Pirmā Samuela 21

1 Tad Dāvids nāca uz Nobu pie priestera Aķimeleka, un Aķimeleks gāja Dāvidam drebēdams pretī un uz to sacīja: kāpēc tu nāci viens pats, un neviena tev nav līdz?

Hagi Nopu kumate pristi ne' Ahimelekintega Deviti'a vu'ne. Hagi Ahimeleki'a Deviti'ma negeno'a antri nehuno, Nahigenka kavega vahera ovarenka kagrakera neane.

2 Tad Dāvids sacīja uz priesteri Aķimeleku: ķēniņš man kādu lietu ir pavēlējis un uz mani sacījis: lai neviens nekā nezin no tās lietas, par ko es tevi esmu sūtījis, un ko es tev esmu pavēlējis; un saviem puišiem es esmu pavēlējis, tai un tai vietā uz mani gaidīt.

Higeno Deviti'a ana pristi nera kenona hunteno, Kini ne'mo'a mago'a eri'zanke hunanteno anage hu'ne, Amama hugantoa zamofo kea mago'mo'a ontahino huno hu'ne. Hagi sondia vaheni'a huzamante'noanki'za emanihoma huzamante'nore emani'nenage'na vugahue.

3 Nu tad, kas tev ir pie rokas? Dod man kādas piecas maizes, vai, kas atrodas.

Hagi mago'a ne'zama ante'nenunka 5fu'a breti kona namige, mago'a ne'zama me'neniana amne namigahane.

4 Tad tas priesteris Dāvidam atbildēja un sacīja: še man nav ikdienišķas maizes pie rokas, bet vien tās svētās maizes; ja tikai tie puiši no sievām būs noturējušies.

Hianagi Pristi ne'mo'a Devitina kenona hunteno, Nagra mago'a amane bretia onte'noanki, ruotage'ma hu'nea bretige me'neanki sondia vahekamo'zama ama kenage'ma a'nenema omase'nesnagenka amane ome zami'nanke'za negahaze.

5 Tad Dāvids tam priesterim atbildēja un uz to sacīja: tiešām, sievas no mums ir nost bijušas vakar un aizvakar, kamēr es izgāju, un to puišu lietas bija svētas. Lai nu tas ceļš gan nav svēts, tomēr tas šodien taps svētīts caur to ieroci.

Higeno Deviti'a kenona'a amanage huno asami'ne, Kagesa ontahio, maka zupa hate'ma nevuta sondia vahe'nimo'za a'nanenena nomasazanki'za agru hu'naze. Ana hu'neankita menina e'nonana ruotge eri'zante enonankita, agru hu'none.

6 Tad tas priesteris tam deva svētu maizi, tāpēc ka citas maizes tur nebija, kā vien tās priekšliekamās maizes, kas no Tā Kunga vaiga bija atņemtas, ka atkal jaunas taptu uzliktas tai dienā, kad viņas tiek atņemtas.

Hagi ne'zana omanegeno ana pristi ne'mo'a seli mono nompima Ra Anumzamofo avugama amuhoma hu'nea bretima erinenteno, zasi'ma hia ruotge bretima eri ante'neana Devitina eri ami'ne (Matiu 12:3-4, Maki 2:25-26, Luku 6:3).

7 Un tur bija viens vīrs no Saula kalpiem tai dienā ieslēgts Tā Kunga priekšā, un viņa vārds bija Doēgs, viens Edomietis, virsnieks pār Saula ganiem.

Hagi ana zupa ana seli mono nompina Idomu ne' Doekie nehaza ne' Soli bulimakao afute kegavama nehaza vahe'mokizmi ugota kva ne'mo ofa hu'naku umani'neno negegeno, ana zana pristi ne'mo'a hu'ne.

8 Un Dāvids sacīja uz Aķimeleku: vai tavā rokā nav kāds šķēps vai zobens? Jo es nedz savu zobenu nedz savas bruņas neesmu līdzi ņēmis, tāpēc ka ķēniņa lieta bija steidzama.

Hagi Deviti'a amanage huno Ahimelekinkura hu'ne, Bainati kazinknone kevenena ontenampi? Kini nemo'a ame hunka vuo hige'na bainati kazinknone kevenena e'ori e'noe.

9 Tad tas priesteris sacīja: Fīlista Goliata zobens, ko tu ozolu ielejā nokāvi, redzi, tas ir še vienā drēbē ietīts aiz efoda; ja tu to gribi, tad ņem, jo te cita nav kā tas vien. Tad Dāvids sacīja: cita tāda nav, dod man to.

Hagi pristi ne'mo'a asamino, Magore huno omaneneanki Filistia ne' Goliatima Ela agupofima ahe'nana nemofo bainati kazinke me'ne. Tavravefi antegafite'na pristi vahe'mo'zama zamamizare'ma nentaniza kukenamofo amefi antogeno me'ne. Hagi kagrama erinaku'ma hanunka erio huno higeno, Deviti'a kenona huno, Mago'a bainati kazimo'a amanahura osu'neanki amne erinamio.

10 Un Dāvids cēlās un bēga tai dienā no Saula un nāca pie Aķisa, Gatas ķēniņa.

Hagi ana knazupa Deviti'a Solinku kore huno freno Gati kini ne' Akisinte vu'ne.

11 Tad Aķisa kalpi uz to sacīja: vai šis nav Dāvids, tās zemes ķēniņš? Vai no tā netapa dziedāts ar stabulēm un sacīts: Sauls tūkstošus kāvis, bet Dāvids desmit tūkstošus.

Hianagi Akisi eri'za vahe'mo'za Deviti'ma nege'za, Ama nera kini ne' Devitimpi, avoma re'za zagamema nehu'za, Soli'a 1 tauseni'a vahe zamahegeno, Deviti'a 10 tauseni'a vahe zamahe'ne hu'zama hu'naza nere hu'za hu'naze.

12 Un Dāvids šos vārdus ņēma pie sirds un bijās ļoti no Aķisa, Gatas ķēniņa.

Hagi ana nanekema Deviti'ma nentahino'a Gati kini ne' Akisi'ma ahe zankura tusi'a koro hu'ne.

13 Tāpēc viņš izlikās ārprātīgs priekš viņu acīm un kā traks apakš viņu rokām kasīja vārtu durvis, un siekalas tam notecēja bārdā.

Ana hu'negu Devitia ana kini ne'ene eri'za vahe'amokizmi zamavufina haviza huno negi vahe sampreno ufre kafantera azanu avona negreno, agipintira agrena ampritregeno agi azokatega zuzu huno afra afra hu'ne.

14 Tad Aķis sacīja uz saviem kalpiem: raugi, jūs redzat, ka tas vīrs ir traks, kāpēc jūs to pie manis esat atveduši?

Hagi kini ne' Akisi'ma negeno'a amanage huno eri'za vahe'a zamasami'ne, Na'a higeta tamagra neginagi vahera avreta nagritega e'naze?

15 Vai man traku nav diezgan, ka jūs šo pie manis esat atveduši, manā priekšā trakot, - vai tad tam būs nākt manā namā?

Hagi rama'a amanahu negi vahera mani'nazanki'na, na'a hanige'na noni'afina atre'nugeno manigahie? Nehuno Akisi'a atregeno Deviti'a vu'ne.