< Pirmā Samuela 14 >
1 Un kādā dienā Jonatāns, Saula dēls, sacīja uz savu puisi, kas viņa bruņas nesa: nāc, iesim pāri uz Fīlistu vakti, kas viņā pusē. Un viņš to savam tēvam nesacīja.
Hagi mago zupa Jonatani'a hanko'are'ma erinentea nehaza ne' nevreno anage hu'ne, Egeta Filistia sondia vahe'ma emani'naza kumapi va'maneno, huno higene vu'na'e. Hianagi Jonatani'a vania zamofona nefana osami'ne.
2 Bet Sauls palika Ģibejas galā apakš tā granāta koka Migronā, un to ļaužu, kas pie viņa, bija pie sešsimt vīru.
Hagi ana zupa Soli'a sondia vahe'ane Migroni kuma'mofo fegi'a Gibea tava'onte pomegreneti zafa agafafi seli nonkuma ome ante'za mani'naze. Anampina 600'a sondia vahe naza mani'naze.
3 Un Ahijus, Aķitaba dēls, (tas bija Ihaboda brālis, tas Pinehas dēls, tas Elus dēls, kas bija Tā Kunga priesteris iekš Šīlo), nesa to efodu; bet tie ļaudis nezināja, ka Jonatāns bija aizgājis.
Hagi anampina mago nera pristi kukena hu'nea ne' mani'ne. Ana ne' agi'a Ahiza mani'neankino, nefa'a Ahitupu'e. Hagi Ahitupu nefu'a Ikabotie. Hagi Ahiza'a Ahitubu kasentegeno, Ahitubuna Finiasi kasentegeno, Finiasina Eli kasente'ne. Higeno Eli'a za'za kukena hu'neno Ra Anumzamofo pristi eri'za e'nerino Sailo kumate mani'nea nere. Hagi mago vahe'mo'e huno Jonatanima kumama atreno hate'ma viazana keno antahinora osu'ne.
4 Bet tur tai ceļa šaurumā, kur Jonatānam bija cauri jāiet uz Fīlistu vakti, bija divas asas klintis, viena šai pusē, otra viņā pusē, un vienai bija vārds Bocec un otrai bija vārds Zene.
Hagi Filistia vahe'ma krerami'za vu'za e'zama nehaza mehinteti Jonatani'a kreramino Filistia vahe kumapi vunaku agesa antahi'ne. Hagi kantigamama me'na'a mehintremofo zanagi'a, Bozezine Senene.
5 Vienai gals cēlās uz ziemeļa pusi pret Mikmasu un otrai uz dienasvidu pret Ģebu.
Hagi mago mehina noti kaziga Mikmasi marerigeno, magora Sauti kaziga Geba avuga mareri'ne.
6 Un Jonatāns sacīja uz to puisi, kas viņa bruņas nesa: ejam pāri uz šo neapgraizīto ļaužu vakti, vai Tas Kungs priekš mums ko nedarīs, jo Tam Kungam nav grūti atpestīt, vai caur daudz, vai caur maz.
Hagi Jonatani'a hanko'ama erinteno nevia nehaza nera asamino, Egeta oku zamavufaga taga osu vahe mopafi va'maneno. Ra Anumzamo agra'a hara taza huno hugahie. Hagi Ra Anumzamo'a rama'a vahekuro, osi'a vahekura agesa nontahianki, amne hara hugateregahie.
7 Tad viņa bruņu nesējs uz to sacīja: dari visu, kas tavā sirdī; ej tik, redzi, es iešu tev līdz pēc tava prāta.
Hagi hanko'ama e'neria nehaza ne'mo'a Janataninkura anage hu'ne, Nagra nazanoma hana zana, amane kamage ante'na hugahue.
8 Tad Jonatāns sacīja: redzi, iesim pāri pie tiem vīriem un parādīsimies viņiem.
Higeno Jonatani'a huno, Egeta rugreramita amate va'manena Filistia vahe'mo'za tageho.
9 Ja tie tā uz mums sacīs: stāviet, tiekams mēs pie jums tiksim, tad paliksim stāvot savā vietā un nekāpsim augšā pie viņiem.
