Pirmā Samuela 20
1 Tad Dāvids bēga no Najotas pie Rāmatas, un nāca un sacīja Jonatāna priekšā: ko es esmu darījis, kas ir mans noziegums un kas ir mani grēki tava tēva priekšā, ka viņš manu dzīvību meklē?
David chu Ramah gam'a Naioth a konin ajamdoh’in, Jonathan kom ajonin, “Ipi kabol’a, Ipi kabol khel hitam? Itobang gitlouna ipi um’a napan tha dinga eihol le le ham?” ati.
2 Tad tas uz viņu sacīja: lai Dievs pasargā, tu nemirsi! Redzi, mans tēvs nedara ne lielu ne mazu lietu, ko viņš man papriekš nesacītu, kādēļ tad mans tēvs šo lietu priekš manis būtu apslēpis? Tas tā nav.
Jonathan in, “Hichu dihlou ahi, nangma thipon nate, abol ding jouse thilneo hihen lang thil len hijongleh kei hetlouvin ima abolji poi, eihetsah jinai. Kapan hitobang thil hohi, kakoma aselguh louhel ding ahi,” tin ana nelkal in ahi.
3 Tad Dāvids turklāt vēl zvērēja un sacīja: tavs tēvs labi zina, ka es žēlastību esmu atradis priekš tavām acīm, tāpēc viņš domā, lai Jonatāns no tā nekā nezina, ka tas par to nenoskumstas. Bet patiesi, tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo un tava dvēsele dzīvo, viens solis vien ir starp mani un nāvi.
Chuin David in Jonathan masang ah akihahsellin, “Napan iki golngai lhon hi kichentah’a ahetsoh kei ahi, hijeh chun amale ama akihouvin, Jonathan hetsah da tange, ipibolla alung kasuhnat ding ham? Ahinlah hingjing Pakai le nangma min pana kasei ahi keima le thina kikah hi kal khat seh bou uma ahi!” ati.
4 Un Jonatāns sacīja uz Dāvidu: ko tava dvēsele vēlās, to es tev darīšu.
Jonathan in, “Ipi ti kakithopi thei ding ham neiseipeh in,” ati.
5 Un Dāvids sacīja uz Jonatānu: redzi, rītu ir jauns mēnesis, un man būtu ar ķēniņu pie galda jāsēž un jāēd, tad nu palaid mani, ka es laukā apslēpjos līdz trešās dienas vakaram.
David in adonbut in, “Jing nikho hi lhathah kut ahin, lengpa to ankong umkhom dingdol kahi, ahin keima jing nikho tengle loulaiya kakisela hichea chu nithum chan na nilhah tokah’a kaumden ding ahi,” ati.
6 Ja tavs tēvs pēc manis vaicās, tad saki: Dāvids mani lūgdams lūdzis, ka varētu steigšus noiet uz savu pilsētu Bētlemi, jo tur ir tas gadskārtīgais upuris visiem tiem radiem.
“Napan hoiya che ham tia nahin doh’a ahileh, Bethlehem ain’ah kumseh kilhaina bol dingin kakom ah phalna athum’in ache’e tin seipeh in,” ati.
7 Ja nu viņš tā sacīs: tas ir labi, - tad tavam kalpam būs miers. Bet ja viņš par to apskaistās, tad tu vari zināt, ka viņš ļaunu apņēmies.
“Aman ‘Aphai!’ atia ahileh, thu anome ti nahet ding ahi. Ahinlah alung ahanna alung alhaso khah’a ahile, eithanom ahi ti nahet ding ahi.
8 Dari tad žēlastību pie sava kalpa, jo tu ar savu kalpu Tā Kunga derību esi derējis. Bet ja kāds noziegums ir pie manis, tad nokauj tu mani, kāpēc tu mani vēl gribētu vest pie sava tēva?
Lungset tah in hiti chun neibolpeh in, thengsel’a kahenga Pakai ang’a nakitepna nit’in. amavang napa douna a themmo kahile nangmatah’in neithat jengin. Ahinlah nei joulhep hih beh in,” ati.
9 Tad Jonatāns sacīja: lai tas ne mūžam tev nenotiek, ja es tiešām atzītu, ka mans tēvs būtu apņēmies tev ļaunu darīt, ka es tev to nesacītu!
Jonathan in, “Hitobang chu agel in geldan, kapan chutobang’a nangma tha nading lunggel neocha hijongle anei mong’a ahile, nang kahin mahetsah tei ding ahi,” ati.
