Pirmā Ķēniņu 6
1 Un notikās četrsimt un astoņdesmitā gadā pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes zemes, ceturtā gadā, kad Salamans valdīja pār Israēli, Ziv mēnesī, (šis ir tas otrs mēnesis), tad viņš taisīja Tā Kunga namu.
Isala: ili fi da Idibidi soge yolesili, ode 480 agoane gidigili amola ode biyadu Soloumane ea ouligibi galu, oubi ageyadu (Sife oubi) amoga, Soloumane da Debolo hawa: hamosu mui.
2 Un tas nams, ko ķēniņš Salamans Tam Kungam taisīja, bija sešdesmit olektis garumā un divdesmit platumā un trīsdesmit olektis augstumā.
Debolo ea gelaba ganodini defei sedade da 27 mida, ba: de defei da 9 mida amola gagagula heda: i defei da 13.5 mida.
3 Un tas pagalms tā nama priekšā bija divdesmit olektis garumā pēc tā nama platuma, un desmit olektis platumā nama priekšā.
Debolo ea golili dasu sesei sedade defei da 4.5 mida amola amo ea ba: de defei da 9 mida.
4 Un viņš tam namam taisīja logus, kas bija vienā pusē plati un otrā šauri.
Debolo ea dobea ganodini, fo misa: ne agenesi ba: i. Amo ilia gadili defei da ganodini defei baligi ba: i.
5 Un visapkārt pie nama sienas viņš taisīja piebūvi, ap nama sienām visapkārt, ir ap to namu ir ap to visusvētāko vietu, un viņš taisīja sānu kambarus visapkārt.
Debolo gadili dobea (la: ididili amola baligidu galu) amoga segagi dialebe ba: i. Ilia da udiana agoane gagagula heda: i ba: i. Amo afae afae ea gagagula heda: i defei da 2.2 mida.
6 Apakšējās istabu rindas platums bija piecas olektis un vidējās platums sešas olektis un trešās platums septiņas olektis, jo viņš lika pakāpes uz ārpusi namam visapkārt, ka nevajadzēja piestiprināšanas nama sienās.
Amo diasu ganodini, sesei huluane hagudu gagui ganodini ea ba: de defei da 2.2 mida, dogoa gagui ea ba: de defei da 2.7 mida amola gadodafa gagui ea ba: de defei da 3.1 mida. Debolo diasudafa ea dobea fefela heda: i hagudu defei da gadugagi amola gado heda: su fa: gu agoane fofonobona gado heda: i. Amo gagui ea bai da segagi gagui ilia da fofa: gusa heda: i amo da: iya fima: ne hahamoi. Amalalu, segagi sesei ilia dawalo da debolo dobea hame badofale afufui.
7 Un kad tas nams tapa taisīts, tad to taisīja no pilnīgi gataviem kaltiem akmeņiem, tā ka ne veseris, nedz cirvis, nedz cits kāds dzelzs ierocis netika dzirdēts pie tā nama, kad to taisīja.
Debolo gagumusa: , ilia da gele amo gele hahamosu sogebi amoga fawane hahamoi. Amaiba: le, ilia da Debolo diasu gaguloba, ha: ma amola goahei amola eno gula hawa: hamosu liligi ilia gadenagadenabe da hame nabasu.
8 Un durvis uz apakšējo istabu rindu bija nama labajā pusē, un pa grieztām trepēm bija jāuzkāpj uz vidējo un no vidējās uz trešo.
Hagududafa segagi ea golili dasu da Debolo ga (south) la: ididili dialebe ba: i. Amoga, fa: gu da dogoa segagi amola gadodafa segagi amoga heda: musa: dialebe ba: i.
9 Tā viņš to namu uztaisīja un to pabeidza; un viņš noklāja to namu ar ciedru baļķiem un galdiem.
Amaiba: le, hina bagade Soloumane da Debolo diasu gagui dagoi ba: i. E da Debolo diasu dia: ne gala: i amo dawalo amola gaga: i amo dolo ifaga hamoi.
10 Un viņš taisīja to piebūvi ap visu to namu, piecas olektis bija viņas augstums, un to piestiprināja pie nama ar ciedru kokiem.
Segagi udiana agoane afae afae ilia gagagula heda: i ea defei da 2.2 mida. Ilia da Debolo dobea gadili gagui amola dolo ifa dawalo amoga Debolo dobea damana disi.
11 Tad Tā Kunga vārds notika uz Salamanu sacīdams:
Hina Gode da Soloumanema amane sia: i,
12 Šis nams, ko tu uztaisi - ja tu staigāsi Manos likumos un darīsi Manas tiesas un turēsi visus Manus baušļus, pēc tiem staigādams, tad Es Savu vārdu pie tevis apstiprināšu, ko Es esmu runājis uz tavu tēvu Dāvidu.
