< Pirmā Samuela 13 >
1 Sauls bija četrdesmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu un valdīja divdesmit divus gadus pār Israēli.
Saul mah saningto uk moe, Israel kaminawk nuiah saning hnetto thung siangpahrang ah oh pacoengah,
2 Un Sauls sev izlasīja trīs tūkstošus (vīru) no Israēla un divi tūkstoši bija pie Saula Mikmasā un uz Bēteles kalniem, un tūkstoš (vīru) pie Jonatāna Benjamina Ģibejā; un tos citus ļaudis viņš atlaida, ikvienu uz savām mājām.
Saul mah Israel kaminawk sang thumto qoih; kami sang hnetto loe angmah hoi nawnto Mikmash hoi Bethel mae nuiah oh o, kami sangto loe Benjamin prae Gibeah vangpui ah Jonathan hoi nawnto ohsak. Kanghmat kaminawk loe angmacae im ah patoeh boih.
3 Bet Jonatāns sita Fīlistus lēģerī Ģebā, un Fīlisti to dzirdēja. Tādēļ Sauls pūta ar bazūnēm pa visu zemi sacīdams: lai Ebreji to dzird.
Jonathan mah Geba vangpui ah kaom Philistin kaminawk to tuk; to tamthang to Philistinnawk mah thaih o. Saul mah prae thung ih Hebru kaminawk boih tahngai oh, tiah mongkah to uengsak.
4 Tad viss Israēls dzirdēja sakām: Sauls Fīlistus lēģerī ir sitis, un Israēls ir tapis smirdots pie Fīlistiem. Tad tie ļaudis tapa sasaukti uz Gilgalu Saulam pakaļ.
Saul mah Philistinnawk to tuk pongah, Philistinnawk mah Israel kaminawk to panuet o ti, tiah Israel kaminawk mah thaih o naah, kaminawk nawnto amkhueng o moe, Saul abomh hanah Gilgal vangpui ah caeh o.
5 Un Fīlisti sapulcējās pret Israēli karot, trīsdesmit tūkstoš rati un seštūkstoš jātnieki un tik daudz ļaužu kā smiltis jūrmalā. Un tie cēlās un apmeta lēģeri pie Mikmasas, no Bet-Avenas pret rītiem.
Philistinnawk loe Israel kaminawk tuk hanah hrang lakok sang quithumto, hrang angthueng kami sang tarukto maeto ah amkhueng o; misatuh kaminawk loe tuipui taeng ih savuet zetto pop o; nihcae loe caeh o tahang moe, Beth-Aven vangpui ni angyae bangah kaom, Mikmash vangpui ah atai o.
6 Kad nu Israēla vīri redzēja savas bēdas (jo tie ļaudis bija spaidos), tad tie ļaudis paslēpās alās un ērkšķu krūmos un klintīs un pilīs un bedrēs.
Israel kaminawk mah kaicae loe raihaih thungah ni ka oh o boeh, tiah panoek o naah (kaminawk loe poek angpho o), to pacoengah kaminawk loe thlungkhaw thungah, thing kathah thungah, lungsong thungah, hmuensang nui hoi tangqom khaw thungah anghawk o.
7 Un Ebreji cēlās pār Jardāni pāri uz Gada zemi un Gileādu. Bet Sauls bija vēl Gilgalā un visi ļaudis drebēja viņam pakaļ.
Thoemto Hebru kaminawk loe Jordan vapui angkat o moe, Gad hoi Gilead prae bangah caeh o. Saul loe Gilgal vangpui ah oh; kaminawk boih anih hnukah mawnhhaih hoiah bang o.
8 Tad viņš gaidīja septiņas dienas, līdz tam laikam, ko Samuēls bija nolicis. Bet kad Samuēls uz Gilgalu nenāca, tad tie ļaudis no viņa izklīda.
Samuel mah khaeh ih atue baktih toengah, Saul mah ni sarihto thung zing; toe Samuel Gilgal ah angzo ai pongah, Saul ih kaminawk loe anghaeh o phang.
9 Tad Sauls sacīja: nesiet man šurp to dedzināmo upuri un tos pateicības upurus. Un viņš upurēja to dedzināmo upuri.
To pongah Saul mah, Hmai angbawnhaih hoi angdaeh angbawnhaih sak hanah hmuen to kai khaeah na sin oh, tiah a naa. Anih mah hmai angbawnhaih to sak.
10 Kad nu viņš bija beidzis upurēt to dedzināmo upuri, redzi, tad Samuēls atnāca, un Sauls izgāja tam pretī, viņu sveicināt.
Anih mah hmai angbawnhaih sak pacoengah, Samuel to phak; Saul loe caeh moe, Samuel to dawt.
11 Tad Samuēls sacīja: ko tu esi darījis? Un Sauls sacīja: kad es redzēju, ka tie ļaudis no manis izklīda un tu noliktā laikā nenāci, un tie Fīlisti bija sapulcējušies Mikmasā,
Samuel mah, Timaw na sak? tiah a naa. Saul mah, Kaminawk kai khae hoi anghaeh o phang boeh, nang loe na khaeh ih atue ah na pha ai, Philistinnawk doeh Mikmash vangpui ah atai o;
12 Tad es sacīju: nu Fīlisti pie manis nāks uz Gilgalu, un es Tā Kunga vaigu neesmu pielūdzis, tā es iedrošinājos un upurēju to dedzināmo upuri.
