celies, noej uz Ķeģilu, jo Es Fīlistus dodu tavā rokā.”
To pacoengah David mah Angraeng to lokdueng let bae; Angraeng mah anih khaeah, Angthawk loe, Keilah ah caeh tathuk ah; Philistin kaminawk to na ban ah kang paek han, tiah a naa.
5 Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Ķeģilu un karoja pret Fīlistiem un aizdzina viņu lopus un sakāva tos lielā kaušanā. Tā Dāvids atpestīja Ķeģilas iedzīvotājus.
To pongah David hoi anih ih kaminawk loe Keilah ah caeh o moe, Philistinnawk to tuk o pacoengah, im ah pacah ih moinawk to lomh pae o. Philistin kami paroeai hum o moe, Keilah ah kaom kaminawk to pahlong o.
6 Bet kad Abjatars, Aķimeleka dēls, uz Ķeģilu bēga pie Dāvida, tad viņš nonāca ar to efodu savā rokā.
Ahimelek capa Abiathar loe David khaeah Keilah ah cawnh naah, angmah ih khukbuen maeto hoiah ni angzoh.
7 Kad nu Saulam sacīja, ka Dāvids bija nācis uz Ķeģilu, tad Sauls sacīja: Dievs to nodevis manā rokā, jo viņš ir ieslēgts, ka tas nācis pilsētā, kur aizšaujami vārti.
David Keilah vangpui ah angzoh, tiah Saul mah thaih. To naah Saul mah, Sithaw mah anih to ka ban ah paek boeh, khongkha hoi takraenghaih thing kaom vangpui thungah akun boeh pongah, athung ah pa-ung caeng tih boeh, tiah a poek.
8 Tad Sauls sasauca tos ļaudis uz karu, ka tie noietu uz Ķeģilu, Dāvidu ar viņa vīriem aplenkt.
To pongah Saul mah Keilah ah caeh tathuk moe, David hoi anih ih kaminawk to takui khoep hanah, angmah ih misatuh kaminawk boih to kawk.
9 Kad nu Dāvids nomanīja, ka Sauls šo ļaunumu pret viņu slepeni bija apņēmies, tad viņš sacīja uz priesteri Abjataru: nes to efodu šurp.
Saul mah hum han pacaeng, tiah David mah panoek naah, qaima Abiathar khaeah, khukbuen to hae ah na sin ah, tiah a naa.
10 Un Dāvids sacīja: Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps to dzirdējis, ka Sauls domā uz Ķeģilu nākt, to pilsētu samaitāt manis dēļ.
David mah, Aw Israel Angraeng Sithaw, kai pongah Saul mah Keilah vangpui phraek hanah angzoh boeh, tiah na tamna mah kahoih ah ka thaih.
11 Vai Ķeģilas namnieki mani nodos viņa rokā? Vai Sauls arī nāks lejā, kā Tavs kalps dzirdējis? Kungs, Israēla Dievs, saki to jel Savam kalpam. Tad Tas Kungs sacīja: viņš nonāks lejā.
Keilah vangpui ih kaminawk mah kai hae anih ban ah na paek o tih maw? To tih ai boeh loe na tamna mah thaih ih lok baktih toengah, Saul to angzo tathuk tih maw? Aw Israel Angraeng Sithaw, na tamna khaeah tahmenhaih hoiah na thui ah, tiah a naa. To naah Angraeng mah, Anih loe angzo tathuk tih, tiah a naa.
12 Un Dāvids sacīja: vai tad Ķeģilas namnieki mani un manus vīrus nodos Saula rokā? Tad Tas Kungs sacīja: nodos.
To naah David mah, Keilah ih kaminawk mah kai hoi kaimah ih kaminawk hae Saul ban ah paek o tih maw? tiah a dueng let bae. To naah Angraeng mah, nihcae mah nang to paek o tih, tiah a naa.
13 Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija pie sešsimt, un tie izgāja no Ķeģilas un gāja, kur varēdami. Un kad Saulam sacīja, ka Dāvids no Ķeģilas aizbēdzis, tad viņš palika neizgājis.
To pongah David hoi angmah ih kami cumvai taruktonawk loe angthawk o moe, Keilah vangpui to tacawt o taak; nihcae loe a caeh o thaih karoek to caeh o; David loe Keilah vangpui hoiah loih ving boeh, tiah Saul mah thaih naah, angmah to loe caeh ai.
14 Un Dāvids mita tuksnesī nepieejamās vietās un palika uz kalniem Zifas tuksnesī. Un Sauls to meklēja vienmēr, bet Dievs to nedeva viņa rokā.
David loe praezaek ih thlungkhaw thungah anghawk moe, Ziph praezaek mae thungah oh. Saul mah anih to ni thokkruek pakrong, toe Sithaw mah anih to Saul ban ah paek ai.
15 Un Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, viņa dzīvību meklēt; un Dāvids bija Zifas tuksneša silā.
David Ziph praezaek taw thungah oh naah, Saul loe anih hinghaih lak hanah angzoh, tiah David mah panoek.
16 Tad Jonatāns, Saula dēls, cēlās un gāja pie Dāvida silā un stiprināja viņa roku iekš Dieva,
Saul capa Jonathan loe taw thungah David khaeah caeh, Sithaw mah anih ih ban thacaksak.
17 Un sacīja uz to: nebīsties, jo mana tēva Saula roka tevi neatradīs, un tu tapsi Israēlim par ķēniņu, un es būšu tas tuvākais pie tevis, un to mans tēvs Sauls arī gan zina.