“Di da Na sema amola Na hamoma: ne sia: i amo defele hamosea, Na da dia ada Da: ibidima hamomusa: ilegei huluane dima hamomu.
13 Un Es dzīvošu Israēla bērnu vidū un neatstāšu Savus Israēla ļaudis.
Na da Na Isala: ili fi dunu ili bisili Debolo diasu dia gagulalebe, amo ganodini esalumu. Amola Na da ili hamedafa yolesimu.”
14 Tā Salamans to namu uztaisīja un to pabeidza.
Amaiba: le, Soloumane da Debolo diasu gagulalu, amo dagoi.
15 Viņš arī apsita nama sienas no iekšpuses ar ciedru dēļiem; no nama grīdas līdz griestiem viņš tās noklāja ar (ciedru) koku iekšpusē, un apsita nama grīdu ar priežu dēļiem.
Debolo diasu dobea ganodini da dolo ifa gaga: iga fele sali. Hada: i da ‘baine’ ifa amoga fa: i.
16 Un viņš taisīja vēl divdesmit olektis ar ciedru dēļiem nama galā, no grīdas līdz griestiem, to viņš tur taisīja nama iekšpusē dziļumā par visusvētāko vietu.
Ganodini sesei ea dio da Hadigidafa Momei Sesei da Debolo diasu bagia guma: didili gagui dialebe ba: i. Amo sesei sedade defei da9 mida. Amola dolo ifa gaga: i da hada: i da: iya gudunini heda: le, dia: ne gala: i amoga disisi.
17 Un tas nams bija garš četrdesmit olektis, proti tas Dieva nams, kas priekšā.
Sesei eno (Hadigi Malei Sesei) amo da Hadigidafa Momei Sesei ea midadi galu. Ea sedade defei da18 mida agoane galu.
18 Iekšpusē bija ciedru koki vien pie tā nama, ar izgrieztām pogām un izplaukušām puķēm; viss bija no ciedra koka, tā ka neviens akmens nebija redzams.
Dolo ifa gaga: i amo damana da ganagu amola sogea fafalegaila dedenesisi. Debolo diasu ganodini, dobea huluanedafa da dolo ifa ga: i ba: dedafa amoga dedeboiba: le, gelega dobea sali da ba: mu gogolei.
19 Un to visusvētāko vietu dziļumā nama iekšpusē viņš taisīja, kur nolikt Tā Kunga derības šķirstu.
Debolo diasu bagia guma: dini amo ganodini sesei gagui dialebe ba: i. Amo ganodini ilia da Hina Gode Ea Sema Gousa: su Gagili ligisimusa: gagui.
20 Un visusvētās vietas iekšpuses dziļumā bija divdesmit olektis garumā un divdesmit olektis platumā un divdesmit olektis augstumā, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu, un altāri viņš apsita ar ciedru dēļiem.
Amo sesei sedade defei da 9 mida agoane amola ba: de defei da 9 mida amola gagagula heda: i defei da 9 mida. Amo huluane da gouliga dedeboi. Oloda da dolo ifa gaga: iga dedeboi ba: i.
21 Un Salamans pārvilka nama iekšpusi ar tīru zeltu, un aiztaisīja ar zelta ķēdēm to visusvētāko vietu dziļumā un to pārvilka ar zeltu.
Debolo diasu amo ganodini huluane da gouliga dedeboi ba: i. Hadigidafa Momei Sesei amola da gouliga dedeboi. Amola ea golili dasu logo da gouliga hahamoi sia: inega ga: i.
22 Tā viņš visu namu pārvilka ar zeltu, visu namu līdz galam, un visu altāri visusvētākās vietas priekšā dziļumā viņš pārvilka ar zeltu.
Debolo diasu ganodini huluanedafa da gouliga dedeboi. Amola oloda amo da Hadigidafa Momei Sesei ganodini galu da gouliga dedeboi ba: i.
23 Un viņš taisīja tai visusvētās vietās dziļumā divus ķerubus no eļļas koka, desmit olektis augstumā.
Sio ougia gala liligi (sielabimi) olife ifa amoga hamoi da Hadigidafa Momei Sesei amo ganodini ligisi dialebe ba: i. Ela afae afae sedade defei da 4.4 mida.