Hagi zamagrama tagriku'ma hu'za anante mani'neketa va'mnenoma hanageta'a, zamagritega marerita ovugahuanki, ama anante otita manigahu'e.
10 Bet ja tie tā sacīs: nāciet augšā pie mums, - tad kāpsim augšā, jo Tas Kungs tos ir devis mūsu rokā, un tas mums būs par zīmi.
Hianagi zamagrama hu'za emarerioma hanageta'a tagra marerigahu'e. Na'ankure Ra Anumzamo'a e'i ana vahera tagri tazampi zamavarentegahue huno mago avame'za taveri hugahie.
11 Kad nu tie abi Fīlistu vakts vīriem parādījās, tad tie Fīlisti sacīja: redzi, Ebreji nāk ārā no tām alām, kur tie bija paslēpušies.
Anage nehuke ana taregamoke Filistia vahe'mo'zama kumapinti'ma zanage'are amate ome oti'na'e. Anama hake'za Filistia vahe'mo'za neznage'za amanage hu'naze, Hibru vahe'ma kerifima fraki'naza vahe'mo'za atirami'za azanki, keho.
12 Un tie vakts vīri sauca Jonatānam un viņa bruņu nesējam un sacīja: nāciet pie mums augšā, mēs jums ko teiksim. Tad Jonatāns uz savu bruņu nesēju sacīja: kāp man pakaļ, jo Tas Kungs tos ir devis Israēla rokās.
Hagi Filistia vahe'mo'za Jonatanine hanko'are'ma e'neria ne'enema nezanage'za kezanke hu'za, emareriketa mago'azana rempi huranamisune. Anage'ma hazageno'a Jonatani'a hanko'are'ma e'neria nehaza nera asamino, namefi navaririnka marerio. Na'ankure Ra Anumzamo'a Israeli vahe zamazampi anamu vahera zamavarentegahie.
13 Tad Jonatāns ar rokām un kājām uzrāpās, un viņa bruņu nesējs viņam pakaļ.
Hagi ana mehimpi Jonatani'a azanteti azerino aganuti omere emere huno marenerigeno, hanko'are'ma e'neria nehaza ne'mo'a agumpi avaririno marerigeke, hara ome huke ana vahera zamahe'na'e.
14 Un tie krita Jonatāna priekšā, un viņa bruņu nesējs tos kāva viņam pakaļ, tā ka šinī pirmā kaušanā Jonatāns un viņa bruņu nesējs nokāva pie divdesmit vīru, tik ne pusbirzuma vietā.
Hagi Jonatani'ene hanko'are'ma e'neria nehaza ne'enena, ese hapina 20'a vahera 30'a mita naza hu'nea mopafi ome zamahe'na'e.
15 Un tur izbailes cēlās lēģerī, uz lauka un starp tiem ļaudīm, un tā vakts un tie sirotāji paši, pat tie drebēja, un zeme trīcēja, un tās bija izbailes no Dieva.
Hagi anama higeno'a Filistia sondia vahe'mokizmi kumapima mani'nazane, fegu'ma mani'nazane, kumate kumate'ma nevu'za ha'ma nehaza sondia vahe'ene, miko Filistia vahe'mokizmi mopafina imi erige'za, tusia zamagogogu hu'naze. E'ina korozana Ra Anumzamo eri fore hu'ne.
16 Kad nu Saula sargi Benjamina Ģibejā redzēja, ka tas pulks izšķīda un izklīda šurp un turp,
Hagi Benzameni mopa kazigama Soli naga'ma vahe'ma esagu kegava hu'za mani'naza naga'mo'za, kazana Filistia vahe kevu krefamo'za miko kaziga panani hu'za nefrage'za zamage'naze.
17 Tad Sauls sacīja uz tiem ļaudīm, kas pie viņa bija: skaitāt jel un redziet, kas no mums ir nogājis. Tad tie skaitīja, un redzi, Jonatāna un viņa bruņu nesēja nebija.
Ana zama fore higeno'a Soli'a sondia vahe huzmanteno, tamagra sondia vahera hamprita zamazeri antefatgo nehutma, iza amafina omaninefi keho. Hagi ana'ma hu'za hampriza kazana Jonatani'ene hanko'ama e'neria ne-enena omani'nake'za ke'naze.