Anih khaeah, Zii hmah; kam pa Saul mah nang to hnu mak ai; nang loe Israel kaminawk nuiah siangpahrang ah na om ueloe, kai loe nang pacoengah hnetto haih ah ni ka om tih; hae hae kam pa Saul mah doeh panoek, tiah a naa.
18 Un tie abi derēja derību Tā Kunga priekšā, un Dāvids palika tai silā, bet Jonatāns gāja uz savām mājām.
Nihnik loe Angraeng hmaa ah lokkamhaih sak hoi; to pacoengah Jonathan loe angmah im ah amlaem, David loe taw thungah oh poe.
19 Tad Zifas ļaudis nogāja pie Saula uz Ģibeju un sacīja: vai Dāvids neslēpjas pie mums silā nepieejamās vietās, uz Aķilas pakalna, kas tuksnesim pa labo roku?
Ziph kaminawk loe Saul khaeah Gibeah ah caeh o moe, anih khaeah, David loe kaicae ohhaih Jeshimon vangpui aloih bangah kaom, Hakilah mae, taw thung ih thlungkhaw thungah na ai maw anghawk?
20 Nu tad, ķēniņ, nāc tūdaļ it pēc tava sirds prāta, jo mums pienākas, viņu nodot ķēniņa rokā.
To pongah Aw siangpahrang, na koeh nahaeloe vaihi angzo tathuk ah, anih to siangpahrang ban ah paek thai hanah kang bomh o han, tiah a naa o.
21 Tad Sauls sacīja: svētīti jūs esat Tam Kungam, ka jūs par mani esat apžēlojušies.
Saul mah, Kai nang tahmen o pongah, Angraeng mah tahamhoihaih na paek o nasoe.
22 Ejat jel, ņemiet vēl vērā, skatāties un izlūkojiet viņa vietu, kur viņa pēdas būs, un kas viņu tur ir redzējis; jo man ir sacīts, ka viņš ļoti gudrs.
Caeh oh loe, toksak hanah amsak oh; David loe naa ah maw anghawk, to ah anih hnu kami oh maw, tiah panoek hanah khen oh; anih loe aling kop parai, tiah ang thuih o.
23 Tāpēc izraugāt un izlūkojiet visas malas, kur viņš slēpjās; tad nāciet atkal pie manis ar īstu vēsti, tad es jums iešu līdz. Un ja viņš šai zemē būs, tad es viņam dzīšos pakaļ starp visiem tūkstošiem iekš Jūda.
To pongah anih anghawkhaih ahmuen to kahoih ah khet bit pacoengah, kai khaeah angzo o let ah, to naah nangcae hoi nawnto kang zoh han; anih prae thungah om nahaeloe, Judah acaengnawk thungah ka pakrong boih han, tiah a naa.
24 Tad tie cēlās un nogāja uz Zifu Saulam pa priekšu. Bet Dāvids un viņa vīri turējās Maona tuksneša klajumā, pa labo roku tuksnesim.
To pongah nihcae loe angthawk o moe, Saul hmaa ah Ziph taw ah caeh o; toe David loe Jeshimon aloih bang ih azawn ah kaom Moan, praezaek ah angmah ih kaminawk hoi nawnto oh o.
25 Un Sauls ar saviem vīriem gāja, viņu meklēt. Bet Dāvidam tapa ziņa dota, un viņš nogāja uz to lielo akmeni un palika Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš Dāvidam dzinās pakaļ pa Maona tuksnesi.
Saul hoi a taengah kaom kaminawk mah anih to pakrong o. To kawng to David khaeah thuih pae o; to naah anih loe lungsong ohhaih ahmuen ah caeh tathuk moe, Moan praezaek ah oh. Saul mah to lok to thaih naah, David patom hanah Moan praezaek ah a caeh.
26 Un Sauls gāja šai kalna pusē, un Dāvids ar saviem vīriem viņā kalna pusē. Tad Dāvids steidzās no Saula bēgt, bet Sauls ar saviem vīriem Dāvidu un viņa vīrus aplenca, gribēdams tos sagūstīt.
Saul mae maeto bangah caeh naah, David hoi a taengah kaom kaminawk loe Saul khae hoiah karangah cawnh o moe, mae kalah maeto bangah oh o; Saul hoi anih ih misatuh kaminawk mah, David hoi a taengah kaom kaminawk to naeh hanah takui o khoep, to pongah David mah karangah amsak moe, Saul to cawnhtaak ving.
27 Bet viens vēstnesis nāca pie Saula sacīdams: steidzies un ej, jo Fīlisti zemē ielauzušies.
Toe Saul khaeah laicaeh maeto angzoh, Philistinnawk mah prae to tuk o boeh pongah, karangah angzo ah, tiah a naa.
28 Un Sauls griezās atpakaļ no Dāvida pakaļdzīšanās un gāja pret Fīlistiem; tāpēc šī vieta top nosaukta Zela-Maklekot (šķiršanās akmens).
To naah Saul mah David to patom ai ah, Philistinnawk tuk hanah patom lat. To pongah to ahmuen to Sela-Hammahlekoth, tiah kawk o.
29 Un Dāvids aizgāja no turienes un palika Enģedos nepieejamās vietās.
David loe to ahmuen hoiah caeh moe, En-Gedi misa abuephaih ahmuen ah khosak.