10 Tad Dāvids sacīja uz Jonatānu: kas man to sacīs, kad tavs tēvs tev bargi atbildēs?
Chuin David in, “Napa alunghang’e ahiloule alunghang poi tichu ken iti kahet thei ding ham?” tin adong in ahi.
11 Tad Jonatāns sacīja uz Dāvidu: nāc, ejam laukā. Un tie izgāja abi divi uz lauku.
Jonathan in adonbut’in, “Hungin loulai langa khun gapotdoh hite,” ati. Chule polam’ah akijotdoh khom lhonin ahi.
12 Tad Jonatāns sacīja uz Dāvidu: Kungs, Israēla Dievs, ja es no sava tēva būšu izklausījis ap šo laiku rītu vai parītu, un redzi, kad tas ir labi priekš Dāvida, un es tad pie tevis nesūtu un tev no tā ziņas nedodu,
Chuti chun Jonathan in David komah, “Pakai Israel Pathen chu ahettohsah hijeng hen! Keiman jing tuphat don ahilouleh nithum joutengle, kappa dongin katin, nachung alungdam nah le thu kahin thot ding,
13 Tad lai Tas Kungs Jonatānam šā un tā dara. Bet ja mans tēvs ko ļaunu pret tevi ir apņēmies, tad es tev par to arī ziņu došu, un tevi palaidīšu, ka tu ar mieru vari aiziet. Un lai tad Tas Kungs ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar manu tēvu.
“Ahinlah ijem tia kappa alunghan’a nangma tha tei ding nagot’a, nangma na hindohtei tei nadinga keiman nahenga kaseipeh masat’a kasolmang lou poupouva ahileh Pakaiyin Jonathan kiti keima hi eibolsejo hen ahilou jongle eithat jeng hen. Pakaiyin kapa ana umpi bangin nang jong naumpi hen,” ati.
14 Un kaut tu, kamēr es vēl dzīvoju, kaut tu pie manis parādītu Tā Kunga žēlastību,
“Neingailut monga ahileh, kahinkho aumlai sungsen Pakai ngailutna sangtah in nei ngailun. Ahinlah kathia ahileh,
15 Un kad es mirstu, ne mūžam neatrautu savu žēlastību no mana nama, arī tad ne, kad Tas Kungs Dāvida ienaidniekus visus no zemes izdeldēs.
Kainsung mite din tahsan umtah ngailutna sangtah in hin ngailun chule Pakaiyin nagalmite jouse jong leiset a konin suhmang gamkei hen,” ati.
16 Tā Jonatāns derēja derību ar Dāvida namu. Un Tas Kungs ir piemeklējis Dāvida ienaidniekus.
Hijeh chun Jonathan in David toh kitepna khat asemin, “Pakaiyin nagalmite jouse asugam keihen!” ati.
17 Un Jonatāns Dāvidu vēl reiz apzvērināja viņu mīlēdams, jo tas viņu mīlēja, itin kā savu dvēseli.
Chule Jonathan in David chu ama aki ngailut bang banga angailut jeh chun, David in jong angailut din akitepsah kit tan ahi.
18 Un Jonatāns uz viņu sacīja: rītu ir jauns mēnesis, tad pēc tevis vaicās, jo tava vieta, kur tu sēdi, būs tukša.
Chuin Jonathan in, “Jing nikho le lhathah kut kimang ding ahin, natouna dokhang a-on jeh’a nakiholmo ding ahi,” ati.
19 Bet trešā dienā nonāc drīz un ej uz to vietu, kur tu biji paslēpies darba dienā, un apsēdies pie Azel akmens.
“Athaini nilhah lam leh, tumasanga nakiselji na mun songpi pang mama’a chun che in lang gakisel tan.
20 Tad es trīs bultas šaušu tam sānis, tā kā mērķī šaudams.
Chule keima kahungdoh’a doikhat neibanga, thalchang thum hiche panga chu kahinkap ding ahi,” ati.
21 Un redzi, es sūtīšu puisi (sacīdams): ej, meklē tās bultas. Ja es uz to puisi sacīšu: redzi, tās bultas ir šaipus tevis, dabū tās, - tad nāc, jo tev ir miers un nav nekas, tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo.
