Pēteŗa 1. Vēstule 4
1 Kad nu Kristus par mums ir cietis miesā, tad apbruņojaties ar to pašu prātu, - jo kas cieš miesā, tas mitās no grēkiem, -
PUES que Cristo ha padecido por nosotros en la carne, vosotros tambien estad armadas del mismo pensamiento: que el que ha padecido en la carne, cesó de pecado;
2 Ka miesā būdami to vēl atliekamo laiku vairs nedzīvojat cilvēku kārībām, bet Dieva prātam.
Para que ya el tiempo que queda en carne, viva, no á las concupiscencias de los hombres, sino á la voluntad de Dios.
3 Jo tas ir gan, ka to pagājušo dzīvības laiku pēc pagānu prāta esam pavadījuši un staigājuši iekš bezkaunīgām kārībām, vīna plītešanām, rīšanām, dzeršanām un negantām elkadievībām.
Porque nos debe bastar que el tiempo pasado de nuestra vida hayamos hecho la voluntad de los Gentiles, cuando conversábamos en lascivias, en concupiscencias, en embriagueces, en glotonerías, en banquetes, y en abominables idolatrías.
4 Tā tiem ir sveša lieta, ka jūs ar tiem līdz nestaigājiet tai pašā palaidnības postā, un tādēļ tie zaimo.
En lo cual parece cosa extraña á los que os vituperan que vosotros no corrais con ellos en el mismo desenfrenamiento de disolucion, ultrajándoos:
5 Šie atbildēšanu dos Tam, kas ir gatavs tiesāt dzīvus un mirušus;
Los cuales darán cuenta al que está aparejado para juzgar los vivos y los muertos.
6 Jo tāpēc arī mirušiem evaņģēlijs ir sludināts, ka tie kā cilvēki gan top sodīti miesā, bet Dievam dzīvo garā,
Porque por esto tambien ha sido predicado el Evangelio á los muertos; para que sean juzgados en carne segun los hombres, y vivan en espíritu segun Dios.
7 Visu lietu gals ir tuvu.
Mas el fin de todas las cosas se acerca. Sed pues templados, y velad en oracion.
8 Tad nu esiet prātīgi un modrīgi uz Dieva lūgšanām. Pār visām lietām turiet sirsnīgu mīlestību savā starpā, jo mīlestība apsedz grēku pulku.
Y sobre todo tened entre vosotros ferviente caridad; porque la caridad cubrirá multitud de pecados.
9 Dodiet mājas vietu cits citam labprāt bez kurnēšanas.
Hospedáos los unos á los otros sin murmuraciones.
10 Lai viens otram kalpo, ikviens ar to dāvanu, kā tas ir dabūjis, kā labi nama turētāji par tām dažādām Dieva dāvanām.
Cada uno segun el don que ha recibido, adminístrelo á los otros, como buenos dispensadores de las diferentes gracias de Dios.
11 Ja kas runā, tas lai runā tā kā Dieva vārdus; ja kam kāds amats, lai tas to izdara itin pēc tā spēka, ko Dievs pasniedz, ka visās lietās Dievs top godināts caur Jēzu Kristu, kam pieder gods un vara mūžīgi mūžam. Āmen. (aiōn g165)
Si alguno habla, [hable] conforme á las palabras de Dios; si alguno ministra, [ministre] conforme á la virtud que Dios suministra: para que en todas cosas sea Dios glorificado por Jesu-Cristo, al cual es gloria é imperio para siempre jamá s. Amen. (aiōn g165)
12 Mīļie, nebrīnaties par to bēdu karstumu jūsu starpā, kas jums notiek par pārbaudīšanu, tā kā jums uzietu sveša lieta;
Carísimos, no os maravilleis cuando sois examinados por fuego, lo cual se hace para vuestra prueba, como si alguna cosa peregrina os aconteciese;
13 Bet itin kā jums ir daļa pie Kristus ciešanām, tā priecājaties, ka jūs arī Viņa godības parādīšanā varētu priecāties un gavilēt.
Antes bien gozáos en que sois participantes de las aflicciones de Cristo, para que tambien en la revelacion de su gloria os goceis en triunfo.
14 Ja topat nievāti Kristus vārda dēļ, svētīgi esiet! Jo tas godības un Dieva Gars dus uz jums; caur viņiem Tas top zaimots, bet caur jums Tas top pagodināts.
Si sois vituperados en el nombre de Cristo, sois bienaventurados; porque la gloria y el Espíritu de Dios reposan sobre vosotros. Cierto segun ellos el es blasfemado, mas segun vosotros es glorificado.
15 Jo neviens no jums lai necieš kā slepkava vai zaglis vai ļaundarītājs vai kā tāds, kas jaucās svešā amatā.
Así que ninguno de vosotros padezca como homicida, ó ladron, ó malhechor ó por meterse en negocios ajenos.
16 Bet ja kas cieš kā kristīgs cilvēks, tad lai tas nekaunas, bet Dievu pagodina šinī lietā.
Pero si [alguno es afligido] como cristiano, no se avergüence; ántes glorifique á Dios en esta parte.
17 Jo laiks ir klāt, ka sodība iesākās pie Dieva nama; bet ja tā papriekš pie mums iesākās, kāds būs gals tiem, kas Dieva evaņģēlijam nav paklausījuši;
Porque es tiempo que el juicio comience de la casa de Dios; y si primero [comienza] por nosotros, ¿qué será el fin de aquellos que no obedecen al Evangelio de Dios?
18 Un ja taisnais tik ar mokām top izglābts, kur paliks bezdievīgais un grēcinieks?
Y si el justo con dificultad se salva, ¿adónde parecerá el infiel y el pecador?
19 Tad nu arī tiem, kas pēc Dieva prāta cieš, iekš laba darīšanas, būs pavēlēt savas dvēseles Viņam, kā Tam uzticīgam Radītājam.
Y por eso los que son afligidos segun la voluntad de Dios, encomiéndenle sus almas, como á fiel Criador, haciendo bien.