18 Tad Sauls sacīja uz Ahiju: atnes Dieva šķirstu šurp! (jo Dieva šķirsts to laiku bija pie Israēla bērniem).
Hagi Soli'a Ahizana amanage huno asami'ne, Ra Anumzamofo huhagerafi huvempage vogisia erinka eno. (Na'ankure ana knarera Israeli vahe'ene ana huhagerafi huvempage vogisia me'negeno hu'ne.)
19 Un kamēr Sauls vēl uz to priesteri runāja, tad troksnis Fīlistu lēģerī auga un vairojās. Un Sauls sacīja uz to priesteri: apturi savu roku.
Hagi pristi ne'enema kegagama anante'ma nehakeno'a, Filistia vahe kumapima panini hu'zama ufre efreme nehu'za rankege'ma nehaza zamo'a omerura hu'ne. Hianagi Soli'a pristi ne' Ahizana asamino, knareki atregeta hate vanune.
20 Tad Sauls un visi ļaudis, kas pie viņa bija, sasaucās un gāja kauties un redzi, tur bija zobens pret zobenu, un bija liels troksnis.
Anama hige'za Soli'ene miko sondia vahe'ane eri atru hute'za hatera vu'naze. Hagi Filistia vahe'mo'za neginagi hu'za zamagra zamagra bainati kazinknonteti ome zamahe fri eme zamahe fri nehazage'za ke'naze.
21 Un tie Ebreji, kas līdz šim bija pie Fīlistiem lēģerī bijuši un tiem bija līdz nākuši, tie arīdzan pārgāja pie Israēla, kas bija pie Saula un pie Jonatāna.
Hagi ko'ma Filistia vahe'enema umani'naza Hibru sondia vahe'mo'za Jonatanine Solikizanirega ante'za Filistia vahera zamahe'naze.
22 Un visi Israēla vīri, kas bija apslēpušies uz Efraīma kalniem, kad tie dzirdēja Fīlistus bēgam, arī dzinās tiem pakaļ kaudamies.
Hagi mago'a Israeli vahe'ma Efraemi agona kokampima fraki'za mani'naza vahe'mo'za Filistia vahe'ma atre'za fraze kema nentahi'za, atirami'za zamagranena zamarotgo hu'za hara hu'naze.
23 Tā Tas Kungs tai dienā Israēli atpestīja, un tā kaušanās stiepās līdz Bet-Avenai.
Hagi Ra Anumzamo'a ana zupa Israeli vahera zamaza hige'za, Bet-Avenia hara hugatere'za vu'naze.
24 Un Israēla vīri nogura tai dienā, un Sauls tiem ļaudīm piekodināja sacīdams: nolādēts tas vīrs, kas maizi ēdīs, pirms vakars nāks un es būšu atriebies pie saviem ienaidniekiem. Un neviens no tiem ļaudīm maizes neēda.
Hagi ana zupa Israeli vahe'mo'za ne'zana onazageno hanavezami omane amne hu'ne. Na'ankure Soli'a hanavenentake ke huno, ha' vahe'ni'a nona hu'na zamahe'za huankita menina ne'zana oneta mani'ne'nunkeno kinaga omasegahie. Hagi iza'o ne'zama nesimo'a, sifna huntoankino Anumzamo'a azeri haviza hugahie.
25 Un visi ļaudis nāca mežā, un tur bija medus pa zemes virsu.
Hagi miko sondia vahe'mo'za zafafi ufre'za kazana tumerima'amo'a aviteno mopafina me'nege'za ke'naze. Hianagi mago'mo'e huno ana tumerina afino one'ne.
26 Kad nu tie ļaudis nāca mežā, redzi, tur tecēja medus. Bet neviens nelika savu roku pie mutes, jo tie ļaudis bijās no tā zvēresta.
Hagi tume rimo'a aviteno varehirami'neanagi Soli'ma hanave sifna kema hu'nea kegu kore nehu'za magore hu'za eri'za one'naze.
27 Bet Jonatāns to nebija dzirdējis, ka viņa tēvs tos ļaudis ar zvērestu bija apdraudējis, un viņš izstiepa sava zižļa galu, kas bija viņa rokā, un iemērca to tai medū, un grieza savu roku atkal pie mutes, tad viņa acis tapa skaidras.