“Chule chapang khat thal chang ho hol ding’a kahinsol ding ahi. Chule chapangpa jah’a, ‘Ven, thalchang ho chu nasihlam panga naume,’ tia kasei najah a ahile, hing jing Pakai mina kasei ahi, abonchan aphasoh keiye, imacha hahsatna aumpoi.
22 Bet ja es tā uz to puisi sacīšu: redzi, tās bultas ir tavā priekšā viņā pusē, - tad ej, jo Tas Kungs tev ir licis iet.
Amavang keiman amajah’a, “Gamla jepmah chen, thal chang chu nakhel lamah aume, katia ahile, nalampia gangtah’in che jeng in, ajeh chu Pakaiyin nasolmang ahi,” ti hetna ahi,” ati.
23 Bet par to lietu, par ko es un tu esam runājuši, redzi, lai Tas Kungs ir starp mani un tevi mūžīgi.
“Chule Pakai ahettohsah ahijeh'in, ikitepna vang chu Pakaiyin tonsot geiya einitsah teitei lhon hen,” ati
24 Tad Dāvids paslēpās laukā, un kad jauns mēnesis bija, tad ķēniņš apsēdās pie galda ēst.
Hitichun David chu loulaiyah akisellin, chule lhathah kut kiman na ahunglhun phat in, Lengpa chu, anne dingin atou lhatan ahi.
25 Kad nu ķēniņš apsēdās savā vietā, to brīdi kā ar vienu pie sienas, tad Jonatāns nāca, un Abners apsēdās Saulam sānis, bet Dāvida vieta palika tukša.
Chule lengpa chu nidanga bangin bangkoma touna chunga chun atouvin ahi. Jonathan toh akimai ngatton, chule Abner asih-lang ah atouve. Ahin David touna chu a-ongtai.
26 Bet Sauls nesacīja tai dienā nekā, jo viņš domāja: tam kas ir noticis, ka tas nav šķīsts, - viņš nebūs šķīsts.
Ahinlah Saul in hicheni chun imacha aseipoi, ajeh chu ama chunga thil thenglou khattou David asuhboh hinte, tia alunggel ahi.
27 Bet otrā jauna mēneša dienā Dāvida vieta palika atkal tukša. Tad Sauls sacīja uz savu dēlu Jonatānu: kāpēc Isajus dēls pie galda nav nācis nedz vakar, nedz šodien?
Ahinlah, ajinga jong David touna a-on kit phat in, Saul in Jonathan jah’a, “Ipi jeh’a Jesse chapa janhia jong tunia jong hunglou hitam?” tin adongtai.
28 Tad Jonatāns Saulam atbildēja: Dāvids mani lūgdams lūdzis, ka varētu iet uz Bētlemi,
Jonathan in, “David in Bethlehem a cheding in hatah in kakoma phalna athumin,
29 Un sacīja: atlaid mani lūdzams, jo mūsu radiem ir upuris tai pilsētā, un mans brālis man pats to ir pavēlējis; nu tad, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad dod man lūdzams vaļu, savus brāļus apmeklēt. Tādēļ viņš nav nācis pie ķēniņa galda.
Aman, ‘Lungset tah in, neichesah in, ajeh chu kainsung miten kumseh a kho sunga gan kilhaina kaneidiu ahin, chule kasopi te hotoh jong kakimupi nom’e, tin ataovin ahi. Hijeh a chu lengpa dokhang’a atouna ong’ah ahi,” atin ahi.
30 Tad Sauls apskaitās pret Jonatānu un uz to sacīja: tu netiklais stūrgalvi, vai es nezinu, ka tu to Isajus dēlu esi izredzējis sev par kaunu un tavai netiklai mātei par kaunu?
Chuin Jonathan chunga Saul alunghang behseh jengin, “Numei chaveinu chapa!” tin lunghang tah’in ahousen ahi. “Nalunggel hohi ken kahetlouva nagel ham? Nakhella lenga natungot ham? Nangma le nanu jumso pa,” ati.
31 Jo cik ilgi Isajus dēls virs zemes dzīvos, ne tu, nedz tava valstība nepastāvēs. Tad nu nosūti un dabū man viņu šurp, jo viņam jāmirst.
“Jesse chapa David ahinlai sungsen, nang leng’in pang theipon nate. Tun chenlang gaholdoh in katha ding ahi,” ati.