Philistinnawk loe ka ohhaih Gilgal vangpui ah kai tuk hanah angzo o tih boeh; toe kai loe Angraeng khaeah ka hni ai vop bae hae, tiah ka poek pongah, ka tawt moe, hmai angbawnhaih ka sak halat boeh, tiah a naa.
13 Tad Samuēls sacīja uz Saulu: tu esi aplam darījis; tu neesi turējis Tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev ir pavēlējis; jo nu Tas Kungs tavu valstību pār Israēli būtu apstiprinājis mūžīgi,
Samuel mah, Amthuhaih hoiah hmuen hae na sak, na Angraeng Sithaw mah paek ih lok to na pazui ai; na pazui nahaeloe Israel nuiah siangpahrang ah na ohhaih to dungzan khoek to cak tih.
14 Bet nu tava valstība nepastāvēs: Tas Kungs Sev vīru ir izmeklējis pēc Savas sirds, un Tas Kungs to ir nolicis Saviem ļaudīm par valdnieku, tāpēc ka tu neesi turējis, ko Tas Kungs tev bija pavēlējis.
Toe vaihi loe na prae hae cak poe mak ai boeh; Angraeng mah paek ih lok na pazui ai pongah, Angraeng mah angmah koeh ih kami to pakrong moe, angmah ih kaminawk zaehoikung to a qoih boeh, tiah a naa.
15 Tad Samuēls cēlās un gāja no Gilgalas uz Benjamina Ģibeju, un Sauls skaitīja tos ļaudis, kas pie viņa atradās, pie sešsimt vīru.
To naah Samuel to angthawk, Gilgal vangpui to tacawt taak moe, Benjamin prae Gibeah vangpui ah caeh tahang. Saul mah angmah hoi nawnto kaom kaminawk to kroek naah, cumvai tarukto ni oh o.
16 Un Sauls un Jonatāns, viņa dēls, un tie ļaudis, kas pie viņiem atradās, palika Benjamina Ģibejā. Bet Fīlisti bija apmetušies Mikmasā.
Philistin kaminawk Mikmash vangpui ah atai o naah, Saul hoi a capa Jonathan, anih taengah kaom kaminawk loe Benjamin prae Gibeah vangpui ah oh o.
17 Un no Fīlistu lēģera izgāja trīs pulki sirotāju, viens pulks griezās uz to ceļu pret Ovru, uz Saula zemi,
To pacoengah kami muk thaih abu thumtonawk loe Philistinnawk ataihaih ahmuen hoiah tacawt o, abu maeto loe Shual prae Ophrah vangpui bangah caeh o;
18 Un viens pulks griezās uz to ceļu pret Bet-Oronu, un viens pulks griezās uz to robežas ceļu, kas uz Ceboīm ieleju pret tuksnesi stiepjas.
kalah abu maeto loe Beth-Horon vangpui caehhaih loklam ah caeh o, thumto haih abu maeto loe praezaek caehhaih loklam ah kaom, Zeboim azawn ramri bangah caeh o.
19 Un neviena kalēja nebija pa visu Israēla zemi. Jo Fīlisti sacīja: lai Ebreji ne zobenu, ne šķēpu netaisa.
Israel prae thung boihah sum daengh kop kami maeto doeh om ai vop, to pongah Philistine kaminawk mah, Hebru kaminawk mah tayae hoi sumsen sah o thaih moeng tih, tiah a mawnh o.
20 Tādēļ visam Israēlim bija jānoiet pie Fīlistiem, savu lemesi vai lāpstu vai cirvi vai izkapti asināt.
To pongah Israel kaminawk loe, laikok toksak naah patoh ih sum, kalen taoi, tahmawh kamsum taoi hoi cakanawk to taak hanah, Philistinnawk khaeah caeh o tathuk.
21 Un asmeņi pie izkaptīm un lāpstām un dakšām un cirvjiem bija atcirsti, un tie dzenuļi atkal bija jāmetina.
To pacoengah laikok atokhaih hmuennawk, taoi, aha thumto kaom sumnawk, caka hoi tahmawh kamsum taoinawk to taak hanah, phoisa paek han angaih.
22 Un notikās kaujas dienā, ka ne pie viena no tiem ļaudīm, kas bija pie Saula un pie Jonatāna, neatrada rokā ne zobena, ne šķēpa, tikvien pie Saula un pie Jonatāna, viņa dēla, tie atradās.
To pongah misatukhaih niah, Saul hoi Jonathan ai ah loe, Saul taengah kaom kaminawk thungah mi doeh a ban ah haita hoi palaa sin kami om ai.
23 Un viens pulks Fīlistu devās uz to ceļa šaurumu kalnos pie Mikmasas.
Thoemto Philistin kaminawk loe Mikmash vangpui to poeng hanah caeh o.