24 Piecas olektis bija katrs ķeruba spārns, no viņa viena spārna gala līdz viņa otra spārna galam bija desmit olektis.
Ela defei amola damui defei da afaididi ba: i. Ela afae afae da sio ougia aduna galu. Amo ougia ilia sedade defei da 2.2 mida. Amaiba: le, ela la: idi ougia feganini asili la: idi fega doaga: i da 4.4 mida agoane.
25 Tāpat arī otram ķerubam bija desmit olektis; abiem ķerubiem bija vienāds mērs un vienāds izskats.
26 Tas viens ķerubs bija desmit olektis augsts un tāpat arī tas otrs.
27 Un viņš tos ķerubus lika nama iekštelpas vidū. Un tie ķerubi izplēta spārnus, tā ka tā viena spārns sniedzās līdz vienai sienai, un tā otra ķeruba spārns līdz otrai sienai, bet viņu spārni nama vidū sniedzās spārns līdz spārnam.
Ela da Hadigidafa Momei Sesei ganodini dafulili ligisi dialebe ba: i. Amola ela ougia da: legai aduna da sesei dogoa amoga di dialebe ba: i. Amola ela ougia eno aduna da sesei ea dobea amoga digi ba: i.
28 Un viņš pārvilka tos ķerubus ar zeltu.
Amo ougia hamoi liligi aduna da gouliga dedeboi.
29 Un viņš izrakstīja visas nama sienas visapkārt ar izgrieztiem ķerubiem un palmu kokiem un izplaukušām puķēm iekšpusē un ārpusē.
Hadigidafa Momei Sesei amola Hadigi Malei Sesei elea dobea huluane da ougia hamoi liligi amola gumudilabo amola sogea fafalegai amoga dedenesisi.
30 Viņš pārvilka arī nama grīdu ar zeltu no iekšpuses un no ārpuses.
Hada: i fa: i amolawane da gouliga dedeboi.
31 Un dziļumā visu svētākās vietas priekšā viņš taisīja durvis no eļļas koka; durvis ar stenderēm bija (sienas) piektā daļa.
Hadigidafa Momei Sesei ea golili dasu logoga, seselefasu logo ga: su da olife ifaga hamoi dialebe ba: i. Logo holei dabua gadodili da agesone gadoi ba: i.
32 Un tās durvis bija divēju gabalu no eļļas koka, un viņš uz tām rakstīja izgrieztus ķerubus un palmu kokus un izplaukušas puķes, un tās pārvilka ar zeltu; viņš pārvilka ir tos ķerubus un tos palmu kokus ar zeltu.
Amo logo ga: su da ougia hamoi liligi amola gumudilabo amola sogea fafalegai amoga dedenesisi ba: i. Logo ga: su amola ougia hamoi liligi amola gumudilabo huluane amo da gouliga dedeboi ba: i.
33 Un Dieva nama priekšā viņš taisīja stenderes no eļļas koka, (sienas) ceturto daļu.
Debolo diasu ea golili dasudafa logo holei amo da olife ifaga hamoi.
34 Un tās durvis bija divēju gabalu no priežu koka, tā ka ikkatrai durvju pusei bija divi galdi, kas savās eņģēs vērās.
Amo logo holei da seselefasu logo ga: su aduna, amo ‘baine’ ifaga hamoi, amoga ga: i.
35 Un viņš tās izrakstīja ar izgrieztiem ķerubiem un palmu kokiem un izplaukušām puķēm un pārvilka tos rakstus ar zelta plāksnēm.
Amo logo ga: su damana da ougia hamoi liligi, gumudilabo amola sogea fafalegai amoga dedenesisi. Amo huluane da gouliga dedeboi.
36 Un viņš taisīja iekšējo pagalmu no trim rindām kaltu akmeņu un no vienas rindas ciedru baļķu.
Debolo diasu midadi amoga ilia da gagole disi. Ilia da gele udiana fofa: la heda: le, amalu dolo ifa ga: i beano fa: lalu bu gele udiana fofa: le, dolo ifa eno ga: i beano fa: i, amo heda: i.
37 Ceturtā gadā, Ziv mēnesī, lika pamatu Tā Kunga namam.
Ilia da oubi ageyadu (Sife oubi) amola ode biyadu Soloumane ea ouligilaloba, Debolo diasu ea bai fa: i.
38 Un vienpadsmitā gadā, Bul mēnesī, (tas ir astotais mēnesis) pabeidza namu ar visām viņa daļām un ar visu viņa vajadzību; un pie tā strādāja septiņus gadus.
Oubi godo (Bulu oubi) amola ode gida Soloumane ea ouligilaloba, Debolo diasu da ili gagumusa: dawa: i, amo defele gaguli dagoi ba: i. Soloumane da ode fesuale agoanega Debolo diasu gaguli dagoi.