32 Tad Jonatāns savam tēvam Saulam atbildēja un uz to sacīja: kāpēc tam būs mirt? Ko viņš ir darījis?
Jonathan in, “Ipijeh’a kithat ding ham? Aman ipi abolset ham?” tin apa adongin ahi.
33 Tad Sauls meta ar šķēpu pēc viņa, ka to nodurtu. Un Jonatāns nomanīja, ka viņa tēvs pilnīgi bija apņēmies, Dāvidu nokaut.
Chuin Saul in achapa Jonathan chu thadingin tengchan akho jeng in ahi. Hichea kon chun Jonathan in jong apan David thading’a agot mong ahi tichu ahedoh tai.
34 Tad Jonatāns cēlās no galda ar dusmām un neēda tai otrā jauna mēneša dienā nekā, jo viņam sirds ēdās par Dāvidu, tāpēc ka viņa tēvs to bija negodā licis.
Hichun Jonathan chu lunghang tah’in dokhang akonin akipatdoh in, apan ajachat sah behseh jeh chun chuche kut ni ni lhin nichun an ane tapoi, David chu alungkhampi lheh tan ahi.
35 Un rītā Jonatāns izgāja laukā, kur ar Dāvidu bija norunāts, un mazs zēns bija viņam līdz.
Ajing jingkah in David toh akitepna bangin, Jonathan chu chapang khat toh apotdoh lhon in, loujaova chun ache lhontai.
36 Un viņš sacīja uz savu puisi: teci, meklē jel tās bultas, ko es šaušu. Tad tas puisis tecēja, un viņš šāva vienu bultu pāri pār to.
Chuin aman chapangpa jah’a chun “ka kapgot thalchang hohi gaholdoh in,” ati. Chuin chapangpa chu alhaijel in ahile, Jonathan in akal langpeh a thalchang chu akap’in ahi.
37 Kad nu tas puisis uz to vietu nāca, kur Jonatāns to bultu bija aizšāvis, tad Jonatāns tam puisim sauca pakaļ un sacīja: vai tā bulta nav tavā priekšā viņā pusē?
Chuin chapangpa chu Jonathan in akapdoh thalchang kom aphah phat ding konin, Jonathan in chapangpa jah-a, “Thalchang chu akal langpeh’ah achubouve,” atin ahi.
38 Atkal Jonatāns tam puisim sauca pakaļ: steidzies čakli, nestāvi! Tad tas puisis Jonatānam lasīja tās bultas un nāca atkal pie sava kunga.
Jonathanin chapangpa chu asamin, “Hikoma chun dingden hih in, agang gangin hinchoi loiyin,” ati. Chuin chapangpa chun thalchangho chu achom khomin, apu henga ahungtai.
39 Bet tas puisis nezināja nekā; Jonatāns tikai un Dāvids zināja to lietu.
Ahinlah chapangpa chun imacha ahepon, Jonathan le David in bou thil kibolho chu ahet lhon ahi.
40 Un Jonatāns deva tos rīkus savam puisim, un uz to sacīja: ej, nes tos pilsētā.
Chuin Jonathan in amanchah ho chu chapangpa apen, chenlang khopi sungah anapolut in tin asoltai.
41 Tā tas puisis nogāja, un Dāvids cēlās no dienasvidus puses un metās uz savu vaigu pie zemes un klanījās trīs reiz', un tie skūpstījās un raudāja abi divi, bet Dāvids jo stipri.
Chuin chapangpa apotdoh doh in, songlhuh pang’a akiselna a konin David chu ahung potdoh'in, thumveijen tollah amai asulut in Jonathan maiyah akunin, anilhon in amitlhipum in akikolto lhonin ana kivailhah lhon tai. Hichu Jonathan sangin David apona dehset in ahi.
42 Tad Jonatāns sacīja uz Dāvidu: ej ar mieru! Ko mēs abi iekš Tā Kunga vārda esam zvērējuši sacīdami: Tas Kungs lai ir starp mani un tevi, un starp manu dzimumu un tavu dzimumu, - tas lai tā paliek mūžīgi. Un viņš cēlās un aizgāja, un Jonatāns nāca pilsētā.
Jonathan in David komah, “Lungmong’in chetan, Pakai mina thengsel’a ikihahsel lhon nang le kei, na chilhahte le keiya din, ikitepna chu tonsot geiyin Pakaiyin eikoi jing u hen,” ati. Hichun David in adalhan, chule Jonathan jong khopi lam’ah akile kittai.