Hagi hanave kema nefa'ma hu'nea kea Jonatani'a ontahi'neankino, azompa'areti tumemofo rima'a reno neneno ame huno ete hanavea erino ruvunase'ne.
28 Un viens no tiem ļaudīm bildināja(ieminējās) un sacīja: tavs tēvs tos ļaudis ar zvērestu gauži apdraudējis sacīdams: nolādēts lai ir tas vīrs, kas šodien ko ēd! Un tā tie ļaudis nogurst.
Ana'ma higeno'a mago sondia ne'mo Jonatanina asamino, Negafa'a hanavege huno menina ne'zana oneho hu'ne. Hagi nesimo'a sifnafi manino haviza hugahie hu'negu ne'zana ama vahe'mo'za one mani'nageno hanavezamia omnegeno zamu evu evu nehie.
29 Tad Jonatāns sacīja: mans tēvs to zemi ir sajaucis; redziet jel, kā manas acis palikušas skaidras, kad es maķenīt no šī medus esmu baudījis.
Hagi Jonatani'a huno, Nenfa'ma hu'nea kemo'a mikomota tazeri haviza hu'ne. Hagi keho, osi'a tumerima'ama noana hanave erina runavunase'noe.
30 Cik vairāk, kad tie ļaudis būtu ēdin ēduši no savu ienaidnieku laupījuma, ko tie atraduši; bet nu Fīlistu sakaušana nav bijusi tik liela.
Hagi ne'zana neho hige'za ha'ma hazafinti'ma eri'za ne'zama ne'nazaresina, rama'a Filistia vahe zamahontesine.
31 Taču tai dienā tie Fīlistus kāva no Mikmasas līdz Ajalonai, un tie ļaudis bija ļoti noguruši.
Hagi Israeli vahe'mo'za ana zupa ha'ma hu'nazana Filistia vahera Mikmasiti zamahe'za Aijaloni uhanatizageno, tusi zamavaresa higeno zaferina omane amne hu'ne.
32 Tad tie ļaudis taisījās uz laupīšanu, un ņēma avis un vēršus un teļus, un tos kāva zemē, un tie ļaudis tos ēda ar asinīm.
Hagi ana kinaga zamagare'za vu'za hapinti'ma eri'za e'naza sipisipima agonknaza hari'naza ve bulimakao afu'ma anenta bulimakao afu'enena ome ahe'za kre onte'ante hu'za korana me'nege'za ne'naze.
33 Tad Saulam to teica un sacīja: redzi, tie ļaudis apgrēkojās pret To Kungu, asinis ēzdami. Un tas sacīja: jūs noziedzāties; atveļat man tagad šurp vienu lielu akmeni.
Hagi anama hazage'za mago'a vahe'mo'za Solina eme asami'za, kora me'nea ame'a nene'za Ra Anumzamofo avufina kumi nehazanki ko, hu'za hazageno Soli'a huno, mikomota tra kea rutagrazanki menintafa vuta have rezahe huta amare ementeho.
34 Un Sauls sacīja: ejat šurp un turp pa tiem ļaudīm un sakāt tiem: atvediet pie manis ikviens savu vērsi un ikviens savu avi, un nokaujiet tos šeit un ēdiet un neapgrēkojaties pret To Kungu, ar asinīm ēzdami. Tad visi ļaudis naktī atveda ikviens savu vērsi ar savu roku un tos tur nokāva.
Hagi vuta ome zamasaminke'za sipisipi afu'zamine bulimakao afu'zamia ru kora me'nesige'za nene'za kumi hanagi, amare eme aheho. Ana hazageno ana kenagera ana maka sondia vahe'mo'za bulimakao afu'zmia avare'za eme ahegi'naze.
35 Tad Sauls Tam Kungam uztaisīja vienu altāri. Šis bija tas pirmais altāris, ko viņš Tam Kungam cēla.
Anante Soli'a Ra Anumzamofonte'ma kresramana vunte ita tro hu'ne. E'i ana ita kora tro huno oke'neaza ese kna'a tro hu'ne.
36 Un Sauls sacīja: dzīsimies Fīlistiem pakaļ pa nakti un aplaupīsim tos, līdz kamēr gaisma metās, un neatlicināsim no tiem neviena. Tie sacīja: dari visu, kas tavām acīm patīk. Bet tas priesteris sacīja: iesim še pie Dieva.
