Pirmā Samuela 19
1 Tad Sauls runāja ar savu dēlu Jonatānu un ar visiem saviem kalpiem, ka tie Dāvidu nokautu. Bet Jonatānam, Saula dēlam, bija labs prāts uz Dāvidu.
Anante Soli'a nemofo Jonatanine mika eri'za vahe'aramina Devitina ome ahe friho huno huzmante'neanagi, Soli nemofo Jonatani'a Devitina tusiza huno avesinte'ne.
2 Un Jonatāns Dāvidam to teica sacīdams: mans tēvs Sauls tevi meklē nokaut; nu tad, sargies jel rītu un paslēpies.
Ana hu'neankino Jonatani'a Devitina eme asamino, Nenfa Soli'a kahe fri'naku nehianki, oki nanterana kegava hu'nenka megi'a ufrakinka manio.
3 Bet es iziešu un stāvēšu savam tēvam sānis laukā, kur tu būsi, un runāšu ar savu tēvu tevis pēc un redzēšu, kas tur būs, un tev to sacīšu.
Hagi anama fraki'nenante nenfa'enena ome otita mani'neta kagriku'ma antahige'na kesugenoma, na'ane huno kagrikura nasamigahie ananke eme kasamigahue.
4 Tad Jonatāns runāja labu no Dāvida uz savu tēvu Saulu un uz to sacīja: lai ķēniņš neapgrēkojās pret savu kalpu Dāvidu, jo viņš pret tevi nav grēkojis, un viņa darbi tev nāk varen ļoti par labu.
Hagi anante nanterana Jonatani'a nefa Solina ome asamino, kinimoka eri'za vaheka'a Devitima ahenka kumima hanankeno'a knarera osugahie. Na'ankure agra mago havizana kagrira huoganteno kumira osu'ne. Hagi agra rama'a knare avu'avara huno kaza hu'ne.
5 Jo viņš savu dzīvību ir licis savā rokā un to Fīlistu kāvis, un Tas Kungs ir devis lielu pestīšanu visam Israēlim. To tu esi redzējis un priecājies, kāpēc tad tu gribētu apgrēkoties pret nenoziedzīgām asinīm, Dāvidu bez vainas nokaudams.
Hagi agra'a avufgagu agesa nontahino Goliatina hara ome hunteno ahe frigeno Ra Anumzamo'a Filistia vahe'mofo zamazampintira Israeli vahera zamagu'vazine. Hagi nagafare hazenke'a omane ne' Devitina ahenka kumira hu'za nehane?
6 Un Sauls paklausīja Jonatāna balsij, un Sauls nozvērējās: tik tiešām ka Tas Kungs dzīvo, tam nebūs nokautam tapt.
Hagi Soli'a nemofo Jonataninkea antahimino anage huno hanave huvempagea hu'ne, Kasefa huno mani'nea Ra Anumzamofo agifi huvempage huoanki'na, Devitina ahe ofrigahue.
7 Un Jonatāns aicināja Dāvidu, un Jonatāns sacīja Dāvidam visus šos vārdus. Un Jonatāns veda Dāvidu Saula priekšā, un viņš bija šī priekšā kā citkārt.
Anage hutegeno Jonatani'a Devitina ke higeno egeno, nefa'enema hu'na'a maka nanekea asamiteno, avreno Solinte vigeno ko'ma nehiaza huno eri'zama'a omerinenteno mani'ne.
8 Tad atkal karš cēlās, un Dāvids izgāja un karoja ar Fīlistiem un tos kāva ar lielu kaušanu, un tie bēga viņa priekšā.
Hagi henka Filistia vahe'mo'za ha' eme huzmantageno, Deviti'a ana vahera hanavenentake huno ha' ome huzmanteno rama'a vahe zamahe frige'za, mago'a Filistia vahe'mo'za atre'za fre'naze.
9 Bet ļauns gars no Tā Kunga nāca pār Saulu, un tas sēdēja savā namā, un viņa šķēps bija viņa rokā, un Dāvids spēlēja uz stīgām ar roku.
Hagi mago zupa Soli'a karugru keve'a azampi azerineno noma'afi mani'negeno, Devitia zavena neheno mani'nere Ra Anumzamo'a azeri haviza hu havi avamura mago'ene huntegeno Solina agu'afi efregeno,
10 Tad Sauls gribēja Dāvidu nodurt ar to šķēpu pie sienas, bet šis novērsās no Saula, un tas šķēps ieskrēja sienā; un Dāvids bēga un izbēga tai pašā naktī.
Soli'a karugru kevereti Devitina no zafare renarentenaku matevuno re'neanagi, mani'ganegeno kevemo'a nozafafi anirigeno, ana kenageke Deviti'a atiramino fre'ne.
11 Tad Sauls sūtīja vīrus Dāvida namā viņu sargāt un rītu nokaut. Bet Mikale, viņa sieva, to viņam teica un sacīja: ja tu šo nakti savu dzīvību neglābsi, tad tu rītu tapsi nokauts.
Hagi Soli'a mago'a vene'ne huzamanteno, Deviti nonte ome kvagrita mani'neta nanterama senigeta aheho huno huzamante'ne. Hianagi Devitina nenaro Mikeli'a asamino, Meni kenage atrenka amafintira fro, ofresanana oki nanterana eme kahefrigahaze.
12 Un Mikale nolaida Dāvidu pa logu zemē, un tas nogāja un bēga un izglābās.
Anage nehuno Mikeli'a nomofo zaho eri kampinti avretregeno Deviti'a uramino fre'ne.
