< Pēteŗa 1. Vēstule 5 >
1 Tos vecajus jūsu starpā pamācu, es tas līdzvecākais un liecinieks par Kristus ciešanām un tās godības biedrs, kas taps redzams:
2 Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas pie jums, un uzraugiet, ne piespiesti, bet ar labu prātu, ne negodīgas peļņas dēļ bet no sirds,
3 Nedz kā valdīdami par Tā Kunga daļu, bet (par) priekšzīmi būdami tam ganāmam pulkam.
4 Un kad Tas Augstais Gans atspīdēs, tad jūs dabūsiet to nesavīstamo godības kroni.
5 Tāpat, jūs jaunākie, esiet tiem vecajiem paklausīgi; bet visi, cits citam padodamies, esiet izpušķoti ar pazemību, jo Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
6 Tad nu pazemojaties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstina savā laikā.
7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.
8 Esiet skaidrā prātā, esiet nomodā, jo jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva, un meklē, kuru tas aprītu.
9 Tam stāviet pretim, stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas papilnam uziet jūsu brāļiem pasaulē.
10 Bet Tas visu žēlīgais Dievs, kas mūs aicinājis uz Savu mūžīgo godību iekš Kristus Jēzus, Tas jūs, kas mazu brīdi ciešat, Pats sataisīs, spēcinās, stiprinās, pastāvīgus darīs. (aiōnios )
11 Tam lai ir gods un vara mūžīgi mūžam. Āmen. (aiōn )
12 Caur Silvanu, to uzticīgo brāli, es jums, kā man šķiet īsiem vārdiem esmu rakstījis, pamācīdams un apliecinādams, ka tā ir tā patiesā Dieva žēlastība, kurā jūs stāvat.
13 Jūs sveicina tā līdz izvēlētā Bābeles draudze un mans dēls Marks.
14 Sveicinājaties savā starpā ar mīlestības skūpstu. Miers jums visiem, kas iekš Kristus Jēzus. Āmen.