Hagi Soli'a sondia vahera amanage huno zamasami'ne, Enketa hanimpi vuta Filistia vahera hara ome hu'nezmantamanenkeno masa huno feruseno. Hagi magore huta ozamtregahunanki zamahe vagaregahune, hige'za sondia vahe'mo'za amanage hu'naze, Nazano huzmante'naku'ma hanana zana amane hugahane. Hianagi pristi ne'mo'a kenona huno, amare Anumzamofona antahigeta kesune.
37 Tad Sauls vaicāja Dievu: vai man Fīlistiem būs dzīties pakaļ? Vai tu tos dosi Israēla rokā? Bet Viņš tam tai dienā neatbildēja.
Higeno Soli'a Ra Anumzamofona antahigeno, knare natre'nanke'na Filistia vahera hara ome huzmantenugenka zamagrira Israeli vahe zamazampina zamavarentegahano? Hianagi ana zupa Ra Anumzamo'a kenona huonte'ne.
38 Tad Sauls sacīja: nāciet šurp visi ļaužu virsnieki, un izmeklējiet un raugiet, pie kā tas grēks ir šim brīžam.
Ana higeno Soli'a sondia kva vahetamina kehu tru huno, Iza kumira hu'negeno Ra Anumzamo'a kea osifi, refako huta kesune.
39 Jo tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēli atpestījis, jebšu tas būtu pie mana dēla Jonatāna, tad tam tiešām būs mirt. Un neviens no visiem ļaudīm tam neatbildēja.
Hagi Israeli vahe'ma zamavare'nea Ra Anumzamofo Agifi huvempage huankino, iza'o ana kumi'ma hu'nesimo'a frigahie. Hagi nenamofo Jonatanima ana kumi'ma hu'nenuno'a frigahie. Hianagi mago'mo'e huno ana hazenkegura kea osu'ne.
40 Atkal tas sacīja uz visu Israēli: jums būs vienā pusē stāvēt, un es un mans dēls Jonatāns stāvēsim otrā pusē. Tad tie ļaudis sacīja uz Saulu: dari, kā tev patīk.
Hagi Soli'a mika Israeli vahera amanage huno zamasami'ne, Nagrane ne' mofavreni'anena amare otigahuanki, tamagra anture uotiho, huno zamasamige'za zamagra hu'za, kagri'ma kavesi'niaza huo.
41 Tad Sauls sacīja uz To Kungu, Israēla Dievu: parādi taisnību. Tad Jonatāns un Sauls tapa iezīmēti, bet tie ļaudis izgāja bez vainas.
Anage hutazageno Soli'a amanage huno Ra Anumzamofontega nunamuna hu'ne, Israeli vahe'mokizmi Anumzamoka ama ana kumi'ma nagrane ne' mofavreni'anema hu'ne'nunkenka, pristi vahe'ma keno erifore hu zagoma reno kenigenka, Urimi erintegeno keno. Hagi Israeli vahe'mo'zama kumi'ma hu'ne'nagenka, Tamimi erintege'za keho. Anante ana zokagoma re'za kazana, Soline nemofo Jonatani suzamo e'ama higeno, Israeli vahe'mokizmi su'zamo'a e'amara osu'ne.
42 Tad Sauls sacīja: metiet par mani un par manu dēlu Jonatānu. Tad Jonatāns tapa iezīmēts.
Ana'ma higeno'a Soli'a huno, Nagri'ene nenamofo Jonataninte taisi zokagora reta keho, hige'za ana zokago'ma reza kazana, Jonatani su'amo e'ama hu'ne.
43 Un Sauls sacīja uz Jonatānu: saki man, ko tu esi darījis? Tad Jonatāns viņam teica un sacīja: es tikai maķenīt medus esmu baudījis ar sava zižļa galu, kas bija manā rokā; redzi, man nu jāmirst.
Ana higeno Soli'a nemofo Jonatanina antahigeno, nankna kumi hu'nampi nasamio, higeno Jonatani'a huno, Nagra azompanireti tumerina re'na ne'noe. Hagi nagrikura frigahie hananki, nahe frige'na fri'neno!