13 Un Mikale ņēma vienu tēlu un to lika uz gultu, un vienu kazu spalvas audumu tam lika galvgalā un to apsedza ar deķi.
Hagi Mikeli'a antre'za vahe amema'a tro hunte'nazaza erino Deviti'ma nemasea tafete nenteno meme azoka erino asenia antegsa nehuno, tavrave erino refitente'ne.
14 Un Sauls sūtīja vīrus, Dāvidu atvest, bet tā sacīja: viņš ir slims.
Hagi Devitima azeriho huno'ma Solima huzamantege'za aza vahe'mokizmia Mikeli'a zamasamino, Deviti'a kri erino mase'ne.
15 Tad Sauls sūtīja vīrus, Dāvidu aplūkot un sacīja: atnesiet to ar gultu pie manis, ka tas top nokauts.
Hige'za ana kea ome asamizageno, Soli'a ana vahera ete huzmanteno, Tafe'arema mase'nena ana tafe'aga avreta emarerinke'na ahe fri'neno.
16 Kad nu tie vīri ienāca, redzi, tad tēls bija gultā, un kazu spalvas audums viņa galvgalā.
Hagi anama huzmantage'za vu'naza vene'nemo'zama nompima efre'za tafete'ma eme kazana, vahe amema'a antre'za tro hu'naza vahe meme azokateti asenia antesga hu'nege'za ke'naze.
17 Tad Sauls sacīja uz Mikali: kāpēc tu mani tā esi pievīlusi un manu ienaidnieku atlaidusi, ka tas ir aizbēdzis? Bet Mikale sacīja uz Saulu: viņš uz mani sacīja: atlaid mani, kāpēc man tevi būs nokaut?
Anama higeno'a Soli'a Mikelina asamino, nahigenka nagrira renavatga hunka ha' vahe'ni'a avretrankeno fre'ne? Higeno Mikeli'a kenona huno, nagri'ma naza hunka navre otre'nanke'na kahe frigahue huno hia zanku avre atrogeno fre'ne.
18 Tā Dāvids bēga un izglābās un nāca pie Samuēla uz Rāmatu, un stāstīja tam visu, ko Sauls tam bija darījis, un gāja līdz ar Samuēli un palika Najotā.
Hagi Deviti'a freno Rama kumate Samuelinte uhanatino, maka zama Soli'ma hunteazamofo nanekea ome asami'ne. Anantetira Samueli'ene Devitikea atre'ne Naioti kumate umani'na'e.
19 Un Saulam teica un sacīja: redzi, Dāvids ir Najotā pie Rāmatas.
Hagi mago'a vahe'mo'za Solina eme asami'za, Deviti'a Rama kaziga Naoti kumate mani'ne.
20 Tad Sauls sūtīja vīrus, Dāvidu atvest. Kad tie nu redzēja vienu praviešu pulku runājam praviešu vārdus un Samuēli pie viņiem stāvam par uzraugu, tad Dieva Gars nāca par Saula vīriem, ka tie arī praviešu vārdus runāja.
Hagi Soli'a Deviti ome azerihogu mago'a kato vahe huzmantege'za vu'naze. Hianagi ana vahe'mo'zama ome kazana kasnampa vahe kevumo'za Samueli'ene oti'ne'za kasnampa ke nehazage'za ome nentahizageno, Ra Anumzamofo Avamumo'a zamagritera hanavetino ege'za zamagranena ana hu'za kasnampa ke hu'naze.
21 Un kad tas Saulam tapa sacīts, tad viņš sūtīja citus vīrus, - un arī tie runāja praviešu vārdus. Tad Sauls sūtīja vēl trešos vīrus, - tie arīdzan runāja praviešu vārdus.
Hagi anagema eme asamizageno'a, Soli'a mago'ane rama'a vahe huzamante'neanagi ana vahe'mo'zanena kasnampa kege'za ome hu'naze. Hagi nampa 3 zupa ana zanke huno mago'ane kato vahera huzmantege'za vazanagi, ana zanke hu'za kasnampa ke ome hu'naze.
22 Tad viņš arī pats gāja uz Rāmatu un nāca pie tās lielās akas, kas bija pie Sehus, un vaicāja sacīdams: kur ir Samuēls un Dāvids? Un viņam sacīja: redzi, Najotā pie Rāmatas.
Hagi anama huvagareteno'a Soli'a agra'a Rama mopafima rantinkerima me'nerega Seku vuno anage ome hu'ne, inantega Samuelike Devitikea mani'na'e? Anage hige'za zamagra asamiza, Rama kaziga Naioti kumate mani'na'e hu'za asami'naze.
23 Tad viņš gāja uz turieni, uz Najotu pie Rāmatas. Un Dieva Gars nāca arī uz viņu un tas gāja praviešu vārdus runādams, kamēr viņš nāca uz Najotu pie Rāmatas.
Anage hazageno Soli'a Rama kaziga Naioti kumate vu'ne. Hagi karankama nevigeno Ra Anumzamofo Avamumo'a hanavetino Solintera egeno, agranena kasnampa ke hume nevuno Naioti kumatera uhanati'ne.
24 Un arī viņš tur novilka savas drēbes un runāja praviešu vārdus Samuēla priekšā, un viņš krita kails pie zemes cauru dienu un cauru nakti. Tāpēc saka: vai Sauls arī starp praviešiem?
Hagi Soli'a za'za kukena'a hatenetreno Samueli avuga kasnampa kea nehuno, avufga avapako mase'negeno vuno kotuno hanina ome hu'ne. E'ina hu'nea agafare Solinkura kasnampa kema hazafina, agranena kasnampa vahe mani'neo hu'za nehaze.