44 Tad Sauls sacīja: lai Dievs man šā un tā dara, Jonatān, - tev tiešām jāmirst.
Higeno Soli'a anage hu'ne, Ozo Jonataniga frigahane. Hagi kahe ofrisugeno'a Anumzamo'a nahe frigahie.
45 Tad tie ļaudis sacīja uz Saulu: vai Jonatānam būs mirt, kas šo lielo pestīšanu iekš Israēla padarījis. Nebūt ne! Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, ne matam no viņa galvas nebūs zemē krist, jo viņš to šodien ir izdarījis ar Dievu. Tā tie ļaudis Jonatānu izpestīja, ka tam nebija jāmirst.
Hianagi sondia vahe'mo'za Solinkura hu'za, Ra ha'ma huno Israeli vahe'ma tavre'nea ne' Jonatani ahefrigahue nehano? Ra Anumzamofo agifina Jonatanina avufarera avako huge, ahe ofrigera osugahane. Na'ankure Ra Anumzamo'ene tragoteno mani'neno hanavetino hara hu'neankinka, ohegosane. Anage nehu'za Jonatanina agu'vaziza avrazageno, Soli'a ahe ofri'ne
46 Un Sauls no Fīlistiem atstājās un griezās atpakaļ, un Fīlisti gāja atkal uz savu vietu.
Hagi ana zama hutegeno'a Soli'a Filistia vahe'ma zamarotagoma nehiretira zamatreno marerige'za, Filistia vahe'mo'za, ete kuma zamirega vu'naze.
47 Bet Sauls valdību bija uzņēmis pār Israēli un karoja visapkārt ar visiem saviem ienaidniekiem, arī pret Moabu un pret Amona bērniem un pret Edomu un pret Cobas ķēniņiem un pret Fīlistiem, un visiem, kurp viņš griezās viņš lika just savu bardzību.
Hagi Soli'ma eama huno Israeli vahe kinima maniteno'a, maka kazigama Israeli vahe'mokizmi ha' vahe'ma mani'naza vahera hara huzamante'ne. Moapu vahe'ma, Amoni vahe'ma, Edomu vahe'ma, Zoba kini vahe'ma, Filistia vahera miko hara huzamanteno zamazeri haviza hu'ne.
48 Un viņš parādīja spēku un sakāva Amalekiešus un izpestīja Israēli no viņu laupītāju rokas.
Hagi hanavetino Amaleki vahera hara hunezamanteno, zamagri zamazampinti'ene ha'ma huzmante'za zamazeri havizama nehaza vahe'mokizmi zamazampintira Israeli vahera zamavare'ne.
49 Un Saula dēli bija Jonatāns, Izvus un Malķizuūs, un viņa abu meitu vārdi - tās pirmdzimtās vārds bija Merabe un tās jaunākās vārds bija Mikale.
Hagi Soli ne' mofavreramina, Jonataniki, Isviki Malkisue. Hagi tare mofa zanante'neankino zage mofa'amofo agi'a Merabuki, henkamofo agi'a Mikeli'e.
50 Un Saula sievas vārds bija Akinoame, Aķimaāca meita; un viņa kara virsnieka vārds bija Abners, Nera, Saula tēva brāļa, dēls.
Hagi Soli nenaro agi'a Ahinoamukino, Ahimasi mofare. Hagi Soli sondia vahetema ugota hu'nea nemofo agi'a, Abnakino Neri nemofo'e. Hagi Neri'a, Solina nenogo'e.
51 Un Ķis, Saula tēvs, un Ners, Abnera tēvs, bija Abiēļa dēli.
Hagi Kisi'a Soli nefa manigeno, Neri'a Abna nefa mani'neankinke, zanagra kogna mani'na'e. Hagi nezanafa'a Abieli mani'ne.
52 Un karš bija briesmīgs pret Fīlistiem, kamēr Sauls dzīvoja. Un kad Sauls redzēja kādu stipru un varenu vīru, tad viņš to ņēma pie sevis.
Hagi Soli'ma kinima manino e'nea knafina, Filistia vahe'enena rama'a zupa hara nehuno, koro'ma osu'za hanaveti'zama ha'ma haza Israeli vahera zamavareno agra'a sondia vahe zamantege'za mani'naze.